Bet neviens okupants sagrābto tāpat vien neatdod. Mums savu valsti nācās izkarot.

Studentu korporācijas bija viena no kaujasspējīgākajām elites grupām, kas iesaistījās Latvijas valsts aizsardzībā.

Mūsu priekšteči — filistri un krāsu senči — pierādīja, ka intelekts un ierocis nav pretpoli. Augstskola, akadēmiskā kultūra un kaujas lauks veido vienotu telpu, kur izglītots cilvēks kalpo savai zemei ar:
– prātu,
– raksturu,
– ieroci rokā, kad tas kļūst nepieciešams.

Korporācijas nostiprināja pārliecību, ka inteliģence un militārais dienests ir vienoti, jo patiesība, ko cilvēks iegūst studijās, kļūst par vērtību, kuru viņš ir gatavs arī aizstāvēt. Viņi radīja izpratni, ka prāts, raksturs un ierocis kopā ir brīvības formula. Viņi izveidoja latviešu izglītotā karavīra modeli:  officium eruditi militis.

Korporanti pieteicās brīvprātīgi, jo cīnīties par Latviju viņiem nebija smags pienākums, bet gan nacionālās elites privilēģija.

Korporāciju disciplīna, hierarhija un pašorganizācija studentu gados daudzus korporantus jau bija sagatavojusi atbildības un iniciatīvas uzdevumiem. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ tieši izglītotā jaunatne — tostarp ievērojams korporantu skaits — kļuva par Studentu bataljona kodolu Rīgas aizsardzībā.

Pēc cīņām Rīgas frontē daļu bataljona karavīru paaugstināja par leitnantiem un nosūtīja uz citām vienībām kā jaunākos virsniekus.

Korporantu vidū Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru īpatsvars bija apmēram piecas reizes lielāks nekā armijā vidēji un vairāk nekā trīsdesmit reizes lielāks nekā sabiedrībā kopumā.

Secinājums - Latvijas valsti izkaroja tās inteliģentās jaunatnes drosme.

Tie paši cilvēki, kas izcīnīja mūsu valsti, to arī būvēja un vadīja. Viņi izveidoja nepārtrauktas kalpošanas paradigmu: kalpošana sākas studentijā, pārbaudās frontē un turpinās arī pēc kara — skolotāja, inženiera, virsnieka, tiesneša, garīdznieka vai ārsta darbā. Kalpošana savai valstij nav epizode. Tā ir dzīvesveids.
Viņi iesakņoja valsts institūcijās to, par ko bija cīnījušies:
– godaprātu,
– disciplīnu,
– kalpošanas apziņu,
– Rietumu vērtības,
– skaidru nostāju pret boļševismu.

Tas ir par viņiem.
Bet kā ir ar mums?

Kādēļ esam atnākuši? Atbilde ir vienkārša: lai dotu viņiem pienācīgo godu.
Bet ziniet — viņiem vairs neko nevajag. Dievs viņiem ir devis to, ko mēs šeit pat nespējam aptvert.

Mēs esam atnākuši sevis dēļ.
Mēs nācām, lai pietuvinātu sevi viņu mērogam — lai ieskatītos sevī un saprastu, cik un kas tieši mums trūkst, lai nepieciešamības brīdī spētu būt tādi kā viņi.

Mūžīgā uguns mūs uzrunā ar savu simbolismu. Tā dod gaismu — patiesības liecību, kas ir zinību augstākā vērtība; tā dod siltumu — atgādinājumu par mīlestību, kas ir cilvēcības pamats.

Bet mēs bieži aizmirstam skarbo patiesību: uguns ne tikai silda un izgaismo — tā arī sadedzina.

Lai, raugoties šajā liesmā, tā iznīcina visu, kas mūs attur no spējas būt viņu cienīgiem:
vājumu, neuzņēmību, mīkstčaulību, gļēvumu, nevīrišķību, inertumu, mietpilsonību, ilūzijas un visu citu grēcīgumu, kas dara mūs nespēcīgus.

Atcerēsimies: mūsu valsti nedz dibināja, nedz izcīnīja nevarīši un negribīši, bet gan varētāji un varoņi.

Tas prasīja skatīties uz sevi un pasauli bez ilūzijām — skarbi un neidealizēti. Šodien tas nozīmē trīs lietas.

1) Psiholoģisko gatavību.
Kari diemžēl ir cilvēci nepārtraukti pavadoša realitāte. Mūsu senči to piedzīvoja. Neviens un nekas negarantē, ka arī mēs to nepiedzīvosim.

2) Morālo gatavību.
Aizstāvēt sevi, savējos un savu valsti nav tikai tiesības — tas ir mūsu pienākums būt brīviem. Pienākums pret Dievu, pret sevi un pret tiem, kas šeit atdusas. Viņi cīnījās, lai mēs dzīvotu brīvā valstī; mūsu pienākums ir šo brīvību nosargāt — sev un saviem bērniem.

3) Praktisko gatavību.
Ko es darīšu X stundā? Kā es pretošos? Tas nav par 72 stundu somu. Tas ir par iemaņām un disciplīnu — cīnīties ne tikai drosmīgi, bet arī prasmīgi, tā kā to darīja viņi. Šīs prasmes neapgūst pie rakstāmgalda. Tām nepieciešama cita skola — reālas, kaujai pietuvinātas apmācības.

Korporāciju ceļš nekad nav bijis tikai akadēmisks, tas ir arī militāri pilsonisks. Tādam tam ir arī jāturpinās. Un konkrēts, mūsdienīgs patriotisma apliecinājums tam ir korporanta līdzdaļa Zemessardzes Studentu kājnieku bataljonā — tur, kur veidojas nākamie Latvijas aizstāvji.