Vārda «forums» tulkojumam visatbilstošākā nozīme šķiet tāda: tā ir diskusija organizācijā (pašvaldībā), kur cilvēki ar līdzīgām interesēm var iegūt vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi rīkoties ideju piepildījuma vārdā. Biju vērotājs no malas, bet, pateicoties foruma vadītāja Patrika Grīvas (Ogres novada pašvaldības domes Komunikācijas nodaļas vadītājs) profesionāli vieglajai sarunas kopā turēšanas prasmei, pateicoties sarunas dalībnieku lietderīga spraiguma iespaidam, pašam nemanot, kļuvu par diskusiju dalībnieku gan sapulces laikā, gan vēlāk neformālās sarunās.
Vajag tik maz, lai tas taptu par daudz: pāris minūtēs kontakts ar publiku tika nodrošināts, un kā pirmais uzstājās Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis. Bet pirms tam namamāte Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja Inga Elme vienkārši, silti un bez dzejnieka vārdiem sveica Egilu vārda dienā – Egilos.
Līdzīga tikšanās nebija pirmo reizi: pirms tam tādā pašā vīzē diskutējām Ķeipenē, Meņģelē... Ļoti labi un derīgi, ka novada vadība, nozaru lietpratēji izbrauc uz laukiem: ja arī nevar rast visu vēlmju piepildījumu, cilvēkam dažreiz kļūst vieglāk, ja izrunājas, ja viņu uzklausa, ja cerība pavirzās apliecinātas ticības virzienā. Ļoti labi, ja pagastā tik daudz ļaužu, kam rūp individuālais un arī kopējais. Egils Helmanis runā koncentrēti – par pašvaldību un valsts attiecībām. Tā jau izsena prakse, ka valsts savas funkcijas aizvien uzstājīgāk noveļ uz pašvaldību pleciem, vēl vairāk – funkciju, darbu apjoms palielinās, finansējums samazinās: Ogres novadam šajā gadā par 7 miljoniem eiro mazāk.
Drūmi ap sirdi, ja ir pašvaldības, kuras spiestas samazināt jau tā pieticīgo štata darbinieku skaitu vai – vēl smalkāk – samazināt apmaksājamās darba slodzes, bet padarāmā darba apjomu atstājot tādā pašā līmenī vai piesviežot kādu darba sīkumiņu klāt, bet – nu jau pie samazinātās algas likmes. Kaut kā nav manīts, ka valsts birokrātiskā aparāta armija būtu mazināta. Vienīgais stabilais valsts fenomens tāds, ka augsto amatpersonu – prezidenta, ministru, premjera, Saeimas priekšsēdētāja, visu viņu apkalpotāju armijas algas ceļas ar apbrīnojamu regularitāti un nodokļu maksātāju dāsnumu – neatkarīgi no viegliem, vieglākiem vai pavisam grūtiem laikiem.
Ogres novads saglabājis visus pašvaldību (pagastus ieskaitot) darbiniekus, kaut simboliski, bet tomēr palielinot algas arī tiem darbiniekiem, kurus neskar minimālās algas palielinājums. Diezgan liekulīga sanāk valstiskā «cilvēka faktora» skandināšana, nerūpējoties par cilvēku. Neskatoties, ka novada līderis steidzās tālam ceļam uz Liepāju, lai tur atbalstītu Ogres basketbola komandu finālcīņu spēlē, kā allaž uzsvaru lika uz konkrētiem darbiem, uz padarītiem un tuvākā nākotnē veicamajiem. Pagātnes atmiņai ir viena nelāga īpašība – tā izgaist kā krītoša migla agrā rītā: tad, kad tas trotuārs, svaigais bruģis tikko uzlikts, tirgus laukums ierīkots, pamanām visi un uzreiz, un nav jābrīnās, ka ne viss izdevies tik spoži, kā mums tagad gribētos, aizmirstot, kā bija, kad nekā tāda nebija. Tieši ar tādu domu uz Meņģeli tagad braucu nevis cauri Taurupei uz Aderkašiem, bet no Madlienas pa jauno pašvaldības ceļu uz Aderkašiem gar Dullā Daukas takām, skatu torni līdz Meņģles valstij, kādu par savējo sauc meņģelieši. Baidos pārsaldināt, bet tāds iespaids, ka Helmaņa solīts tikpat kā izdarīts: solīja to Madlienas vidusskolas sporta zāles grīdu atjaunot, un tūliņ apjomīgie darbi sāksies. Nav aizmirsis par velo veiklības trases izveidi, kas varbūt nekalpos tikai madlieniešiem: ja esi krietns velosipēdists, kas tev tie liekie kilometri pa asfaltētu šoseju no Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes līdz Madlienai būs? Braukās visi: vai tad žēl? Protama lieta, ka novada pašvaldības vadības plecu Madliena jūt un jutīs. Atbalsts Madlienas vidusskolas un visu novada mazo skolu pastāvēšanai paliek konsekvents un nemainīgs! Ar vienu soli jau Liepājas virzienā, Helmaņa kungs silti pateicas Madlienai par atsaucību un līdzi darbošanos.
