Otrdiena, 23.04.2024 14:44
Georgs, Jurģis, Juris
Otrdiena, 24. oktobris, 2023 10:47

Informācijai ir izšķiroša loma lēmumu pieņemšanā

Pargimeni.lv
Informācijai ir izšķiroša loma lēmumu pieņemšanā
Otrdiena, 24. oktobris, 2023 10:47

Informācijai ir izšķiroša loma lēmumu pieņemšanā

Pargimeni.lv

Ar daudzpusīgām aktuālu tēmu un problemātikas analīzēm aizvadīta Kristīgo mediķu biedrības organizētā konference “Seksuālās un reproduktīvās veselības loģistika”. Kā norāda konferences organizatore, biedrības vadītāja Aiga Rotberga, ir svarīgi runāt gan par to, ka  cilvēka seksualitāti nevar atraut no personības, gan padziļināti skaidrot, kā reproduktīvo veselību ietekmē smadzeņu darbība, emocijas, attiecības, sociālā spriedze un uzturs. “Sievietes, saņemot pareizu informāciju un izglītošanos par savu ķermeni, fizioloģiju un auglību, kļūst apmierinātākas, labāk sevi pieņem un jūtas arī labāk savā seksuālajā dzīvē,” pārliecināta viena no konferences lektorēm, ģimenes ārste Dina Florena.

Zemā dzimstība atstās sekas

“Bez cilvēka šodien mūsu sabiedrībā nekas nav iespējams, un jo vairāk cilvēku, jo labāk, tāpēc ka cilvēks ir tas, kas rada un dara,” tā, atklājot tēmas aktualitāti Latvijas kontekstā, ar lasījumu par demogrāfijas tendencēm laika griezumā plašāk stāstīja ekonomikas zinātņu maģistrs Dainis Stikuts. Pētot statistikas datus, redzam, ka ekonomiski aktīvā iedzīvotāju kategorija jeb strādājošo skaits Latvijā šobrīd ir zemāks par miljonu iedzīvotāju. Strauji paaugstināt nodarbināto ciparu ir ļoti sarežģīti, un nav noslēpums, ka, jo mazāk strādājošo, jo viņiem lielāks slogs uzturēt pārējo sabiedrību jeb tos, kas nav ekonomiski aktīvi, tostarp bērnus un pensijas vecuma cilvēkus.

“Jo mazāk apgādājamo uz vienu strādājošo, jo labāk. Tomēr Latvijā piedzīvojam, ka šodien iedzīvotāju skaits visu laiku krītas, arī jauniešu skaits samazinās, un nestrādā visi tie, kas varētu būt darba tirgū.” (D.Stikuts)

“Šobrīd strādājošo skaits ir zem miljons iedzīvotāju, un palielināt nodarbināto ciparu ir sarežģīti. Mēs Latvijā tagad dzīvojam uz tā resursa, ko piedzīvojām 80. gados, kad bija tā saucamais dzimstības bums un gadā dzima ap 40 000 bērnu. Pēc Latvijas neatkarības dzimstības līmenis nokritās ap 20 000 bērnu gadā. Jāņem vērā, ka nenoteiktības krīze vienmēr atstāj ietekmi uz dzimstību,” tā D.Stikuts. Viņš minēja četrus galvenos faktorus, kas ietekmē bērnu dzimšanu – sievietes vecums, pāru veselība, dzīves dārdzība un dzīves stils. Šodien bērni dzimst arvien mazāk un arī – vēlāk (statistika rāda, ka pirmais bērniņš vidēji pasaulē tiek laists nevis ap 20-24 gadiem, bet gan – 30 gadiem, otrais bērniņš vidēji dzimst sievietei virs 35 gadiem). Speciālists atzīmē, ka tam būs sekas tuvākā nākotnē un no jebkādiem labvēlīgiem pieņemtajiem risinājumiem politikā, būs jāpaiet vismaz vienai paaudzei, lai sabiedrība piedzīvotu pozitīvu rezultātu.

