Diskusiju aizsāk Alise ar jautājumu: "Tās sievietes kam 30+ un nav bērnu (bet kādreiz gribētu), jums nav stresa un tās sajūtas, ka pulkstenis tikšķ un nav vairs daudz laika?"

Ieraksts raisījis lielu interesi, un tajā iesaistījušies vairāk nekā 100 sociālo tīklu lietotāju.

Viena no komentētājām izceļ problēmu, kas saistīta ar šo jautājumu: "Esmu starp 20 un 30, es nestresoju, bet esmu dzirdējusi komentārus, ka pulkstenis tikšķ un ir jādomā par bērniem. Man primāri būtu tiem nākotnes bērniem uzticamu tēvu atrast, bet par to tie komentētāji neaizdomājas."

Vēl kāda uzsver, ka viņai pašai stresa nav,  taču viņu kaitina citu komentāri par šo tēmu.

"Cik runāts ar vienaudžiem, tad starp vīriešiem arī ir mazs stresiņš par šo tēmu. Atrast īsto nav nemaz tik viegli," diskusijai pievienojas kāds vīrietis.

"Man 31, ir nedaudz tā, bet gribas ticēt, kad dvēselīte izlems, tad būs," cerīgi atbild kāda ieraksta komentētāja.

Kāda māmiņa piebilst: "Man ir bērns, bet gribētu vēl vienu vai pat divus un arī jūtu grūtsirdību domājot, ka tā varētu nenotikt."

Vēl kāda dalās sāpēs, ko viņa izjūt, apzinoties, ka ģimenes plānošanai nav pievērsusies laikus: "Nesaprotu, kāpēc lielākā daļa atbild, iekļaujot atbildē sabiedrības spiedienu, jautājumā taču nekā par to nav, runa ir par savām sajūtām. Un tomēr ar laiku varbūtība piedzemdēt veselu bērniņu samazinās..sabiedrībai nav darīšana gar mūsu dzemdēm, bet ignorēt zinātni.. Man ir stress, īpaši tādēļ, ka grūtāk nekā citām nokļūt līdz vēlamajam rezultātam, tagad ir žēl, ka nepievērsos šim jautājumam ar pilnu atdevi pirms pāris gadiem, pieļauju iespēju, ka nebūs man bērna, un tas ļoti sāp."

"Pilnīgi vienalga par citu viedokli šajā jautājumā. Dzīvoju savu dzīvi pēc labākajām sajūtām un ņemu no dzīves skaistāko, kas šobrīd dots. Visam savs laiks," piebilst cita.

Atkārtoti tiek pieminētas grūtības atrast cilvēku, ar ko veidot ģimeni: "Nedaudz jau stress un kaut kāds nu jau minimāls pārdzīvojums ir par to, ka, visticamāk, ģimenes izveidošanas sapnis aizies pa pieskari. Diemžēl nav tik viegli atrast vīrieti, kuru varētu redzēt kā savu nākotnes bērnu tēvu un kā savu vīru. Nav viegls darbiņš atrast to īsto."

Viena no komentētājām dalās ar savu personīgo pieredzi: ""Tāda "off" un "on" sajūta bija ar to pulksteni, tuvojoties 37, un vēlāk nepameta doma, ka bērni man tas būtu no zinātniskās fantastikas. 40 gadi- viens mirklis un, neatkāpjoties ne soļa no idejas, ka gribu, ne mirkli- 41 piedzemdēju savu princesi. Ne nu gluži zinātniskā fantastika, bet gan mūsdienu medicīna."

"Gaidu to brīdi,kad cilvēkiem izzudīs "padomju mantojums" jeb sieviete pēc 30 ir vēldzemdētāja, veca, un vispār dzīve beigusies. Mūsdienās ir normāli dzemdēt ap un pēc 30. Medicīna ir attīstījusies," ar savām sajūtām dalās vēl kāda.

Cita komentētāja atklāj, ka viņai sanācis būt attiecībās ar partneriem, kuri bērnus nevēlas: "Dažreiz ir tā skumji. Bet nu diemžēl kaut kā visu laiku sanācis būt attiecībās, kur otrs īsti negrib, lai gan sākotnēji saka ko citu. "

Pēc šīs diskusijas secināms, ka viena no lielākajām problēmām ir nevis nevēlēšanās radīt bērnus, bet grūtības atrast uzticamu partneri, kamēr citas pauda bažas par vecuma ietekmi uz bērna veselību. Diskusijā izskanēja iedvesmojoši stāsti par veiksmīgām grūtniecībām pēc četrdesmit, apliecinot mūsdienu medicīnas iespējas.