Apdullinoši sīkumi

Iekams vēl nebija mākslīgi darinātā vārda «izglītojamais», kas gan nezināja, ka skolā mācās bērns, skolēns, augstskolā students? Vajadzība visus pabāzt zem aprobežotā, padumjā «izglītojamais» gadiem ilgi izpaužas kā stūrgalvīga muļķība. Piemēram, izglītojamo lietojot datīva locījumā, mēle mežģās, un labskaņa pagalam – izglītojamajam. Kas vainas, ja neskanīgā «izglītojamajam» vietā paliktu vecais labais «skolēnam»? Taču ir vēl dumjāk: izglītības dokumentos mēli mežģošo paplašināto galotni aizstāj ar nenoteikto galotni, attiecīgi, izglītojamam, nevis izglītojamajam. It kā par grasi labāk. Taču viena sīka nianse: mainās vārda nozīme, jo «izglītojams» ir divdabis, kas apzīmē lietvārdu «izglītojamais». Saliekot kopā iedomāto ar pareizo, sanāk – izglītojams izglītojamais. Ja paliek pie muļķībām, tad skolotājs, kas māca izglītojamo, izcilā pedagoga Jāņa Menča vārdiem sakot, saucams par izglītotāju! Atvainojiet par apdullinošiem sīkumiem, bet vai nav tā, ka valodu piemēro cilvēkam, nevis cilvēku pielāgo valodai? Sevišķi, ja valoda tik jauki ielāgota gadu simteņos! Saprotu skolotāja ironiju: skolā bija jāpārraksta visi dokumenti, jo kāds izdomājis, ka skolēns nav skolēns, bet izglītojamais. Pie šīs stūrgalvības joprojām jāturas veselām paaudzēm!

Novērotājs novērotāju novēro!

Rakstot nācās izšķirties, kur skaisties, kur smieties. Visu, kas saistīts ar eksāmeniem, reglamentē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 398 «Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību» 2022. gada 5. jūlijā un Grozījumi MK 2022. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 398, kas definēti kā MK noteikumi Nr. 129 – 2023. gada 21. martā. Kas reiz lasījis burta kalponības kalambūrus, tas sapratīs, ka šāda un līdzīga rakstura penterējumi nav izturami. Nožēlojami, ka pedagogs izglītības augstākās vadonības uzticēšanos nebauda ne tik, cik melns aiz naga! Pedagogs līdzinās pastāvīgās aizdomās turamajam – it īpaši, ja klāt ir eksāmenu laiks. Pacitēsim no MK noteikumiem un pakomentēsim!

Re: «Eksāmena vadītājs nedrīkst būt attiecīgā priekšmeta pedagogs.» Pag, lai vadītājs neko nevarētu pačukstēt priekšā, šo funkciju drošāk uzticēt analfabētam, jo švaks tas skolotājs, kas citā priekšmetā ir pilnīgi stulbs! Re: «Novērotājs ir pedagogs no citas izglītības iestādes.» Loģiski: kā tu uzticēsies savējam, ja tas ir blēdis a priori, turklāt tāds mīt tikai savā skolā, citā ne! Vēl drošāk: «Novērotājs, ierodoties eksāmena norises vietā, iestādes vadītājam uzrāda personu apliecinošu dokumentu.» Aizdomas vietā! Ja nu ieradusies cita persona (ne tā, kas norīkota!?) vai dubultnieks, ko? Bet tad jau arī personas apliecinošais dokuments nav drošs – a, ja nu viltots!

Laukos, kur cits citu pazīst, par tādu aizdomīgumu smejas pilnā kaklā! Bet ir arī pazemojoši. Piemēram: «Aploksni ar eksāmena rakstu daļas materiāliem izglītības iestādes vadītājs atver eksāmena vadītāja, novērotāja un divu izglītojamo klātbūtnē…» Loģiski – tiem trim pedagogiem uzticēties nedrīkst! Agrāk pietika ar viena skolēna virskontroli, tagad jāpieaicina veseli divi špicbuki, kas viens otru nenodod! Lai drošs paliek drošs, aploksni pirms atvēršanas būtu jāatrāda abiem skolēniem, lai uzmanīgi izpēta ar lupu, vai neuzticamie pedagogi nav knibinājuši to konvertu vaļā: citādi taču bērnu virsuzraudzībai nav nekādas jēgas!

Pilnai laimei: «Eksāmena rakstu daļas vai mutvārdu daļas vadītājs, mutvārdu daļas vērtētājs (? – A. U.) vai novērotājs nedrīkst būt attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs.» Stop! Kā tad tas vērtētājs, piemēram, vērtēs angļu valodas prasmi, pašam valodu neprotot? «Tas pats subjekts nedrīkst būt arī klases audzinātājs, tēvs, māte (aizbildnis), brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte vai laulātais izglītojamam, kurš kārto eksāmenu.» Arī novērotājs no Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Valsts izglītības satura centra nedrīkst būt, kā iepriekš minēts, «tēvs, māte (aizbildnis), brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte vai laulātais izglītojamam». Bet kāds te drošības garants: ja nu laulātā vietā iegadās, piemēram, mīļākais? Pietiek, aiz smiekliem `i nevarēju!