– Iepazīstiniet, lūdzu, ar sevi tos, kuri par jums varbūt mazāk zina?

– Man šobrīd ir 15 gadu, mācos Jaunogres vidusskolas 9. klasē. Ar vieglatlētiku nodarbojos trīs gadus. Pirms tam no četru gadu vecuma apguvu sporta dejas Škutāna deju skolā Rīgā.

– Kas pamudināja pāriet uz vieglatlētiku?

– Negribēju vairs dejot, jo man nebija pārinieka. Turklāt trīs četras reizes nedēļā braukāt uz nodarbībām no Ogres uz Rīgu bija arī diezgan apgrūtinoši. Tomēr drīz es sev atklāju tādu sporta veidu kā vieglatlētika un nolēmu sākt ar to nodarboties.

– Bet kā tieši jūs atklājāt vieglatlētiku?

– Pavisam nejauši. Mana mamma Facebook ieraudzīja ziņu, ka tepat, Ogrē, notiek sacensības «Apkārt Zilajiem kalniem». Viņa man pavaicāja, vai arī es negribu tajās piedalīties. Atbildēju, ka labprāt. Pēc sacensībām mani pamanīja un uzrunāja treneris Edgars Kļaviņš. Viņš piedāvāja pamēģināt trenēties, es piekritu, un tā viss arī sākās. Kopš 2021. gada sākuma trenējos Ogres novada Sporta centrā.

– Bet tagad jūsu treneris ir Zigurds Kincis!

– Edgars Kļaviņš trenē mazākus bērnus. Kad kopā ar citiem pārgāju uz U16 grupu, Edgars Kļaviņš mūs visus atdeva Zigurdam Kincim.

– Kā ir būt vieglatlētam? Tas noteikti nav viegli!

– Man ļoti patīk skriet, droši vien tieši tāpēc nejūtu tās grūtības.

– Kā jums sokas vieglatlētikā? Treneris Zigurds Kincis par jums saka tikai labus vārdus!

– Rezultāti pamazām uzlabojas. Piemēram, 100 metru distancē mans labākais sasniegums pagaidām ir 14,90 sekunžu, 200 metros – 30,31 sekunde, 400 metros – 1:07,79 minūtes, 800 metros – 2:30,28 minūtes. Bet es visu laiku treniņos strādāju pie tā, lai noskrietu vēl ātrāk – katrā skrējienā mēģinu sasniegt personisko rekordu.

– Kas jūs stimulē tiekties skriet vēl ātrāk un censties gūt jaunus sasniegumus?

– Man pašai vienmēr gribas uzlabot esošo rezultātu. Arī mamma mani ļoti motivē un vienmēr atbalsta, lai varu mēģināt sasniegt jaunu personisko rekordu. Mamma dod man papildu pārliecību, ka esmu pietiekami ātra un spēcīga, lai varētu to izdarīt.

– Vai ir kādi sasniegumi, kas jums pašai sniedz sevišķu gandarījumu?

– Tāds noteikti ir 1500 metru kavēkļu skrējiens ar šķēršļu augstumu 76,2 centimetri Latvijas U14 un U16 čempionātā šā gada jūnijā, kurā izdevās uzstādīt rezultātu 5:45,90.

– Kādi ir jūsu turpmākie plāni?

– Pagaidām gribu turpināt nodarboties ar vieglatlētiku un sasniegt jaunus personiskos rekordus. Vēlos pabeigt savu Sporta skolu, pēc tam, iespējams, iešu mācīties uz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

– Vai jūsu dzīvesveids kaut kā atšķiras no citiem vienaudžiem? Varbūt jums ir sajūta, ka pastāvīgi vajag izdarīt vairāk nekā citiem?

– Man visi draugi ir sportisti, es nejūtu, ka būtu kaut kāda savādāka.

– Bet klasē jau nav tikai sportisti! Ko jūs darāt citādi? Varbūt no rītiem ceļaties pusstundu agrāk nekā citi un skrienat krosiņu?

– No rītiem es nekad neskrienu. Pieceļos, eju uz skolu, pēc stundām man ir citas nodarbības – treniņš vai Mākslas skola. Laikā, kad klasesbiedri aicina kaut kur pastaigāties, patusēties, es vienmēr teikšu nē, jo man ir pieci treniņi nedēļā un nav laika, ko veltīt viņiem.

– Kā ir izturēt tādus piecus treniņus nedēļā?

– Ja cilvēks pats grib, tad nav grūti.

– Ko jūs gribētu, lai jums novēl?

– Lai būtu arvien labāki un labāki rezultāti!

– Kā jums pašai šķiet, kādā veidā tādus var sasniegt? Varbūt kaut kā jums vēl pietrūkst, lai to izdarītu?

– Vajag vairāk trenēties.

– Spēka pietiks?

– Jā.

– Paldies par sarunu. Vēlam veiksmi un sekosim jūsu sasniegumiem.