Sestdiena, 27.07.2024 04:08
Dita, Marta
Ceturtdiena, 20. aprīlis, 2023 08:03

Krīzes zvanu centrs turpina darbu

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem
Krīzes zvanu centrs turpina darbu
Ogresnovads.lv
Ceturtdiena, 20. aprīlis, 2023 08:03

Krīzes zvanu centrs turpina darbu

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem

Lai gan «Covid-19» krīze, kuras dēļ pirms trim gadiem Ogres novadā tika izveidots Krīzes zvanu centrs, ir faktiski noslēgusies, iedzīvotājiem joprojām nepieciešama palīdzība dažādās dzīves situācijās, tāpēc nolemts, ka Krīzes zvanu centra darbība jāturpina.

Ogres novada pašvaldības Krīzes zvanu centrā uz iedzīvotāju zvaniem atbild, uzklausa un nereti sniedz arī praktisku palīdzību pieci dažādu konfesiju garīdznieki.

Psihologi ne vienmēr ir pieejami

2020. gada aprīlī izveidotā Krīzes zvanu centra darbība bija akceptēta līdz pagājušā gada 31. decembrim, bet mācītāji brīvprātīgi turpināja uzturēt šā zvanu centra darbību, nesaņemot par to atlīdzību, jo daudziem saruna ar līdzcilvēkiem vai cilvēkiem, kuri ik dienu spēj sniegt profesionālu garīgu un emocionālu palīdzību krīzes situācijā nonākušai personai, grūtā brīdī ļoti palīdz.

Pirms lēmuma pieņemšanas par Krīzes zvanu centra darbības turpināšanu SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētājs, Ogres novada pašvaldības domes deputāts Dainis Širovs norādīja, ka šis ir saspringts laiks un ne vienmēr pietiekamā skaitā ir pieejami psihologi vai psihiatri, tāpēc svarīgi, ka iedzīvotājiem ir pieejama šāda veida psiholoģiska palīdzība un emocionāls atbalsts, un tukšumu šajā jomā var palīdzēt aizpildīt garīgās jomas pārstāvji. Arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis atzina, ka Sociālais dienests var sniegt palīdzību tikai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Taču dažkārt personām, kuras vēršas Krīzes zvanu centrā, nepieciešama neformāla palīdzība, piemēram, ir beigusies malka mājas apkurei vai cilvēks nonācis izmisumā kāda cita iemesla dēļ. Krīzes centra speciālisti (mācītāji), sadarbojoties ar dažādām valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī labdarības organizācijām, sniedz iedzīvotājiem nepieciešamo palīdzību. Cilvēkiem ir vajadzīgs arī garīgais atbalsts, un Krīzes zvanu centrs tādu sniedz.

Reizēm nākas glābt arī dzīvības

Par Krīzes zvanu centru atbildīgais, Ogres Evaņģēliski luteriskās baznīcas Ogres un Suntažu draudžu mācītājs Mārtiņš Kalējs stāsta, ka pērn, kad sākās karš Ukrainā, uzreiz pieauga arī Krīzes zvanu centrā saņemto zvanu skaits. «Es ticu, ka sarunas ar Krīzes zvanu centra speciālistiem ir izglābušas cilvēku dzīvības. Protams, mācītāju telefonu numuri ir publiski pieejami arī bez Krīzes zvanu centra, tomēr mums ir arī citi pienākumi, bet Krīzes zvanu centra darbības laikā mācītājs dežurē un pilnībā nododas zvanītāja uzklausīšanai un palīdzības sniegšanai. Ja cilvēks vēlas, viņam ir iespēja saglabāt anonimitāti. Mēs arī informējam, kādu atbalstu var saņemt Sociālajā dienestā, tas cilvēkus iedrošina, jo reizēm viņi nav zinājuši par šādu iespēju,» stāsta M. Kalējs.

