Agrāk bija jauki pirkt biļetes kasē, aprunāties ar tanti aiz lodziņa. Tagad vairs nav ne lodziņu, ne tantes. Jāiepērk internetā, kas ir salīdzinoši ātrs, taču ne tik personiski patīkams process (un tad vēl tās entās paroles). Svarīgi ir nopirkto biļeti vilcienā arī reģistrēt pie pīkstuļa, un te daudziem pasažieriem sākas ķimpa. Citkārt sanāk, bet citkārt atkal ne. Arī es vēl pirms pāris dienām stāvēju pie tā aparāta, vicinājos ar telefonu, tā un šitā, grozīju ekrānu, cilāju roku, bet aparāts kā nepīkst, tā nepīkst. Labi, ka pie mums vēl pagaidām par nereģistrētu biļeti nesoda. Kaitinošākais tas, ka citam onkulim pie otra aparāta pīkstulis uzreiz nostrādāja. Devos uzreiz pie tā – un atkal nekā. Sagaidīju konduktoru un izklāstīju viņam savu ķimpu. Konduktora kungs viedi pasmaidīja un man sniedza vērtīgu padomu, ar ko attiecīgi dalos tālāk. Kvadrātkoda lasītājs nestrādā, ja tālruņa apgaismojums ir samazināts vai ieslēgts nakts režīmā. Tātad, ja nepīkst, pie iestatījumiem jāpagriež ekrāna apgaismojums spilgtāks. Tā izdarīju, pieliku pie aparāta, un atskanēja draudzīgs bīīīp! Otra biļete – bagāžai – bīīīp! Nu esmu legāls pasažieris, un suņa kungs arī. Nopriecājos, kā labs padoms un jaunas zināšanas var uzlabot garastāvokli. Acīmredzot arī citi konduktori to nezina, tāpēc būtu lietderīgi, ja viedais kungs to pastāstītu saviem kolēģiem, un tie tālāk arī citiem pasažieriem, kam nesanāk. 

Bīīīp!