Agresors vairs nav agresors, sajūk virzieni – agresija vai aizstāvība – vai vispār nav nekādu virzienu. Vienīgā, kas Ukrainas lietā ir stabila, tā ir nestabilitāte teju jebkurā – ar veselo saprātu saistītā lietā.
Trampa tikšanās ar Putinu Aļaskā šķiet absurda jau pašā iedīglī. Ukraina pati paudusi stingri un nepārprotami un Eiropa teikusi skaidri, ka nevienas sarunas, neviens lēmums par Ukrainu nav apspriežams bez pašas Ukrainas! Kas tas par samitu, ja, pēc loģikas, tas ir neloģisks? Par Ukrainu runā citi – bez Ukrainas klātbūtnes un pilnvarojuma. Sociālie tīkli vairs nevārās, tie arī vairs nevar vairāk uzvārīties, jo tam pietiek ar 100 grādu karstuma, bet, kā rādās, tapusi cita fizika, un process kvēlo baltās ugunīs. Kāds Nikita Klimentjevs attēlo, ko par Donaldu Trampu runājis neviens cits kā Putins. «Vladimirs teica: «Es nekad neesmu redzējis, ka kāds tik ātri izdarītu tik daudz.» Viņš teica, ka jūsu valsts ir kā karsta pistole un pirms gada viņš domāja, ka tā ir mirusi. «Visi domāja, ka viņa ir mirusi.» Jūs tikai padomājiet – Tramps lielās ar uzslavām no Putina! Kā nelga, kas sajūsminās par saimnieka komplimentu. Viņš to atkārto ar tādu lepnumu, it kā tas būtu ordenis par nopelniem! Tas vairs nav brīvās pasaules līderis, bet vasalis, kurš priecājas, ka saimnieks no Kremļa viņam uzsitis pa plecu. Neko pazemojošāku ASV pat iedomāties nevar.» Kaut arī ironija iekvēlojas sarkasma balta, nekas pārspīlēts tur neliekas! Jo kas ar ko un par ko tur sarunājas?
Mūsmāju aso joku plēsēji ir gan tēlaināki, gan nesaudzīgāki. Armands Puče, piemēram: «Kāds pārlaidās pār… Pēc tam, kad dzeguze pārlaidās pār Trampa ligzdu Aļaskā, ar interesi pavērosim mūsu pārstāvja uzvedību ANO Drošības padomē. Jo mums noteikti ir viedoklis par Hāgas tribunālu (kas atzinis Putinu par noziedznieku un izdevis orderi viņa arestam! – A. U.) Mums noteikti būs skaļas pārdomas, kāpēc ASV teritorijā uzturējās starptautiski apsūdzēts kara noziedznieks! Kā citādi? Ko tad mēs tur pie galda darām? Vai tomēr mēs siltā atmiņā glabājam karjeras diplomāta Muntera siekalošanos ap lielajiem vīriem pagājušā gadsimta trīsdesmitajos, kas varētu būt Latvijas diplomātijas īpašais rokraksts? Starp citu, Ārlietu ministrija pat negrasoties pārskatīt savas izmaksas un štatus nākamā gada budžetā, jo bez viņiem drošības pasaulē nebūšot.»
Pretrunas zviedz pašu valstsvīru nesakarīgajos teikumos. ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālajā medijā «TruthSocial» paziņojis, ka «labākais veids, kā izbeigt karu, ir miera vienošanās, nevis uguns pārtraukšana». Nu kas te ir par kalambūru? Vai tad uguns pārtraukšana nav obligāts miera vienošanās priekšnoteikums? Vai pamiers ir tas pats, kas miers? Vai miers ir iespējams, ja tas ir netaisnīgs? Vai tas var būt taisnīgs, ja agresors neatdod upurim nolaupītās, ar militāru spēku un iznīcību atņemtās zemes, Krimu ieskaitot? Nu kā tas skan: «Būs jāapmainās teritorijām!» Krievija paturēs laupījumu, bet Ukrainai vietā nedos neko? Kas tā par apmaiņu?
Pēc sarunām kopīgajā preses konferencē Tramps sacījis, ka tikšanās bijusi «ļoti produktīva» un viņš un Putins bijuši vienisprātis «daudzos punktos». Vēlāk intervijā telekanālam «Fox News» Tramps sacījis, ka tagad Zelenska ziņā ir izmantot šo tikšanos un panākt vienošanos par kara izbeigšanu. Grozies, kā gribi, dibens, kā bijis, tā paliek pakaļpusē... Kas to zina, par ko abi lielvaru līderi bijuši «vienisprātis daudzos punktos», ja to vienprātību īstenot norīko Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski?
Tramps paziņojis, ka Zelenskis pirmdienas pēcpusdienā ierodas Ovālajā kabinetā… Pag! Tajā pašā kabinetā, kur viņš jau dabūja sukas, ka nav «apģērbies»? Un neiznāk maza šantāžiņa, pavēstot, ka, «ja tas izdosies, mēs runāsim tikšanos ar prezidentu Putinu. Miljoniem dzīvību varētu tikt glābtas», tā Tramps. Atkal, lasi, no kura gala gribi, ir pareizi un nepareizi! Glābt «miljoniem dzīvību» – svēta lieta, bet kāda loma šai lietā Ukrainai, kāda ASV un kāda agresoram Krievijai, ja tās ārlietu ministrs Lavrovs ieradies uz samitu T kreklā ar uzrakstu krievu valodā CCCP, latviskās tulkojumā PSRS?