Seksuālajā izglītībā ir jālieto pareiza valoda

Uz valodas, ar kādu sabiedrībai tiek skaidroti procesi, nozīmīgumu norādīja Kauņas Vitauta Dižā universitāte teoloģijas fakultātes profesore Biruta Obeleniene.

Valoda, ir instruments, ar ko veidojam pasaules skatījumu un vērtības, kā arī rīks, kas programmē kanālus, caur ko akceptētās normas tiek nodotas sabiedrībai. Lai radītu jaunu realitāti, sākumā vajag pieņemt sabiedrībai to valodu, kas tiek izmantota par konkrētajiem jautājumiem.

“Interesanti, ka pārsvarā seksuālās izglītības dokumentos un programmās* caur pielietoto valodu tiek radīta negatīva attieksme un sabiedrības noskaņojums pret grūtniecību, bet pozitīva pret – abortiem. Runājot par abortiem, tiek lietoti divi jēdzieni – drošs un nedrošs. Ja aborts tiek veikts atbilstošos apstākļos, kā klīnikā, tad tas esot drošs. Mēs pat varam atrast domu, ka atbilstoši veikts aborts ir drošāks nekā bērniņa piedzemdēšana. Vienīgā negatīvā nokrāsa, kas attiecināta uz tēmu aborts ir – nedroši veikts aborts. Šāds valodas pielietojums rada ilūziju, ka drošam abortam nav nekādu seku. Tomēr tās ir! Un tās pat ir vairāk psiholoģiskās, nekā fizioloģiskās. Seksuālajā izglītībā šodien tiek uzsvērts baudas aspekts, nevis atturības vai atbildības. Mēs sastopamies ar negatīvu attieksmes veidošanu pret grūtniecību, to nemitīgi iekļaujot riska grupā kā nevēlamu vai neplānotu, vai pat dzīvībai bīstamu. Tas grauj respektu pret sievieti, viņas un gaidāmā bērna vērtību,” akcentēja profesore.

Viņa pauž uzskatu, ka seksuālā izglītība nebūt nav visaptveroša, kā to mēdz pasniegt, jo tajā nav pilnīgas jeb visaptverošas informācijas par sievietes menustrālo ciklu, auglības fizioloģiju, kontracepcijas darbības mehānismiem un to ietekmi uz veselību, abortu sekām.

“Tie, kas saka, ka visam ir jābūt zinātnē balstītam, aizmirst to, ka zinātne sākas ar pareizu terminu pielietošanu un pareizu izpratni par tiem. Ja pats termins tiek citādāk lietots, tas vairs nav uzlūkojams par zinātnisku.” (B.Obeleniene)

Papildus uzmanība Auglības atpazīšanas metodei

Par ārstu atbildību informēt savus pacientus par dažādām metodēm ģimenes plānošanas jautājumos, plašāk runāja vecmāte Baiba Stikute un ģimenes ārste Dina Florena. Neskatoties uz to, ka pāriem Latvijā ir iespēja iegūt apmācību par Auglības atpazīšanas metode (AAM) izmantošanu, ārstu ikdienā nākas satikties ar pacientiem, kuriem iztrūkst būtiskas zināšanas par to, kā funkcionē mūsu ķermenis, kas ir sievietes auglības cikls, kā rīkoties gadījumos, ja veselības vai citu iemeslu dēļ ir vēlme plānot bērniņu ienākšanu vēlāk vai ko iesākt, ja bērniņš nepiesakās.

