Deputāts saka, ka "Šādi preses grillēti stāstiņi par deputātu meliem (runa ir par deputātu kandidāta agrāk iegūto izglītību) šķiet pārliecīgi uzpūsti. Pārāk daudz uzmanības tam tiek veltīts. Tas gan novērš uzmanību no svarīgākām lietām, piemēram, ka šobrīd Evikas Siliņas valdība pieprasīs aizņēmumu pat 8 līdz miljardiem." R. balodis norāda, ka tā ir teju puse valsts gada budžeta, turklāt papildus uzmanība sabiedrībai "tiks novērsta arī no tā, ka Siliņas valdība pilnā nopietnībā grasās tagad privatizēt ‘’Latvenergo’’ un Valsts mežus."
Politiķis uzskata, ka tā ir manipulācija un to sauc par uzmanības pārorientēšanu (angļu valodā - attention redirection).
"Šis paņēmiens nav jauns pasaulē. Arī Latvijā tas tiek izmantots patstāvīgi un jāatzīst mediji to ir apguvuši perfekti. Karš Ukrainā, krievu jautājums vai Saeimas deputātu kompensācijas un tā tālāk un joprojām."
Tālāk deputāts apraksta iespējamos "manevru" veidus. "Pirmkārt, “Red herring” jeb "Sarkanā siļķe" - Retorisks vai politisks manevrs, kad tiek apzināti ieviesta maldinoša tēma, kas šķiet svarīga, bet patiesībā kalpo, lai novērstu uzmanību no būtiskā. Piemērs: Politiķis, kuram jautā par budžeta problēmām, pēkšņi sāk runāt par patriotismu vai vēsturiskām traumām — tas "aizved prom" auditoriju no neērta jautājuma. Respektīvi ja grūti ar budžetu vai nodokļus jāceļ ‘’pamet’’ sabiedrībai, ka latviešu valodu jāstiprina un… Bāc, visi runā par ko citu, nevis nodokļu celšanu utt. Pēdējā laikā īpašus panākumus tur ir guvusi ’’Jaunā Vienotība’’, kas šai ziņā ļoti ir apsteigusi ’’Nacionālo apvienību’’ ;
Tālāk ir “Wag the Dog” stratēģija, kas ir no kādas filmas nosaukuma aizgūts jēdziens. Tiek radīts liels notikums (piemēram, ārpolitikas krīze, karš), lai novērstu uzmanību no iekšpolitikas problēmām. Ja karš ir un tas nav jāizdomā, tad vēl labāk. Piemērs: Skandāls prezidenta birojā? Pēkšņi tiek paziņots par ārvalstu draudiem. Valdība vēlas privatizēt svarīgus tautsaimniecībus objektus, hops paceļās augstākās izglītības problēma, kādas vidēja lieluma ievēlētam pašvaldības deputātam…"
R.Balodis piekrīt, ka izglītības jautājums deputātu kandidātiem ir būtisks, tomēr uzdod pretjautājumu - kāpēc augstākā izglītība negarantē prātīgus un valstiskus lēmumus?
Viņš skaidro, ka daudzi cilvēki iegūst diplomu, bet nekad īsti neattīsta kritisko domāšanu vai spēju analizēt sistēmas. Augstākā izglītība mēdz būt formāla, nevis funkcionāla. Cilvēkam var būt plašas zināšanas, bet viņš var būt vienkārši neieinteresēts sabiedriskajā labumā vai gluži vienkārši korumpēts un būsim nu godīgi, arī augsti izglītoti cilvēki mēdz pieņemt lēmumus emociju, identitātes vai grupas lojalitātes dēļ. Lēmumi ne vienmēr ir racionāli, bet psiholoģiski "pareizi", lai neizdarītos no sava “bara”… Vēl tāpat cilvēks var būt izglītots, bet dzīvot informatīvā burbulī, kur dominē noteikta ideoloģija vai pasaules skatījums, kas neļauj objektīvi novērtēt situācijas.
Turklāt vēl mani ļoti fascinē Garlība Merķeļa savulaik teiktais, ka ’’Izglītība nekur nespēj radīt labus cilvēkus un labus raksturus tā padara cēlus, sliktus samaitā.’’ (Merķelis G. Latvieši sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimteņa beigās. Zvaigzne ABC, 161.lpp.) Ticiet man, augstskolas diploms nepasargās mūs no korupcijas valsts patvaldē vai muļķīgiem, nepārdomātiem lēmumiem. Procentuāli muļķu starp augstskolas beidzējiem ir tikpat, cik starp cilvēkiem, kuriem ir tikai vidusskolas izglītība," tā deputāts, uzsverot, ka ir arī skaidrs, ka "mediji ar mums manipulē – novirzot no svarīgākā un liekot domāt par mazsvarīgāko."
