Par 19. septembrī gaidāmo streiku "OVV" uz sarunu aicināja Ķeipenes pamatskolas lietvedi, skolas arodbiedrības priekšsēdētāju Mariku Upenieci, Ķeguma vidusskolas direktoru Vladimiru Samohinu, Ikšķiles vidusskolas direktori Gintu Liepiņu, Ogresgala pamatskolas un PII «Saulīte» fizkultūras skolotāju Aivaru Vecmani, Lielvārdes vidusskolas arodbiedrības priekšsēdētāju, matemātikas, sociālo zinību un vēstures skolotāju Birutu Rutku, kā arī Madlienas vidusskolas direktoru Edgaru Viņķi.
– Vai jūsu skolas pedagogi plāno piedalīties streikā un cik lielā apmērā?
M. Upeniece: – Streikos 99 procenti Ķeipenes pamatskolas pedagogu. Nestreikos tikai viens. Šobrīd mums ir 15 pedagogu un psihologs, bet mācās 64 skolēni. Pie skolas ir arī bērnudārzs, ko apmeklē 45 bērniņi.
V. Samohins: – Visi Ķeguma vidusskolas pedagogi viennozīmīgi atbalsta streiku, neatkarīgi no tā, esam vai neesam arodbiedrības biedri. Personīgi esmu runājis ar vecākiem, kuri bija atnākuši 1. septembrī uz tikšanos ar direktoru, un viņi visi viennozīmīgi mūs atbalsta. Šobrīd skolā strādā 41 pedagogs un ir 414 skolēnu.
G. Liepiņa: – No Ikšķiles vidusskolas plāno piedalīties ap 80 procentiem pedagogu, ja ne vairāk. Cīnīsimies par saviem skolotājiem, lai viņus novērtē. Mums ir 1225 skolēni un 108 pedagogi kopā ar atbalsta personālu.
A. Vecmanis: – Viedokļi ir ļoti dažādi, jautājums arī, vai pedagogi, kuri nav arodbiedrībā, ar ilgstošu streiku nepasliktinās savu situāciju. Tiem, kuri ir arodbiedrībā, no streika fonda sola izmaksāt 20 eiro dienā, bet kā ar tiem, kuri nav? Protams, par sevi jācīnās, bet rēķini jāmaksā, un, iespējams, tas daļu pedagogu attur no dalības streikā. Jautājums arī, kā rīkoties bērnudārza pedagogiem? Vecākiem jāiet uz darbu, un kur lai atstāj bērnu, ja būs streiks? Mums bērnudārzā būs arodbiedrības sanāksme un katrs individuāli lems, kā rīkoties. Es arī vēl neesmu izlēmis. Domāju, streiks nav īstajā laikā, sagaidītu jauno valdību un tad.
B. Rutka: – Jā, arī visi Lielvārdes vidusskolas pedagogi streikos. Ceram uz vecāku sapratni. Lielvārdes vidusskolā ir ap 50 pedagogu. Mums šobrīd paveicies, esam spējuši nodrošināt visus skolotājus, uz stundām speciāli brauc pat franču valodas pasniedzējs.
E. Viņķis: – 24. septembrī Madlienas vidusskola atzīmēs savu 50 gadu jubileju, bet pirms tam pedagogi piedalīsies streikā. Mums ir mazliet vairāk nekā 20 skolotāju un 10 tehnisko darbinieku. Audzēkņi – 218.
– Kādas ir galvenās prasības, kāpēc piedalīsieties streikā?
M. Upeniece: – Par nesamērīgo slodzi, par Izglītības un zinātnes ministrijas pašu izveidotā grafika nepildīšanu attiecībā uz darba samaksu. Šobrīd nereti dzird, ka skolotājiem tāda alga – 900 eiro! Par ko tad viņiem vēl būtu jāstreiko! Bet visiem skolotājiem nav pilnas slodzes un lauku skolās reti kuram ir šāda alga. Piemēram, mūzikas skolotājiem slodze ir 0,3 un, sarēķinot attiecībā pret likmi, tā darba samaksa ir ļoti niecīga. Pedagogam jāapbraukā vairākas skolas, meklējot, kur vēl var piestrādāt. Ņemot vērā šā brīža degvielas cenas, tas ieguvums ir ļoti niecīgs. Vēl jau arī laukos skolēnam ne vienmēr ir burtnīca vai zīmulis un skolotājs nereti to nopērk pats par savu naudu, lai varētu stundā strādāt. Faktiski mēs laukos sevi saucam nevis par skolu, bet par «Ģimenes māju», kur katrs bērniņš ir apčubināts, kas lielajās skolās nav iespējams. Protams, lauku skolās pedagoga darba samaksa nekad nebūs tik liela kā pilsētā, tomēr arī laukos skolotājiem jāsaņem par savu darbu pienācīgs atalgojums.
V. Samohins: – Īsā versija – jāsamaksā pedagogam par viņa paveikto darbu. Tātad – par gatavošanos stundām, par skolēnu darbu labošanu, konsultācijām un tamlīdzīgi, īpaši tām klašu grupām, kur nav izdotas mācību grāmatas un nav mācību materiālu. Skolotāji kopē, meklē, gatavo materiālus. Sevišķi sarežģīti ir 12. klasēs, kur vispār nav mācību grāmatu. 15 kontaktstundām, par kurām samaksā, pedagogs mājās varbūt gatavojas 10 stundu, citreiz pat 20, bet faktiski neko nesaņem.
