Paceliet acis augstāk, prezidenta kungs

Toms 18. novembra rītā kopā ar ģimeni devies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Tā ir tradīcija, kas viņam nozīmē vairāk nekā tikai svētku rituālu.

“Esmu pateicīgs tiem vīriem un sievām, kuri ar savām dzīvībām ir samaksājuši augstāko cenu, lai mēs šodien dzīvotu brīvā valstī,” raksta Toms. Viņš priecājies redzēt daudzas ģimenes ar bērniem, kas ar saviem ziediem un paštaisītajiem svečturiem nākuši godināt Latviju.

Tomēr brīdī, kad ieradušās amatpersonas, ģimenēm lūgts paiet malā. Toms ar bērniem palicis pirmajā rindā, cerot ieraudzīt Latvijas prezidentu.

“Bērni vēlas redzēt prezidentu. Un kas zin — varbūt viņš pēc ziedu nolikšanas atnāks sasveicināties,” viņš raksta. Taču notikumi izvērtušies citādi: prominento viesu grupa nolikusi ziedus, nostājusies priekšā skatītājiem, prezidents paspiedis rokas politiķiem un devies prom.

“Bērni sēž uz laukuma apmales ar saviem necilajiem ziediņiem un paštaisītām burciņām… Un nu jāgaida, kamēr visi svarīgie uztaisīs bildes un dosies tālāk,” apraksta Toms.
Viņš atzīst – saprot, ka pastāv protokols un drošības prasības, tomēr vienlaikus domā par to, cik daudz bērniem nozīmētu kaut īss acu kontakts vai smaids.

“Prezidenta kungs — novēlu Jums pacelt acis augstāk. Tur, aiz ministru un deputātu galvām, ir tas īstais Latvijas skaistums — mūsu bērni,” viņš raksta, piebilstot, ka no visa amatpersonu pulka tikai viens politiķis spontāni piegājis garām un pateicis “Sveiciens svētkos!”

Taču ar to šis stāsts nebeidzās.

Atbilde, kas izceļas politiskajā vidē

Toma ierakstā Facebook profilā drīz sekoja 14. Saeimas deputāta Jāņa Grasberga atbilde. Viņš nepiederēja pie “vienīgā politiķa”, kas sveicināja ģimenes, — tieši otrādi, viņš atzina, ka arī pats steigā nogājis garām, skatoties tikai priekšā.

“Sveiks, Tom, sveiciens svētkos! Paldies par situācijas aprakstu un vēlos no sirds atvainoties par savu rīcību,” raksta parlamentārietis.
“Biju ‘kungu’ sadaļā un arī acis nepacēlis aizsoļoju savās gaitās. Paldies, ka ieguldi savu laiku un veido Latviju labāku — turpmāk rīkošos atbildīgāk.”

Šī atvainošanās sociālajos tīklos tika uztverta kā reti redzams, godīgs un cilvēcīgs politiķa žests — situācijā, kur vieglāk būtu bijis klusēt vai skaidroties ar protokolu.

Stāsts, kas izgaismo vienkāršu patiesību

Toma un Jāņa sarakste atgādina, ka svētku dienu siltumu veido ne tikai svinīgi pasākumi, bet arī mazās mijiedarbības starp cilvēkiem. Dažkārt pietiek ar īsu acu skatienu vai vienu vārdu — “Sveiciens svētkos” — lai bērna diena kļūtu neaizmirstama un tēva atmiņās paliktu labā sajūta par valsti, kurā dzīvojam.