Rinkēvičs atklāja, ka ar Kulbergu pārrunājis pirmos iespaidus, viņam esot premjera amatā, pirmās darāmās lietas, plānus un iestrādnes. Kulbergs prezidentu informējis par valdības uzņemto darba ritmu. Rinkēvičs to novērtēja atzinīgi, jo laika šai valdībai nav daudz, bet ir daudz risināmu problēmu.

"Esmu gandarīts un priecīgs, ka valdība ķērusies pie darbiem enerģiski," izteicās Rinkēvičs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka problēmas varēs atrisināt ātri un viegli, tomēr valstisko jautājumu risināšanā būšot arī Rinkēviča kā Valsts prezidenta pilns atbalsts.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka arī sabiedrība gaida reālus lēmumus un rīcību. Viņš pieļāva, ka ne visi šīs valdības lēmumi būs pieņemami pilnīgi visiem, tomēr tādiem būs jābūt. Problēmu nerisināšana, pēc Rinkēviča teiktā, sabiedrību tracina vairāk nekā skaidrs un konkrēts lēmums.

Savukārt Kulbergs uzsvēra, ka viņa vadītās valdības darbam jābūt disciplinētam, un disciplīnu viņš sagaida no visiem koalīcijas partneriem un citiem sadarbības partneriem. Viņš kā problēmu izcēla to, ka šobrīd daudzās valsts iestāžu pozīcijās nav atbildīgo cilvēku, tādēļ tam jāatrod risinājums.

Kulbergs žurnālistiem kā svarīgu izcēla šonedēļ notikušo Ukrainas Ministru prezidentes Jūlijas Sviridenko vizīti Latvijā. Tā neesot bijusi vienkārša vizīte, bet tās laikā risināti jautājumi, kas saistīti ar aizsardzību. Nākamnedēļ Latvijā plāno ierasties speciālistu grupa no Ukrainas, kas dalīsies pieredzē un zināšanās saistībā ar droniem. Šajos jautājumos neviena valsts nav tik laba un zinoša kā Ukraina, uzsvēra Kulbergs.

Viņš ar Ukrainas premjeri tostarp pārrunājis Ukrainas un Latvijas kopuzņēmuma izveides iespējas, ieguldot tajā Eiropas naudu. "Mēs varam būt Ukrainai ražošanas logs uz Eiropu," teica premjers.

Kulbergs Rinkēviču arī informējis par 27. jūnijā gaidāmo valdības izbraukuma sēdi Latgalē. Ministri plāno lemt par risinājumiem, lai cilvēki Latgalē justos droši. Kulbergs atklāja, ka viņam bijusi arī privāta saruna ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu. Sarunas laikā Kulbergs esot guvis apstiprinājumu tam, ka arī EK prezidenti satrauc jautājums par pierobežas zonas drošību ne tikai Latvijā, bet arī citās Krievijas pierobežas valstīs. Dronu incidenti tur rada milzīgas problēmas tūrismam, lauksaimniekiem un citiem dažādu nozaru uzņēmējiem, tieši tādēļ ir nepieciešams arī Eiropas atbalsts, norādīja Kulbergs.

Kulbergs arī aicināja Latvijas iedzīvotājus savus šīs vasaras atvaļinājumus pavadīt Latgalē. "Palīdzam latviešiem tur," mudināja premjers. Esot svarīgi, lai vietējie jūt atbalstu no pārējās sabiedrības. Kulbergs solīja, ka arī viņš ar savu ģimeni, ja vasarā būs kāda brīva diena, to pavadīšot tieši Latgalē.

Premjers sarunas laikā ar Rinkēviču izcēla arī jautājumu par drošu vēlēšanu norisi. Vakar valdībā uzklausīts informatīvais ziņojums par gatavošanos rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, un šobrīd viss notiekot bez aizķeršanās, grafikus pat apsteidzot. Tai pat laikā Kulbergs atzīmēja, ka ir jābūt arī plānam, kā noris vēlēšanas, ja tiek izsludināta gaisa trauksme.

Kā ziņots, maijā vairākkārt Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu. Tie bija saistīti ar bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijā, turklāt daži droni arī nokrita un eksplodēja, bet virs Igaunijas NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs vienu dronu notrieca.

Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā.

Viens no šādiem negadījumiem maksāja amatu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P), un drīz pēc tam krita arī visa Evikas Siliņas (JV) valdība.

Saeima 28. maijā apstiprināja jauno valdību. Jauno valdību veido "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība.