Pēc 29. jūlijā nosūtītās atklātās vēstules abiem ministriem, blogeris sajutis, ka tēma ir svarīga un daļai sabiedrības - nozīmīga. Viņš 12. augustā ticis uzaicināts arī Latvijas radio raidījumā "Ģimenes studija", kur vēlreiz apliecināja savu satraukumu, ka beidzot jārunā skaļi par to, kas notiek ar jauno paaudzi, "kura pasūta sev ēst ar piegādes aplikāciju, nevis paši gatavo un tas viennozīmīgi atstās savas sekas viņu veselībā un tālākajā dzīvē."
Kulinārijas lietpratējs, kurš jau 11 gadus raksta par kulināriju un filmē dažādas receptes un kura Facebook profilam ir 46 tūkstoši un Instagram - 24 tūkstoši sekotāji savā ministriem adresētajā vēstulē rakstīja: "Vairākus gadus savā studijā vadu kulinārijas darbnīcas bērniem un skolēniem no visas Latvijas. Esmu redzējis bērnu acis iemirdzamies, kad viņi pirmo reizi paši izrullē mīklu vai sacep pankūkas. Tomēr pēdējos gados manāmi samazinās bērnu interese pašiem gatavot. Daudzi no viņiem pat nezina, kā pagatavot vienkāršus ēdienus, un vēl mazāk grib to darīt. Tā nav tikai kulinārijas problēma, tā ir sabiedrības izglītības un kultūras krīze, par kuru beidzot ir jārunā skaļi."
Vairāki komentētāji norāda, ka ministri iespējams ir atvaļinājumos un ka viņi nespēj atrast laiku, lai tiktos ar katru, kas to vēlas. "Pipar, gaidi, gan atbildi saņemsi!" mierina kāds sekotājs, savukārt Sanda Liepiņa raksta: "Tava doma ir laba un nepieciešama, bet ja katrs uzrakstot vēstuli vēlētos tikties, laika nekam citam neatliktu! Tā pat, ja Jūs zinātu cik mega daudz vēstules tiek saņemtas ministrijās….uh…. labāk sāc ar oficiāli pieteiktu vizīti, tikšanos, tad ar jau gatavu plānu dodies uz tikšanos, turpini un lai izdodas!"
Publicitātes foto no Roja Puķes jeb Pipara sociālajiem kontiem
Daudzi komentētāji iesaistās un norāda, ka bērnu ieradumi virtuvē saistās ar vecāku iesaisti un veltīto laiku vai arī skolu programmu.
Blogeris Pipars piekrīt, ka problēmu daļēji varētu risināt ģimenēs, tomēr, viņaprāt, tā esot arī valstiska līmeņa problēma. "Šie bērni un jaunieši kuri šobrīd dzīvo ēdot pusfabrikātus, saldinātos dzērienus, ātro ēstuvju piedāvājumus, kotletes no mehāniski atdalītas gaļas.....pēc gadiem desmit nevis aktīvi piedalīsies mūsu valsts attīstībā, aktīvi strādājot, bet prasīs no valsts atbalstu medikamentu iegādei! Jāiegulda valstij būs jebkurā gadījumā, vai nu šobrīd, lai ko mainītu, vai nu vēlāk, sniedzot atbalstu slimniekiem. Protams, iekrāsoju spilgtāk, bet tas ir fakts! Paskatieties pēdējos zinātnieku atzinumus, piemēram, par cukura diabēta izplatību Eiropā. Un otra problēma, kas arī jārisina valstiskā līmenī - ja jaunieši negatavos paši, tad tuvākajos 100 gados izzudīs Latvijas kulinārais mantojums. No kurienes radīsies jauni Mārtiņi Rītiņi, Sirmie utml. Jau šobrīd kebabi, burgeri un miso zupiņas iekaro tirgu straujiem soļiem."
Komentētāja Krista Irbe tomēr apšauba, vai mūsdienu bērni būtu gatavi apgūt senās prasmes ēst gatavošanā -
• Kulinārijas un citu radošo darbnīcu finansēšana skolās un interešu centros.
• Mācību programmas, kurās iekļauta praktiskā kulinārija.
• Valsts finansētas izglītojošas kampaņas par veselīgu uzturu un pašgatavošanas nozīmi.
"Šī nav tikai “vēl viena problēma”. Tā ir pamata problēma – par to, kādu sabiedrību mēs gribam veidot. Sabiedrību, kas domā, saprot un rada, vai sabiedrību, kas patērē, pērk un neuzdod jautājumus? Es, Pipars, turpināšu darboties ar bērniem, cik spēka pietiek, bet viens nav karotājs. Šī ir visu mūsu atbildība – vecāku, skolotāju, politiķu, sabiedrības. Laiks pamosties," tā Rojs Puķe jeb - Pipars.
