Interneta diskusijās komentētāji sadalījušies divās pretējās nometnēs – daļa aicina atgriezties pie tradicionālajām lomām un vērtībām, otra daļa ir skeptiski noskaņota par skolas spēju atrisināt sociālās problēmas un saskata risku, ka tas varētu veicināt vēl lielākas problēmas.
Ielūkojamies diskusijās!
Viena daļa cilvēku norāda, ka demogrāfiskie izaicinājumi sakņojas pavisam citur – makā. Izskan šāds viedoklis: "Daudz te tagad spriedelēšanas par to, kā palielināt demogrāfiju valstī. Kā būtu, ja vecāku pabalsts nebūtu tie 43,75–60% no algas, bet visi 100%? Jo tev taču nāk klāt vēl viens ģimenes loceklis. Zinu vairākus, kuri tieši tāpēc neplāno bērnus, jo vienkārši nevar to atļauties. It sevišķi, ja tev alga ir paliela, tad tas ienākumu samazinājums ir īpaši jūtams.”
Kāds atgādina par skarbo realitāti – uzturlīdzekļu nemaksātājiem un bērnunamos pamestiem bērniem. "Jaunās 'ģimenes veselības mācības' ietvaros meitenēm varētu ieviest arī nodarbību par Uzturlīdzekļu garantijas fonda darbu un noteikumiem. Noderēs!" spriež kāda sociālā tīkla “Threads” lietotāja. Cita piebalso: "Sākās, knapi divas dienas pagājušas. Lai tad neaizmirst bērnunamus un bāriņtiesas, tām vajadzēs papildu palīdzību drīz arī tad, ja jau demogrāfija augs un zels tagad."
Kritiķi arī skeptiski vērtē premjerministra pausto atbalstu jaunajam kursam: "Kulbergs: “Ja tas veicinās dzimstību, tad tas jādara.” Veicinās to dzimstību kur? Vidusskolā? Pusaudžu grūtniecība ir tas ģeniālais risinājums vai kā to tagad Kulbergs domā?"
Konservatīvāk noskaņotie diskusiju dalībnieki uzskata, ka sabiedrībā ir samilzusi atbildības krīze un atgriešanās pie skaidrām ģimenes lomām varētu uzlabot situāciju.
"Es domāju, ka vīriešiem, pirmkārt, jābeidz dzert, ņuņņāties un jāuzņemas atbildība par savu ģimeni, savukārt sievietēm jāpieņem, ka uz kādu laiku jāiepauzē savas ambīcijas un jārūpējas par bērniem un 'pavardu'. Mēs neesam vienādi, un mums ir dažādas lomas. Es uzskatu, ka to pieņemot un izkopjot, vairumam (ne visiem) būtu vieglāk izveidot funkcionējošas attiecības un ģimenes, līdz ar to arī celtos kopējais dzīves apmierinātības līmenis. Vai šie tiešām ir skandalozi apgalvojumi?" kāds spriež.
"Ģimene vairs nav modē vai nebūs vairs ģimenes? Man kā meitu tēvam nekas nav pret tādu mācību. Kur ir tie meitu tēvi, kas tam iebilst, vai tikai bezbērnu genderiem tas nepatīk?" vēl kāds piebilst.
"Sanāk, ka ģimenes veselības mācība piespiedīs jauniešus veidot ģimeni? Ļoti interesants viedoklis. Tad sanāk, ka jebkura mācība skolā kādam kaut ko piespiež? Piemēram, mūzikas stundas jauniešiem piespiež kļūt par dziedātājiem? Absurds kaut kāds. Es no sirds ceru, ka valsts ieviesīs ģimenes veselības mācību," uzsver viens no diskusijas dalībniekiem.
Komentāros izskan arī aicinājums kritiķiem pašiem piedāvāt alternatīvus risinājumus: "Liela bļaustīšanās pret Kulberga jaunajiem mācību paņēmieniem, ģimenes vērtību stiprināšanā. Un neviena ieteikuma, ko uzlabot, ko izmainīt, kā darīt. Pārsvarā progresīvajiem vieni kreņķi. Ja reiz kritizē šo risinājumu, nāc uzreiz ar savu padomu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai."
Cits uzsver: "Interesanti, kā no viena pieņēmuma nonākat līdz veselam sabiedrības ļaunumu sarakstam. Ģimenes mācība nav automātiski tas pats, kas seksuālās izglītības aizliegšana vai tikai atturības sludināšana.”
Ieceres kritiķi tikmēr vērš uzmanību uz riskiem: "Vispār jau 'tikumībā balstīta ģimenes mācība' var veicināt dzimstību:
tīņu grūtniecības;
vientuļās mātes;
izvarošanas;
kontracepcijas neizmantošanu (un STS)."
Tāpat uzmanība tiek vērsta uz izplatītāko Latvijas ģimeņu modeli: "Ņemsim vērā statistiku – visizplatītākais ģimenes modelis Latvijā ir viens vecāks un bērni / bērns. Un tad tūkstošiem bērnu skolās mācīs, ka viņi nāk no 'nepareizām' ģimenēm? Kādā sakarā? Ar kādām tiesībām?"
Uz ko cits komentētājs oponē: "Nav nepareizas ģimenes. Neizdevušās gan. Katram arī atbildība, kāpēc neizdevās! Tādēļ par to jārunā, kādēļ ģimenē viens vecāks, arī ar bērniem."
Asu viedokli par šo ieceri formulē vēl kāds diskusijas dalībnieks: "Mūsdienu 'ģimenes aizstāvji' ir pārvērtuši konservatīvismu par trauslu trauksmes cēlāju ideoloģiju. Ja jūsu ģimenes modelis un ieaudzinātās vērtības ir tik bezpalīdzīgas, ka tās spēj sagraut viena 7. klases bioloģijas stunda vai teikums par kontracepciju mācību grāmatā, tad jūs neaizstāvat spēku – jūs reklamējat savu nespēju audzināt bērnus. Jūs pieprasāt, lai valsts ar cenzūru kļūst par jūsu bērnu aukli, jo paši netiekat galā ar atklātu sarunu mājās."
Cits prāto: "Ģimene ir svarīga, un valstij ir jāatbalsta ģimenes. Taču skolai nav jāiemāca jauniešiem, vai viena ģimene ir pareizāka par kādu citu. Ģimenes ir dažādas, un ikviena ģimene Latvijā ir vērtība. Ikvienai ģimenei ir jābūt redzētai, sociāli un tiesiski aizsargātai. Visām ģimenēm. Skolas uzdevums ir dot jauniešiem zināšanas – par veselību, attiecībām, reproduktīvo veselību, atbildību, drošību un savstarpēju cieņu."
Mācību satura izstrāde paredzēta līdz 2027. gada pavasarim, taču jau tagad ir skaidrs: lai kāds būtu gala rezultāts, diskusijas par to, ko un kā mācīt jauniešiem par ģimeni un attiecībām, tik ātri nerimsies.