Madlienieši spēj uzņemties iniciatīvu, koncentrēties paši un pacelt citus. Pasta atbalstam īsā laikā tika savākti 1360 parakstu. To aizvērt būtu viens no lielākajiem neprātiem: šo pakalpojumu izmanto plašas apkaimes ļaudis no – Madlienas, Ķeipenes, Taurupes, Mazozoliem, Meņģeles, Krapes… Šīs tikšanās priekšvakarā lieliskais ekonomists Ivars Strautiņš no Luminor bankas paironizēja lietišķi: ja arī masveida pasta nodaļu slēgšana būtu īstenota, ietaupījums sanāktu niecīgs – vien 3, 4 miljoni eiro, kas ir viena tūkstošā daļa no iekšzemes kopprodukta, arī mazo skolu slēgšanas ekonomiskais brīnums būtu tieši tik, cik melns aiz naga! Tad par ko ir runa, augsto krēslu izsēdētāji?
Par kādreizējās pirts un šautuves graustu nojaukšanas iespējām vienkārši un saprotami, labvēlīgi novērtējot jautājumus pēc būtības, izskaidroja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vienīgais vietnieks Gints Sīviņš. Tā ir juridiskas dabas problēma: ja grausta īpašnieks neliekas ne zinis par sava īpašuma stāvokli, kas var apdraudēt cilvēku drošību, viņam tiek radīti tiesiski piespiedu apstākļi, kuros uzlikto sodu slogs un to piedzīšana būs nepatīkams apgrūtinājums tam, lai turētos pie īpašuma tiesībām, nerēķinoties ar sabiedrības vitālām interesēm un tiesībām. Sīviņa kungs paskaidroja arī par Pašvaldību likumā iekļautajām pašvaldību padomēm, to izveidi un iespējamām funkcijām. SIA «Ogres namsaimnieks» valdes priekšsēdētājs Kaspars Grīnbergs informēja par priekšā stāvošo ēku nolietojuma pakāpju izvērtēšanu, par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas iespējām un tiesisko regulējumu: pašvaldība nav represīva iestāde, tā palīdzēs tikt skaidrībā, kas jāiegulda ēku uzturēšanā, atjaunošanā, lai tās nekļūtu par apdraudējumu sev un citiem. Tā sakot, visu var paveikt, ja dara secīgi – soli pa solim. Loģiski un taisnīgi bija iedzīvotāju iebildumi par nespēju tikt vaļā no nolietotām lielgabarīta mantām, tālab publika uzturēja prasību «Ķilupei» biežāk piegādāt lielos konteinerus dažādu nederīgu sadzīves grabažu savākšanai. Jau agrāk esmu priecājies, ka tā saucamajās lielajās talkās Ogres novads iet savu ceļu. Arī šogad 27. aprīlī novada ļaudis darbosies pagaidu patvertņu izveidei, kam, protams, jānotiek lietpratēju vadībā.
Vilšanos sagādāja novada Izglītības pārvaldes vadītāja Igora Grigorjeva uzstāšanās, kurai būtu jāielāgo daži publiskās runas nosacījumi. Tas, ka, piemēram, esmu matemātiķis un mīļoju skaitļus, neliecina, ka cilvēkus tas interesē, neatsver to, ka cilvēkiem vajadzīgs arī uzmundrinošs vārds. Gribējās dzirdēt, ka atjaunojas ļaužu plūsma no pilsētām uz laukiem, ka būs cilvēki, būs bērni, ka tas, ka zālē maz jaunu ļaužu, nav rādītājs bezcerībai, ka nu jāsāk domāt par lauku bērēm. Neviens vārds mazo skolu atbalstam ne izglītības ministres Čakšas, ne novada ļaužu klātbūtnē nav no pārvaldes vadītāja mutes dzirdēts: tā, it kā tas nebūtu novada konsekventās līnijas uzstādījums, un to nupat, nupat kārtējo reizi nebūtu svarīgi un vīrišķīgi atgādinājis novada līderis Egils Helmanis. Patriks Grīva steidza drūmo noskaņojumu kliedēt, atgādinot par jauno Dzemdību nodaļu Ogres slimnīcā, par dzimstību, par nākotni, par skolām.
Jautājumu bija daudz, atbilžu arī. Forums kopumā un kopīgā gaisotne atstāja patīkamu iespaidu. Visiem pateicās Inga Elme, siltus vārdus viesiem veltīja Madlienas muzeja «Bet tā bija» vadītājs Armands Praličs. Un tad nu cerams «uz citu rudentiņu» – ar jauniem padarītiem darbiem.