G. Liepiņa: – Galvenais jautājums ir par slodžu sabalansētību un pedagogu atalgojumu.
B. Rutka: – Kompetenču izglītībā nepieciešams sagatavot ļoti daudz materiālu. Darba apjoms ir ievērojami pieaudzis, jo nav mācību grāmatu. Par skolotāju strādāju jau 36 gadus, un man ir sajūta, ka tas īstais brīdis algu palielināšanai nekad nav bijis, jo katrs jaunais algas grafiks nāk ar ļoti lielu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvju cīņu par katru algas pielikumu. Ņemot vērā lielo inflāciju, nākamos piecus gadus sola tikai 8,3 procentu pieaugumu, piedāvājot pašvaldībai kaut ko reorganizēt, optimizēt, bet nevar jau visu uzlikt uz pašvaldības pleciem, aicinot domāt, kuru skolu slēgt, lai citi pedagogi saņemtu vairāk. Domāju, tas nav pareizi.
E. Viņķis: – Valdībai jāsniedz skaidra atbilde, kāds ir pedagogu minimālās algas palielināšanas grafiks turpmākajam attīstības posmam. Mēs visi redzam, ka pedagogu trūkums skolās ir nopietna valstiska problēma, un, ja valdība šajā situācijā neko nedarīs, tad izglītībā iestāsies dziļa krīze, jo jau šobrīd dažās izglītības iestādēs ir situācija, ka atsevišķi mācību priekšmeti netiek mācīti, jo tūkst pedagogu, un tas nav normāli. Šobrīd jābūt valstiski ļoti nopietnai kadru politikai ar sakārtotu algu sistēmu, sabalansētām slodzēm, jo pretējā gadījumā būs dziļa krīze – jāņem vērā arī, ka pedagogu vidējais vecums šobrīd ir ļoti stipri pāri 50 un var rasties situācija, ka pamatpriekšmetu skolotāji masveidā sāk iet pensijā. Par laimi, mūsu skolā šobrīd ir visi pedagogi. Tas ir arī, pateicoties pensionēto kolēģu atbalstam un tam, ka trūkstošos pedagogus aizvieto šobrīd strādājošie, bet šāda slodze nevar būt ilgstoši, un šobrīd faktiski ir tā, ka neviens skolotājs nevar atļauties slimot.
– Vai redzat kādu iespēju kompromisam, lai streiks varētu nenotikt?
M. Upeniece: – Nē, pagaidām tādu iespēju nesaskatu, jo Izglītības un zinātnes ministrijas vadība nenāk ne soli pretim. Protams, vēl būs sarunas.
V. Samohins: – Šobrīd nekas neliecina, lai streiks varētu nenotikt.
B. Rutka: – Algu jautājumā varētu piekāpties, ja pedagogiem kaut ko solītu. Apelēt pie tā, ka skolotājiem jāsaprot ekonomiskā situācija, nav godīgi. Vēl neesmu piedzīvojusi tādu ekonomisko situāciju, ka naudas būtu vairāk, nekā vajadzīgs. Ļoti gribētos ticēt un cerēt, ka kompromiss tomēr tiks rasts un streiku nevajadzēs. Protams, sabiedrībā ir divi viedokļi, vieni atbalstīs pedagogus, citi domās, ka pedagogi tāpat saņem vairāk nekā citu profesiju pārstāvji. Skolotājiem ir jācīnās par savām tiesībām.
E. Viņķis: – Domāju, kompromisi ir iespējami. Piemēram, nesaprotu, kāpēc ministrijas darbiniekiem ir tik grūti izveidot minimālās algas paaugstināšanas grafiku. Veselā saprāta robežās var izveidot šādu grafiku, sniedzot skolotājiem vīziju un stabilitātes sajūtu turpmākajiem gadiem. Tas pats arī par slodzes sabalansēšanu. Ja šobrīd nav mācību līdzekļu, tad varbūt uz gadu kaut ko atceļam, pārtraucam, kad lietas sakārtotas, turpinām. Nesaprotu, kāpēc ministrija tik ļoti ietiepusies. Iespējams, ministrijā netic, ka skolotāji patiesi sāks streiku.
– Cik ilgi streikosiet?
M. Upeniece: – Streiks varētu būt uz pāris dienām. Laukos ar to ir grūtāk, varam zaudēt skolēnus – ja viena skola streikos bez termiņa un cita ne, vecāki izņems bērnus un aizvedīs tur, kur mācības notiek. Mēs to nevaram atļauties. Ceru, ka vecāki būs ļoti saprotoši.
V. Samohins: – Ja ļausim vienmēr, kā mēdz teikt, sev kāpt uz galvas, nekad neko nesasniegsim. Mēs piesakām streiku, tālākais atkarīgs no tā, kādi būs paziņojumi. Šobrīd svarīgi dot signālu, ka esam gatavi, esam pieteikuši streiku.
G. Liepiņa: – Tā noteikti nebūs tikai viena diena.
B. Rutka: – Sākumā plānojam streikot divas dienas, jo jāsaprot, ka kolēģiem tomēr jāmaksā rēķini.
E. Viņķis: – Nolēmām, ka streikā piedalīsimies trīs dienas.
Jautāti, ko gribētu novēlēt sev un saviem kolēģiem jaunajā mācību gadā, visi pedagogi kā viens atbild – izturību, sapratni un veselību, kā arī, neraugoties uz dažādām nebūšanām, spēt ikdienā rast arī prieku.
Laikrakstu "Ogres Vēstis Visiem" pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot "OVV" kopā ar "Laimīgo Programmu" – izdevīgāk!
