"Visapkārt viņi izmētāja pudeļu korķus un izsmēķus. Kāds, kuram nepatika, ka te dzīvo bites, saniknojās, it kā devās prom, bet pēc brīža atgriezās ar aizdomīgu trauku. Sapūta bitītēm virsū smirdīgu šķidrumu. Nabadzītes elpoja indi, bet prom nelidoja. Viņas līdz pēdējam elpas vilcienam palika kopā ar saviem mazuļiem un saimes māti, sargājot tos," atklāts ierakstā. 
Bišu mīļotājs atklāti raud par "bišu aizkustinošo pašaizliedzību un uzticību, “līdz nāve mūs šķirs”. Un sāpēs par vandāļa melno darbu. Ar kādām tiesībām viņš drīkstēja pacelt roku pret dzīvību?"

Ja “Meža bišu takā” manāt demolētājus un nekārtību cēlējus, zvaniet policijai! Jo taka taču veidota saprātīgajiem, nevis vandāļiem. "Zinātāji man stāsta, ka meža bite (apis mellifera), kuru pirms vairākiem gadsimtiem cilvēks atnesa uz mājām, pasaulē tiek ļoti sargāta. Jo čaklā apputeksnētāja ir šīs zemes dzīvības balsts."

Šī taka pastāv kopš 2025. gada 13. jūnija, un tajā cilvēki tika aicināti iepazīt savvaļas jeb meža bišu dzīvi un apjaust to nozīmīgumu cilvēces izdzīvošanā. Taka atrodas Ogres Zilo kalnu sākumā no Ikšķiles puses, 1 km attālumā no Ikšķiles dzelzceļa stacijas. Tās garums – 2 km. Kūzulu (doru) taku sadarbībā ar Zilo kalnu aģentūru izveidojis bišu draugs, senās dravniecības godā cēlājs Ivars Rancāns.

Ierakstu steidz komentēt citi novadnieki, nosodot vandālismu. 

Sanda Balode - "Kad cilvēkiem ir viena rieva smadzenēs un ta pati p@kaļā, tad viņi mīl iedomāties, ka ir radības kronis."

Elizabete Arita - "Nožēlojami radījumi, kas bitēm to nodarīja!"

Inga Treikale - "Nelieši, kam nekas nav svēts."

Māris Puķītis - "Kāds nelietis. Ko tādi vispār mežā lien?"

Andris Novikovs - "Ir vecmodīgi cittautieši, kuri nesaprot to, ka tas ir dabas parks, nevis kā kādreiz meža dzertuve. un dižošanās ka es tos mošķus tūlīt pieveikšu!"