“Lai arī Pasaules veselības organizācijas organizācijas mājaslapā ir apstiprināta AAM metodes efektivitāte salīdzinājumā ar pārējām ģimenes plānošanas metodēm, bet diemžēl Latvijā par to nestāsta. AAM ir noderīga arī, lai diagnosticētu kādas veselības problēmas. Manuprāt, par šādu metodi būtu jāinformē jau jaunieši, lai viņi, veidojot attiecības, varētu pieņemt atbilstošus un nobriedušus lēmumus, kas dotu labumu viņu ģimenes dzīvei nākotnē. Sievietes, saņemot informāciju un izglītošanos par savu ķermeni un fizioloģiju, auglību, kļūst apmierinātākas, labāk sevi pieņem un jūtas arī labāk savā seksuālajā dzīvē. Turklāt AAM, kā liecina pētījumi, ir saistīta arī ar zemāku laulības šķiršanas līmeni,” stāsta D. Florena. Viņa norāda, ka AAM iespējams pielietot papildus kā profilaktisku rīku agrīnai saslimšanu diagnostikai Latvijas sabiedrības vispārējai veselības uzlabošanai un veselībpratībai.

Sieviete izdzīvo četrus gadalaikus

Līdzās vīrieša stabilajai hormonu sistēmai, sieviete viena mēneša laikā izdzīvo burtiski četrus gadalaikus, un zināšanas par šiem procesiem ikvienam pārim atver iespēju ieraudzīt Dieva nodomu šajās atšķirībās, lasījumā skaidroja vecmāte Baiba Stikute.

“Dievs mūs ir radījis ļoti atšķirīgus. Vīrietis ir stabils savos hormonos, viņš var uzņemties vadību un redz lielo vīziju. Sievietei hormoni ir svārstīgi, varam teikt, ka viena menstruālā cikla laikā tie ir kā amerikāņu kalniņi. Tas ir jāuzlūko kā brīnišķīgas atšķirības, jo Dievs mūs ir radījis auglīgus. Tomēr daudzām sievietēm nav zināšanu par to, ka viņu reproduktīvais laiks ir salīdzinošs īss. Vīrietis ir auglīgs visu laiku, bet sievietei nobriest viena olšūna mēnesī, ko iespējams apaugļot tikai 12 stundu laikā. Katra sieviete izdzīvo šos četrus gadalaikus caur svārstībām un pārmaiņām sevī. Kad ir pavasaris, sievietei burtiski mirdz āda un acis.

Īpašu pievilcību sieviete piedzīvo ovulācijas laikā, tad ir arī dabiska tieksme pēc seksuālajām attiecībām, jo hormonos izstrādājas oksitocīns un tas velk pie sievietes partnera.

Pēc ovulācijas nāk rudens, kad izdalās progestorons, sievietei kļūstot mātišķai, ar vēlmi rūpēties par mājām un kārtību tajās. Brīdī, kad hormoni krītas, tuvojoties nākamajām mēnešreizēm, sieviete var kļūt negaidīti emocionāla, var justies tā, ka viss kaitina un gribas raudāt. Ir tik svarīgi, lai gan pati sieviete, gan viņas vīrietis šo ciklu pazītu,” pāru nepieciešamību par šīm zināšanām uzsver B.Stikute.

Hormonālā kontracepcija palielina depresijas risku

Ar lasījumu par kontracepciju, tās ietekmi uz veselību, attiecībām un demogrāfiju konferencē uzstājās Kristīgo mediķu biedrības vadītāja Aiga Rotberga. Speciāliste dalījās statistikas datos gan par sieviešu iemesliem, kādēļ tiek veikti aborti, gan tam līdzās nepilnīgajām zināšanām par kontracepciju un to būtisko ietekmi uz sievietes veselību.

