Turpinot atbildēt uz žurnālista jautājumiem, Citkovskis norādīja, ka šīs amatpersonas ir Ogrē labi pazīstmā domes deputāte Dace Kļaviņa un pašreizējā Ministru prezidentes padomniece valsts pārvaldes jautājumos Ilze Skrodele. Abas amatpersonas publiski šādu faktu noliedz.

Uz vakar izskanējušo informāciju Latvijas televīzijā šodien savā “Facebook” kontā asi reaģējis bijušais Ogres novada domes vadītājs Egils Helmanis, aicinot Daci Kļaviņu tuvākajā domes sēdē sniegt skaidrojumus par klājā nākušajiem faktiem:

“Ainājums Dacei Kļaviņai.

Tuvākajā domes sēdē aicinu Ogres novada domes deputāti Daci Kļaviņu skaidrot sabiedrībai LTV izskanējušās apsūdzības par łaunpràtīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un aicinājumu Valsts kancelejas vadītājam sniegt nepatiesas liecības, šodienas raidījumā 1:1 izskanējušo informāciju. Ja šī informācija ir patiesa, tas rada lielu negodu un Jaunā Vienotība izskatās pēc vēža, kas izlaidis metastāzes. Es nevaru tam noticēt, ka Kļaviņa mēģināja piespiest Citskovskis, Valsts kancelejas vadītāju, dot nepatiesas liecības. Ja tā ir taisnība, tad Dacei Kļaviņai ir jāatkāpjas no ieņemamā amata un nekad dzīvē nav jāieņem amats valsts pārvaldē vai pašvaldībā.”

Savukārt Ogres novada domes deputāte Dace Kļaviņa, paužot savu viedokli sociālajos tīklos,  atkārtoti noliegusi izskanējušo informāciju:

“Jāņa Citskovska izteikumi vakardienas raidījumā 1:1, vainojot mani spiediena izdarīšanā uz viņu lietā, kurā viņš pats ir apsūdzēts, nav patiesi.

Uztveru tos kā viņa apzināti veidotu aizstāvības taktiku, kuru viņš īsteno jau kopš lietas izvērtēšanas Valsts kontroles revīzijā un disciplinārlietas izmeklēšanas komisijā.

Es pilnībā uzticos tiesībsargājošo institūciju darbam un sagaidu objektīvu lietas rezultātu. Vienlaikus esmu pārdomās par iespēju aizstāvēt savas aizskartās tiesības tiesā.”

Komentētāji sociālajos tīklos norāda uz vēl kādu būtisku atklājumu minētajā intervijā, proti, par varas partijas ("Jaunā Vienotība") iespējamu ietekmi uz tiesībsargājošajām iestādēm. Viedokļi dalās – vieni saskata nopietnu problēmu, citi to uzskata par pārspīlējumu vai pat apzinātu manipulāciju.

“Ja tas tiešām tā ir, ka politiķu darbinieki spēj ietekmēt prokuratūru un KNAB, tad normālā valstī tas būtu liels ‘vāks’,” raksta Egīls Zvejnieks. Tikmēr Jānis Rudzītis pauž pretēju nostāju, norādot, ka “panikai nav iemesla”, jo, viņaprāt, šāda ietekme neesot iespējama un izskanējušais varētu būt tikai blefs, bet Gints Zemitāns uzskata, ka iesaistīto personu rīcība būtu jātiesā.