Nesauks vārdā, tomēr pateiks

AINĀRS ŠLESERS («Latvija pirmajā vietā»): 

«Kādreiz viens žurnālists teica... nesaukšu vārdā, bet bija arī viens tāds politiķis, kuru nominēja premjerministra amatam... žurnālists Jakubāns, kurš jau ir viņsaulē (lai vieglas smiltis viņam), teica: «Klau, bet vai tu esi jau gatavs kļūt par premjeru?» Viņš atbildēja: «Jā, es nopirku jaunu uzvalku, man ir vairāki krekli, kurpes. Esmu gatavs.» Jā, tā bija. Tāds bija kandidāts. Tāpat kā Kariņš. Viņš jau ar lidmašīnām ir daudz lidojis, līdz ar to varam likt par NATO ģenerālsekretāru.» 

Man – nemūžam!

ALEKSEJS ROSĻIKOVS («Stabilitātei!»): 

«(..) Kurā slimā galvā, kolēģi, var rasties ideja citu bērnu salīdzināt ar cūku? Nu kurā? Man nemūžam... Man nav svešu bērnu, neatkarīgi no tā, vai viņš mājās runā moldāvu, baltkrievu, kazahu vai latviešu valodā. Nav svarīgi – tie visi ir mūsu bērni, tas viss ir mūsu zelts. 

(..) Es varu absolūti galvot, nedod dievs, ja es kādreiz kaut ko tādu pateiktu par citu bērnu, nebūtu paspējis pat nokāpt no šīs tribīnes, kad Valsts drošības dienests mani jau būtu sašņorējis... kamēr eju uz savu vietu... ar mantas konfiskāciju, mūža ieslodzījumu.» 

Labāk gan neiedomāties...

LINDA LIEPIŅA («Latvija pirmajā vietā»): 

«(..) Iedomājieties situāciju, tikai nedaudz apgrieztā formā, ja kāds krievu žurnālists būtu izteicies ne par bērniem, bet par, pieņemsim, mums, parlamentu, deputātiem, ka mēs kā cūkas tikai protam rīt, neko nedarām un tā tālāk. Iedomājieties, kāda tad būtu rezonanse un kādu reakciju tas izsauktu!» 

Grūti iebilst

ANDRIS ŠUVAJEVS («Progresīvie»): 

«(..) Jo tiek teikts, ka Saeima ir sabiedrības spogulis, un gluži tādā pašā veidā, manuprāt, sabiedrība ir Saeimas spogulis, un veids, kurā mēs runājam, veids, kurā mēs izsakām savas domas un argumentus, ietekmē to, kā sabiedrība runā un domā par jautājumiem, kas ir svarīgi mums visiem. (..) Manuprāt, vēsturiski neiecietību sabiedrībā ir veicinājusi tieši politiķu retorika.» 

Mātīte vai sieviešu kārtas suns?

JĀNIS GRASBERGS (Nacionālā apvienība): 

«(..) mēs diskutējām par to, vai ir pareizi teikt, ka tas ir sieviešu kārtas suns, vai – ka šī ir suņa, kaķa vai seska mātīte. (..) Ja mēs skatāmies tālāk, tad nākamais būs priekšlikums, kas paredzēs šo vārdu maiņu – ka mēs suņus vairs nesauksim par sieviešu kārtas suņiem, bet par suņu mātītēm.» 

Salīdzinājumi iz dzīvnieku pasaules 

INGMĀRS LĪDAKA («Apvienotais saraksts»):

«(..) Diemžēl šī jautājuma iniciators šobrīd nodarbojas ar kaņepju audzēšanas pārraudzīšanu... un tāpēc es viņam nevaru lieku reizi atgādināt, ka pie īpaši niknām bitēm to nomierināšanai tomēr ir jāņem līdzi dūmu kanna. Un es šeit arī neizklāstīšu vairs to, cik ļoti «pedagoģiski» un Saeimu «prezentējoši» izskatās bariņš apsnigušu, pīpējošu deputātu pie barikāžu pieminekļa. Man šķiet, tas nav... Saeimu prezentējoši.»

Cik riebīgi ir smēķēt pie Saeimas

AINARS LATKOVSKIS («Jaunā Vienotība»):

«Mēs ar Līdakas kungu esam pazīstami jau kādu laiku – no studiju gadiem, dzīvojām vienās Latvijas Universitātes kopmītnēs. Līdakas kungs smēķēja tad, viņš smēķēja Zooloģiskajā dārzā, viņš smēķē arī Saeimā. Mēs viņu nesalauzīsim.

Es pats esmu nesmēķētājs, atzīšos uzreiz, bet uzskatu, ka ir brīži, kad ir jāieklausās kolēģos un tajā, ko Līdakas kungs pieminēja. Tas nav ne estētikas jautājums, ne savādāk, bet smēķēt 10 metrus no Saeimas ir vēl riebīgāk, nekā uzturēt Saeimā normālu telpu, kur tie, kuri smēķē, to var darīt iekšā, nedarīt to ārā uz ielas pie Saeimas.»

Avots: Republikas 14. Saeimas sēdes 2023. gada 26. oktobrī, 21. decembrī, 2024. gada 11. janvārī