Trešdiena, 05.08.2026 16:11
Arvils, Osvalds
Trešdiena, 5. augusts, 2026 13:21

Imants Vīksne par lauksaimniecību un atcelto Pitbull koncertu

Imants Vīksne, Ogres Vēstis Visiem
Imants Vīksne par lauksaimniecību un atcelto Pitbull koncertu
Publicitātes foto
Trešdiena, 5. augusts, 2026 13:21

Imants Vīksne par lauksaimniecību un atcelto Pitbull koncertu

Imants Vīksne, Ogres Vēstis Visiem

Šis nav populārs viedoklis. Drīzāk tāds, ko kurn pa kaktiem. Uz citu tautsaimniecības nozaru fona vienai nozarei – lauksaimniecībai – tiek piešķirtas ekskluzīvas priekšrocības. Un te sen jau vairs nav runa par apstākļiem pēc 2. pasaules kara, kad pārtikas ražošanai bija absolūti eksistenciāla nozīme un to vajadzēja subsidēt Eiropas izdzīvošanai.

Tagad nozare ir pašpietiekama, taču lauksaimniecības lobijs turpina sekmīgi strādāt visaugstākajā – Eiropas Savienības – līmenī. Tāpēc pārdalīt finansējumu citiem, aktuālākiem, mērķiem ir tikpat kā neiespējami. Arī Latvijas politiķi, tuvojoties vēlēšanām, sludina, ka jāpanāk taisnīgi lielāki tiešmaksājumi. 

Jā, taisnībai jābūt. Lauksaimnieks Latvijā tiešajos maksājumos saņem vidēji 215 eiro par hektāru, lauksaimnieks Maltā 790 eiro. Izklausās briesmīgi, taču Maltā lauksaimniecības platību tikpat kā vispār nav. Savukārt Eiropas Savienībā vidēji tiek maksāti 240 eiro, un Latvijai nākamajā plānošanas periodā tiek piedāvāti 74% no Eiropas vidējā. Tas ir mazāk. Taču tā joprojām ir nauda, ko cilvēki saņem grantu veidā tikai par faktu, ka viņi apsaimnieko zemi vai viņiem tā vienkārši pieder kā investīciju objekts. Un tad vēl ir visdažādākās piemaksas: par ilgtspēju, par lopiem, par sausumu, par slapjumu, par minerālmēsliem, par negūtiem ienākumiem – gan Eiropas, gan nacionālās. Kā nesen man sarunā atzina Vides konsultatīvās padomes vadītājs Juris Jātnieks, tieši tāpēc par lieliskiem ražas apstākļiem lauksaimniecības biznesā runāt nav populāri. 

Par šo visu iedomājos saistībā ar atcelto amerikāņu mūziķa Pitbull koncertu. Citas tautsaimniecības nozares nesaņem nekādu atbalstu arī tad, ja krīze nozarē ir pavisam īsta. Jā, protams, tā ir izklaides industrija. Jā, bez izklaides var iztikt. Taču apsvērsim, kādas ir šī viena atceltā koncerta sekas. 

Īsumā par notikušā apstākļiem: Latvijā ir viena tik liela skatuves konstrukcija, kāda bija noīrēta šim pasākumam. Skatuve paveca, tajā tika iekārts liels svars tehniskā aprīkojuma – skandas, ekrāni, un viena ferma neizturēja. Salocījās. Tagad iesaistītie kasās savā starpā, vai skatuve pie vainas, vai uzbūvē tika pārsniegts pieļaujamais svars. Bet – kādas ir sekas. Pirmkārt, tiešie zaudējumi par nenotikušo koncertu – biļetes iztirgotas 3 miljonu vērtībā. Rīkotājiem tās jāatmaksā. Bet zaudējumus cietuši arī saistīti komersanti – viesnīcnieki, ēdinātāji, tirgotāji, kas bija sarūpējuši lērumu alus un uzkodu, tualešu piegādātāji, pārvadātāji utt. Nākamajam lielajam koncertam, kas notiks Latvijā jau šonedēļ, skatuve tiek gādāta no tuvējām ārzemēm, jo mākslinieks pateica, ka uz lāpītas skatuves neuzstāsies. Protams, no vietējiem kuluāriem šis fakts jau aizceļojis tālāk starptautiskajās aprindās, smagi traumējot Latvijas koncertindustrijas reputāciju. Tāpat jau pasaules mēroga skatuves mākslinieki Latviju arvien retāk apmeklē. Tas viss rada lielas izmaksas un lielus zaudējumus. Un nedz valdība, nedz Brisele tos kompensēt negrasās, jo tas taču ir tikai un vienīgi komersantu pašrisks. Tā jau tikai izklaide.

Manuprāt, vietā ir jautājums, kāpēc vienā tautsaimniecības nozarē īstas un reizēm izdomātas neveiksmes kompensē nodokļu maksātāji, kamēr citās tiek atstātas tikai un vienīgi pašu uzņēmēju ziņā. Tas ir taisnīgi?