Vakara viesi iepazinās ar kolorīto tulkotāju Agnesi Kasparovu, varēja iegādāties Agneses sastādīto lugu izlasi ar autores autogrāfu visi, kas to vēlējās. Grāmata definēta ar numuru viens, kas nozīmē, būs turpinājumi. Šajā izlasē iekļautas lugas: Žoela Pomrā «Pelnrušķīte», Pjēra Nota «Mācība par izgāšanos», Floriana Zellera «Patiesība», Klodīnes Galeā «Trīs reizes Uliss» un Eduāra Luī romāns «Kurš nogalināja manu tēvu». Nu tā ir arī mūsu grāmatu plauktā.
Gaumīgo un smalko priekšnesumu izpildītāji: Katrīna Anna Andersone, Guntars Arājs, Astra Kolberga, Margarita Lutere, Juris Jurāns, Lauma Straume, Kristians Rinalds Ģērmanis, Akvelīna Bērziņa, Renāte Kalniņa. Dziesmu solistes: Akvelīna Bērziņa, Lība Luīze Eltermane. Kā allaž teju visus viesus sagaida Ogres teātra režisors Jānis Kaijaks, kā allaž draudzīgs, smaidīgs, viesmīlīgs, ar ierastām un piedienīgām labas izdošanās raizēm sejā. Bez tā laikam neiztiek neviens skatuves mākslinieks. Zālē laipnas sagaidītājas, mīlīgs apgaismojums un gaidu pilns klusums. Ahā, pirmais zvans, otrais, trešais, un Jānis teic kodolīgus ievadvārdus:
«Šo vakaru mēs nosaucām – «Tāda ir dzīve». Ar tādiem vārdiem sākas jaunāko franču lugu izlases ievadvārdi, kurus rakstījusi Ieva Struka. Un tāds jau arī visos laikos ir bijis teātra uzdevums – atspoguļot pašu dzīvi – rādīt mums spogulī to, kādi mēs esam. Šajā populārajā izteicienā ir arī tas franciskais vieglums un dzīvesprieks.
Lugas nav populārākā lasāmviela, un daudzi uzskata, ka tā ir tāda specifiska teātra ļaužu nodarbošanās, un tā tas arī ir. Tomēr, uzdrošinos apgalvot, ka laba luga ir arī laba literatūra un kā tāda domāta visplašākajam lasītāju lokam. Franču kultūra un teātra māksla vienmēr ir atradusies Eiropas un arī pasaules uzmanības centrā, gan pateicoties savām senajām un slavenajām tradīcijām, gan talantīgo laikmetīgo mākslinieku plašajam lokam. Šajā vakarā mēs centīsimies radīt franciski māksliniecisku atmosfēru, mūsu aktieru lasījumos iepazīstināt ar pieciem lugu autoriem, noklausoties viņu darbu fragmentus, baudīt muzikālus priekšnesumus un – pats galvenais – iepazīties ar lugu izlases sastādītāju un tulkotāju, franču kultūras popularizētāju Latvijā – Agnesi Kasparovu. Ogres teātra repertuārā ir divas franču lugas un arī viena jaunāko laiku spāņu dramaturga luga, un tās visas tulkojusi Agnese Kasparova. Šie iestudējumi veido mūsu teātra zelta fondu un bauda nedalītu skatītāju mīlestību. Pagājušās sezonas iestudējumi «Kredīts» un «Franču kadriļa» tapuši, pateicoties tieši viņas ieteikumam.»