Kā norāda biedrības vadītāja, pārsteidzoši ir 2022. gada United Nations ziņojuma dati, kas atklāj, ka kontracepcijas metodēs pasaulē 1. vietu ieņem sieviešu sterilizācija. “Tas ir uz to valstu rēķina, kur tā tiek izmantota masveidā, piemēram, Indija,” speciāliste bilst. Kultūras un valsts politika ir būtiski faktori, kas ietekmē konkrēto kontracepcijas metodes pielietojumu konkrētās valstīs. Piemēram, japāņi iztērē 2x vairāk prezervatīvu nekā amerikāņi, jo līdz 1999. gadam Japānā bija aizliegta kontracepcija. Ievērojams pārsvars kontracepcijas tablešu lietošanā šodien ir Portugālē un Austrālijā, jo tās pieejamas par brīvu un nav nepieciešama recepte. Pārtrauktais dzimumakts ir izteikti izplatīts Albānijā (46%), un te lomu spēlē kultūras ietekme un vīrieša loma, kur izteikti vīrietim pieder galavārds ģimenē. Citi statistikas dati parāda arī, ka Albānijā ļoti izplatīts ir aborts. Līdervalsts vīriešu sterilizācijā ir Kanāda, savukārt sieviešu sterilizācijā ievērojamus skaitļus šodien sasniedz Dominikas Republika (47%) un Indija (59%). Korelācija starp statistiku un informatīvo vidi vērojama Uzbekistānā, kur tieši 90. gados bija ļoti spēcīgas masu mediju reklāmas kampaņas par spirāļu izmantošanu un tikpat spēcīgas antireklāmas pret hormonālajām tabletēm, tāpēc tur vairāk kā 40% lieto dzemdes spirāli.

Savukārt, Latvijā nav tādas vienas dominējošās kontracepcijas metodes. Kā dzīvību aizstāvošās organizācijas pārstāve, A.Rotberga norāda uz abortu ietekmi gan uz sievietes veselību, gan demogrāfiskajiem rādītājiem. “Mums ir pieejami dati par 2012. gada pētījumu, kurā piedalījās 700 Latvijas sievietes, kas bija izvēlējušās veikt abortu. 80% no viņām bija stabilas partnerattiecības, 77% partneris atbalstīja šo sievietes izvēli, 31% bija precētas sievietes. Aptauja atklāja, ka 1/3 pārī bija lietojuši prezervatīvu, 1/3 izmantojuši pārtraukto dzimumaktu, bet 20 % – nelietoja neko un bija pārliecinātas, ka grūtniecība nevar iestāties.

Būtiski minēt, ka šī aptauja mums parādīja, ka tikai 43% no abortu veikt gribošajām sievietēm atzina savu lēmumu par negrozāmu, bet 25% norādīja, ka lēmums varētu tikt mainīts partnera nostājas dēļ un otrie 25% mainītu lēmumu sociālo vai finansiālo garantiju ietekmē,” plašāk stāstīja speciāliste.

A.Rotberga atzīmēja, ka tieši seksuālo attiecību nevēlēšanās no sievietes puses vēl joprojām tiek norādīta kā būtiska problēma, ar ko saskaras pāri, ja ir atklāti par seksuālās dzīves biežākajām grūtībām. Tomēr tam līdzās iztrūkst zināšanu par hormonālās kontracepcijas iespējamajām blaknēm, tostarp samazinātu sievietes libido. Tāpat “kliedzoši ir jaunākie pētījumi, kas veikti Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē un Dānijā, ka hormonālā kontracepcija par 130% var palielināt depresijas risku, it īpaši pusaudzēm un jaunietēm.”

Uzturs būtiski ietekmē reproduktīvo sistēmu

No uztura zinātnes puses, reproduktīvo sistēmu negatīvi visvairāk ietekmē liekais svars un aptaukošanās, kā arī cukuru un ātro ogļhidrātu pārmēŗīga lietošana. Negatīvu ietekmi uz auglību atstāj arī ksenoestrogēni, kas ir – plastmasas un skārda iepakojumi, dažkārt tie atrodami arī dekoratīvajā kosmētikā, smaržās un arī parafīna svecēs. Tie ietekmi atstāj arī uz dzimumidentitāti. Tāpat negatīvo ietekmi dod transtauksābes, kas atrodas īpaši ceptos ēdienos un daļēji hidrogenizētos augu taukos, piemēram, konditorijas izstrādājumos.

Uztura speciāliste Gita Ignace norāda, ka uztura terapijai ir liela nozīme, tomēr nav vietas pašārstēšanās, jo – “pie vienas reproduktīvās sistēmas problēmas uztura terapija būs viena, bet pie citas – var ievērojami atšķirties.”

