Sabiedrības uzmanība ir samērā īsa, taču, kas attiecas uz dzeršanas, seksa un citiem tamlīdzīgiem skandāliem, – tauta tos ilgi piemin un atceras. Un, manuprāt, tas tāpēc, ka pašai līdzīgas apkaunojošas pieredzes netrūkst krājumā. Notikuma tūlītējās sekas var būt arī vieglas, kā Rutuļa gadījumā. Neviens taču nav miris, nav pat ievainots. Bet reputācija cieš smagi un uz ilgu laiku. Rutulis tīmeklī izplatījis publisku atvainošanos un lūdz piedošanu sabiedrībai.

Savukārt sabiedrība ņemas ar Rutuļa nosodīšanu, attaisnošanu, pamācīšanu, līdzi jušanu utt. Vienīgais, kas te piebilstams – ne attaisnošanai, nedz arī nosodīšanai, – alkoholisms ir dziļi iesakņojies mūsu sabiedrības kultūrā. SPKC pētījumi liecina, ka puse iedzīvotāju lieto alkoholu riskantā veidā. Vīrieši vairāk, sievietes mazāk. Un ar 12 absolūtā alkohola litriem gadā esam stabilo Eiropas Savienības alkoholisma līderu vidū. Faktiski Latvija jau gadiem ir Eiropas populārākais alkoholiķis. Pārmērīgas dzeršanas tradīcija pie mums tiek kopta kopš padomijas laikiem. Vēl gluži nesen alkohols tika brīvi tirgots valsts iestāžu un uzņēmumu bufetēs. Gan deputāti, gan skatuves mākslinieki dzērumā atļāvās kāpt uz skatuves, lai pēc tam šos stāstiņus apkopotu “Teātra Vēstneša” joku lappusītēs. Bet publikai, kas pati pēc pirmā starpbrīža jau iesilusi, augstās mākslas vai politikas kvalitāte otrajā cēlienā ir vienaldzīga.

Dzeršana Latvijā ir liela problēma, un Rutulis nav nekāds unikālais gadījums. Tie, kas ar alkoholu kopā auguši un dzīvojuši gadu desmitiem, maz ticams, ka tiks galā ar šo atkarību mūža otrajā pusē. Un sevišķi vīrieši – mēs dzeram par daudz.

FAKTS
Valsts policija informē, ka sestdien, 14. martā, ap pulksten 23.30 Rīgā, Lāčplēša ielā, notika automašīnu “Merceds-Benz” un “Cupra” sadursme. Negadījumā neviena persona necieta.