“Ja noņem visas emocijas un skatās pārkāpumus, turklāt, ja šiem pārkāpumiem arī piekrīt, jo - par tiem šobrīd arī ir dažādi viedokļi, tad jāņem vērā, ka tie attiecas uz iepriekšējo domes sasaukumu. Līdz ar to esošo domi nav pamata par to saukt pie atbildības,” tā A.Stucka.
Viņš neslēpj, ka kā jurists “visas politiskās frāzes un paziņojumus pirms vēlēšanām nevērtē, bet skatās uz jebkuru situāciju no juridiskā skatpunkta.” Viņš skaidro, ka pašvaldību darbību regulē Pašvaldību likums. Pašvaldību likumā ir pateikts, kā tiek kontrolēta pašvaldību darbība un tās tiesiskums un nevis lietderība.
Zināms, ka šodien pēc sēdes komisijas priekšsēdētāja biedrs Raimonds Čudars (JV) pauda, ka pēc Valsts kontroles konstatētajām sistemātiskajām problēmām Ogres novada pašvaldībā notiek pārbaudes, komisija plāno kontrolēt ieteikumu ieviešanu, reizi gadā uzklausot Valsts kontroles ziņojumu, un ka nepieciešamības gadījumā Saeima var piemērot pašvaldības atlaišanas instrumentu, ja tiks konstatēts, ka netiek nodrošināta tiesiskuma pārkāpumu novēršana.
“Pašvaldību likumā skaidri ir norādīts, kā var izpausties Saeimas kontrole. Ja gadījumā pašvaldība ir atkārtoti pārkāpusi likumu, ja noteiktos termiņos neievēlē amatpersonas vai ja uzņemas kompetenci, kas tai nav paredzēta, tad Saeima var iniciēt likumprojektu par domes atlaišanu. Tas ir specifisks process, un tur jābūt speciāliem argumentiem. Par Saeimas komisijām vai apakškomisijām, kas var kontrolēt pašvaldību, tur nekas nav pateikts,” komentē jurists.
Viņš piebilst, ka papildus pastāv Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas rekomendācija EP dalībvalstīm par pašvaldību pārraudzību (2019. gads, nr.3.).
“Tā ir izdota saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu un Latvijai tas ir saistoši, un tur ir trīs pārraudzības formas - administratīvā, finanšu un tā saucamā vēlētāju pārraudzība. Šajā gadījumā runa ir par administratīvo pārraudzību, un administratīvā pārraudzība ir strikti ierobežota.
Tātad likuma ietvaros ir jābūt precīzi uzrakstītām visām procedūrām par likumību, nevis lietderību. Pastāv pašvaldības autonomija, un pašvaldības autonomijā ir ierobežojums iejaukties, tai skaitā tādu iemeslu dēļ kā attiecības “pozīcija–opozīcija”. Attiecīgi parlamentā var būt opozīcijas pārstāvji, kas pašvaldībā ir opozīcija pie pozīcijas, un otrādi. Tāpēc šis regulējums ir strikti jāievēro,” skaidro A.Stucka.
Viņš atgādina, ka EP veic revīzijas dažādās valstīs par to, kā pašvaldības tiek pārraudzītas. “Pārraudzības ietvaros ir bijuši gadījumi, kad konstatē, ka pašvaldībā esošā pozīcija tiek ietekmēta no parlamentā ievēlētās opozīcijas. Tas tiek vērtēts kā ļoti slikts apstāklis. Tā ka tas nav nekas jauns – to mēģina darīt vai to dara. Vai to var pareizi darīt? Nē, to nav pareizi darīt.”
Zināms, ka Ogres novada pašvaldības priekšsēdētājs Andris Krauja (NA) komisijas sēdē skaidroja, ka Valsts kontroles darbu uztver, kā auditu, un pašvaldība esot ķērusies klāt atklāto nepilnību novēršanai. Viņš neslēpa, ka joprojām ir vairākas lietas, kurām pašvaldība nepiekrīt. Tāpat viņš norādīja, ka pašvaldība sākusi kapitālsabiedrību un aģentūru reorganizāciju, apvienojot pakalpojumu sniedzējus visā novadā. Šīs reorganizācijas rezultātā tiks atrisināti daudzi jautājumi uz kuriem norāda Valsts kontrole.