“Vidusjūras diētas un dažādu B grupas vitamīnu papildus lietošana kopumā uzlabo šo hormonālo veselību un auglību, bet dažreiz terapijas ir ļoti atšķirīgas, tādēļ ja pie vienas reproduktīvās sistēmas saslimšanas kaut kādus produktus būs jālieto vairāk, tad pie citas, tie varētu būt pavisam izslēgti ārā. Hormonālo veselību noteikti ietekmē zarnu mikrobioms, tāpēc ļoti būtiski ir rūpēties par savām zarnām un pabarot labās baktērijas. To var izdarīt ar škiedrvielām, pilngraudiem, dārzeņiem, ogām. Savukārt, slikto mikrofloru mēs pabarojam galvenokārt ar cukuriem,” uzsvēra G.Ignace.

Mums ir stāsts, ko dot arī jauniešiem

Pārpratumi un apjukums seksualitātes jautājumos šodien īpaši novērojams jauniešu vidū. Par to pārliecināts ir lektors un pedagogs Ulvis Kravalis, kurš konferencē plašāk runāja par tēmu – kāds stāsts sabiedrībā valda un veido jauniešu pārliecību konkrētos jautājumos un izvēlēs. “Es bieži dzirdu, ka pēc manis vadītajām lekcijām par attiecībām un seksualitāti, jaunieši dzirdēto novērtē pozitīvi, tomēr turpat atzīst, ka visdrīzāk negaidīs seksuālajās attiecībās to savu īsto un vienīgo. Tad es uzdodu jautājumu, kas ir tas, kas neļauj pat loģiskiem un zinātniskiem argumentiem nosēsties un kas ir tas stiprākais jauniešu pārliecībā, kas viņus ved uz priekšu? Milzīgu apjukumu šodien noteikti rada pornogrāfijas klātbūtne. Tā ir kā milzīgs nezvērs, tur viss ir iluzors, bet ļoti spēcīgi piesārņo jauniešu smadzenes,” dalās U.Kravalis.

Lektors iezīmēja, ka tas, kam šodien notic jaunieši, nav nekas jauns, jo cilvēki šo stāstu veidojuši ilgi. “Mēs katrs izdzīvojam savu stāstu. Ir vērts uzdot jautājumu, kādam stāstam jaunieši tic un kā tas tiek pasniegts? Mēs, piemēram, redzam, cik trivializētas tiek seksuālās attiecības, tās tiek pielīdzinātas kā vēl vienai ikdienišķai lietai, ko tu dari  -tīri zobus, tad aizej kaut ko citu padari, tad ir sekss un tā visu laiku. Vēl papildus šobrīd nāk iekšā trends, ka dzimte esot sajūta un ka līdz šim esošie stabilie divi dzimumi ir kaut kas ierobežojošs, Mēs dzīvojam grieķiskās domāšanas ietekmē, kur viss “ir par mani un to, kā es jūtos”. Jaunietim ir grūti atrast citu, kam uzticēties, ja tas nav sastopams viņa ikdienas stāstā, kas skar izglītību, veselības aprūpi, izklaidi un simboliski – arēnu, kur notiek nemitīgas sacensības,” secināja lektors. Tas, kas tiek cildināts šobrīd izglītībā, izklaidē un citās jomās – tas ietekmē jauniešu domāšanu, jo šis stāsts ir apkārt pieejams. “Ko varam darīt? Mums un jums – kristīgajiem mediķiem, ir balss un ir teikšana, un mēs varam pārliecināti teikt, ka mums ir vislabākais stāsts, jo tajā paši dzīvojam. Ir vērts ar šo stāstu dalīties ar sabiedrību, pat ja tas maksā mūsu reputāciju un godu,” pārliecināts U.Kravalis.

*2030 Agenda for Sustainable Development Resolution adopted by the UN General Assembly on 25 September 2015 un The global Education 2030 Agenda