Tālāk aizrautīgi klausāmies improvizētā režisora sarunā ar tulkotāju Agnesi Kasparovu, kura vēsta, ka pirmā saskare ar franču kultūru viņai radusies Kultūras akadēmijā. Skanot gan banāli, bet tā tomēr bijusi pirmā mīlestība no pirmā vārda. Jutusies kā sūklītis, kas kāri iesūc sevī franču valodu, dzīves veidu, kultūru un mākslu, teātri un tā vieglumu. Uz to, ka viņai vajag mācīties par tulkotāju, dedzīgi vedinājusi pasniedzēja Helēna Kalve. Vēlāk sapratusi, ka svarīgākā īpašība, kas nepieciešama tulkotājam, ir – pacietība. Sevišķi simpatizēja Agneses ieminēšanās, ka lūkojas uz savu darbu kā uz diriģenta nošu partitūru, kurā svarīga valodas precizitāte, lugas nosacītās mūzikas atbilstība, skaļums, tā izaugšana, izgaistot tālumā, pauzes, to vietas un ilgumi. Tā īsti savu darbu viņa varot ieraudzīt tikai pirmizrādēs, kur nosacītā partitūra izgaismo lugu visā plašumā.
Jānis Kaijaks par to pašu ievada runā: «Par tulkotāju darbu mēs nezinām daudz. Tulkot lugas ne tuvu nelīdzinās dokumentu un lietošanas pamācību tulkojumiem. Dramaturģijā tulkotājam nākas izstaigāt visu tēlu likteņus, kopā ar lugas autoru meklējot vārdus, kas atklāj personāžu raksturus. Atspoguļot autoru tik dažādos stilus un valodu, tā, lai mēs tos uztvertu kā dzīvus. Tas nav viegls uzdevums un prasa milzīgu darbu un talantu.» Kad režisors palūdz salīdzināt latviešu un franču teātrus, pats atzīst, ka mēs izskatāmies smagnēji un grūti nostrādājušies, bet franču vieglums māca pacelties un lidot.. Tulkotāja atzīst, ka franču teātros ir lielāka dažādība un visām gaumēm atbilstoša, neiztrūkstoša ir labas, vieglas mūzikas, gaumīga humora klātbūtne. Skatītāju aplausus izpelnās tulkotājas vārdi, ka Ogres teātris ir īsti «francisks» teātris. Franči visbiežāk izvēloties viencēlienus, lai pa vidu nav «rasola un vīna paužu, starpbrīžu… Ļoti izplatītas esot bulvārkomēdijas, kas atpūtina, izklaidē un pacilā publiku. Agnese tulkojot ne vien lugas, bet arī romānus.
Ogres teātra aktieru meistarīgi sagatavotie lugu fragmentu lasījumi, solistu dziedājumi saviļņo, izsauc smieklus un aplausus. Tas bija lielisks apliecinājums tam, ko var panākt ar vārdu, acu skatieniem, intonācijām, mūziku, dziesmām, smaidiem – bez liekas uzspēles. Visi priekšnesumi bija jauki. šķita, ka īpaši aizrāva lasījumi no Pjēra Nota «Mācība par izgāšanos» un Floriana Zellera «Patiesība», kurā lugas varoņi Pols un Vensāns, Alise īsti komiski skaidro, kā tad ir labāk – melot vai paust patiesību. Fragmentam dramatismu piešķir tas, ka Alise vēlas atzīties savam vīram Polam, ka ir viņa labākā drauga Vensāna mīļākā. Savukārt Vensāns to uztver vienā franču mierā, jo atklāj, ka viņa mīļākā ir labākā drauga Paula sieva… Tā sakot, kur tik mīlēšanās, tur lērumiem melu…
Šķiroties no jaukā vakara, ar Agnesi pasmējāmies, ka tulkotāja darbs līdzinās sapiera smalkumam un uzmanībai, lai neuzspridzinātu autoru un neuzsprāgtu gaisā pats. Noteikti jāpiemin, ka par burvīgo vakaru gādāja: režisors: Jānis Kaijaks; mākslinieciskais noformējums: Ilze Kupča-Ziemele; skaņa, gaisma: Austra Matveja, Agris Dzedons, atbalstītāji: Ogres novada pašvaldība, Francijas institūts Latvijā, lugu krājuma izdevējs «Omnia Mea».