Vasarā zvanu skaits tradicionāli samazinās, bet rudenī ar jaunu sparu atjaunojas. Turklāt zvana ne vien no visa Ogres novada, bet aptuveni 15 procenti zvanītāju ir arī no citiem Latvijas reģioniem, kur šāda Krīzes zvanu centra nav. «Ir bijis, ka mācītāji ar savām mašīnām veduši cilvēkiem pārtiku. Zvanītājus uzklausa arī kapelāns Elmārs Pļaviņš. Viņš ir apmācīts strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir suicidālas domas un tieksmes. E. Pļaviņš arī mūs ir apmācījis, kā runāt ar šiem cilvēkiem. Ja pēc visiem parametriem redzam, ka tur varētu būt kritiska situācija, E. Pļaviņš brauc pie šā cilvēka un mēģina viņam palīdzēt. Tādi gadījumi ir bijuši vairāki,» stāsta M. Kalējs. Ogres Trīsvienības baptistu draudzes mācītājs Dainis Pandars, kurš arī darbojas Krīzes zvanu centrā, piebilst, ka pēc statistikas datiem ir labi redzams, kuros brīžos cilvēki visvairāk zvanījuši Krīzes zvanu centram – tas ir pagājušā gada sākumā – janvārī, februārī, kas ir «Covid-19» perioda nobeigums un kara sākums Ukrainā. Tas ir bijis emocionāli sakāpināts laiks. Tad vasarā vērojams kritums, tad atkal augustā – septembrī, kad tuvojas apkures sezona, jau atkal vērojams zvanu pieaugums.

Krīze katram izpaužas citādi

«Šobrīd zvanu ir mazāk – smagā ziema izdzīvota, pie kara pierasts, bet ir vientuļi cilvēki, kuri zvana regulāri. Krīzes brīdī cilvēki mēdz būt emocionāli par laulības tēmu, par izaicinājumiem finanšu jomā, zvana vientuļās mātes, kurām neveicas attiecībās. Ir bijuši zvani saistībā ar praktisko palīdzību – cilvēks nav zinājis, kam īsti zvanīt. Esam palīdzējuši problēmu atrisināt vai nu praktiski, vai novirzījuši zvanītāju uz Sociālo dienestu vai labdarības organizāciju, kas var iesaistīties un palīdzēt,» stāsta D. Pandars, piebilstot, ka ir arī zvanītāji, kuriem nepieciešams vienkārši emocionāls mierinājums kādā konkrētā dzīves situācijā. Piemēram, ja cilvēks ir sastrīdējies ar visiem tuviniekiem, viņš var piezvanīt vismaz mācītājiem un kaut nedaudz dzirdēt skatu no malas. Zvana saņēmējs cenšas arī uzdot jautājumus un mudināt cilvēku meklēt risinājumu. «Tas savā ziņā ir arī kā tāds mentora darbs.

Ir bijuši zvani, kad cilvēks ir tuvu pašnāvības domām, «Covid-19» laikā bija zvani, kad cilvēkam nebija darba un šķita, ka dzīve nonākusi krīzes punktā. Tas ir emocionāls periods, kad cilvēks pats nevar pieslēgties un padomāt racionāli, padomāt uz priekšu. Nesen bija zvans no jaunas sievietes, kura bija nonākusi slimnīcā. Viņai nebija, kur palikt. Meklējām risinājumu un atbalstu. Esam pat organizējuši transportu, lai aizved uz Gaiļezera slimnīcu, palīdzējuši atvest, risinājuši problēmas, kad dzīvoklī nesilda radiators, esam komunicējuši ar «Ogres namsaimnieku». Vārds «krīze» «Covid-19» laikā bija izteiktāks, tagad tas drīzāk ir sava veida emocionālā, garīgā atbalsta zvanu centrs, jo krīze katram ir subjektīvs jēdziens. Ja vīrs ar sievu nerunā mēnešiem, tad tā ir laulību krīze, lai gan abi ir paēduši un abiem ir darbs,» saka D. Pandars, piebilstot, ka, ja ir reāla iespēja cilvēkam palīdzēt, tad arī ir jēga ko darīt, un tas sniedz iedrošinājumu turpināt.

Ogres novada pašvaldības deputāti 30. marta sēdē vienbalsīgi nolēma, ka Krīzes zvanu centrs turpinās darbu katru darba dienu no pulksten 12 līdz pulksten 24 un par savu darbu speciālisti (mācītāji) saņems atlīdzību 1022 eiro mēnesī.

Uzziņai

Krīzes zvanu centrā 2022. gadā saņemto zvanu skaits:
janvārī – 289;
februārī – 113;
martā – 225;
aprīlī – 96;
maijā – ap 50;
jūnijā – ap 50;
jūlijā – ap 50;
augustā – 116;
septembrī – 249;
oktobrī – 142;
novembrī – 70;
decembrī – 43.