Sintija par latviešu valodu un tās pareizrakstību ieinteresējās, mācoties tehnikumā. Ne tikai par vārdu, bet arī pieturzīmju pareizu lietošanu. To sekmēja arī latviešu un literatūras skolotāja, kas stundās izmantoja dažādas metodes, lai jauniešiem radītu cieņu pret latviešu valodu un atbildību pret to, kā runā un raksta. Šī interese nepazuda arī vēlāk, studējot augstskolā – turklāt nevis humanitārā, bet eksaktā jomā. Varētu teikt, ka viņai patīk lietu kārtība, proti, tā ir nepareizi, bet tā ir pareizi, piemēram, nav atvilkne, bet ir atvilktne.
Līdz ar lielāku interesi par valodu, sākusi pievērst uzmanību tam, kas notiek publiskajā vidē – reklāmās, uzrakstos, preču nosaukumos, un nereti aizrādījusi uz kļūdām. Jau augstskolas laikā uzzinājusi, ka VVC darbojas sabiedriskie palīgi, un nolēmusi tad, kad to pabeigs, pieteikties. Pirms tam bija jāapmeklē vienas dienas intensīvās mācības un jānokārto tests. Lai pildītu šo pienākumu, vajadzīga augstākā izglītība, bet tai nav obligāti jābūt filoloģiskai. Katrā ziņā ir jābūt kompetentam gan latviešu valodā, gan Valsts valodas likuma izpratnē. Nav lieki piebilst, ka jābūt komunikablam un Latvijas patriotam, kurš mīl un ciena savu valsti un valodu. Sintijai izsniegtā apliecība deva lielāku atbildības un drošības sajūtu, apliecinot, ka ir tiesības aizrādīt un paskaidrot, kādas kļūdas pieļautas. Viņa uzsver, ka sabiedriskais palīgs nepiemēro sodus un nepieņem administratīvos lēmumus, to dara inspektors. Parasti tās ir kļūdas preču marķējumā, lietošanas instrukcijās un citā publiskajā informācijā. Piemēram, viena no biežākajām, kas redzēta kafejnīcās, – izlejamais alus. Nav tāda izlejamā, bet ir lejamais alus. Sniegto konsultāciju Sintija piefiksē ar mobilo tālruni, un tās reizi ceturksnī apkopo un sūta atskaiti VVC. Savu apliecību viņa ne vienmēr uzrāda, it īpaši – ja cilvēks uz aizrādījumu reaģē labvēlīgi un neprasa – sak, kas jūs tāda, lai norādītu uz kļūdām.
Ne visi ņem vērā
Vai aizrādījumi tiek ņemti vērā? Visbiežāk ne, vien 25% gadījumu. To Sintija secinājusi, kad vēlāk pārliecinās, vai kļūdas izlabotas. Nereti uzņēmuma īpašnieks vai darbinieks atmet ar roku – sak, tas tāds sīkums, mums nav laika ar to noņemties. Ir, protams, patīkami, ka aizrādījums tiek uztverts labvēlīgi un vēl paldies pateikts. Tad ir gandarījums, ka kaut nedaudz izdevies uzlabot valodas vidi.
Dažkārt var pabrīnīties par to, kādas kļūdas tiek pieļautas, un tad gribas vaicāt – vai grūti, pirms rakstīto izlikt publiskā vidē, paprasīt kādam zinošākam – vai tiešām ir pareizi? Sintija tā pati rīkojas neskaidrību gadījumos – meklē atbildes internetā vai prasa sabiedrisko palīgu koordinatoram. Viens no labiem padomdevējiem ir «Letonika.lv», arī tulkošanas un mācību centra «Skrivanek Baltic» skaidrojumi, turklāt viņu veidotie videorullīši par valodas tematiku ir arī asprātīgi, tāpēc viņa labprāt ar tiem padalās soctīklos. Dažreiz izpildot arī izklaidējoši izglītojošus testus par valodas jautājumiem, jo arī tie var ko iemācīt. Noderīgas ir arī reizi gadā VVC rīkotās mācības, kurās tiek iekļauti latviešu valodas jautājumi, juridiskie aspekti šajā jomā, personas datu aizsardzība un saskarsmes psiholoģija. Tās dod iespēju arī satikties un iepazīties ar kolēģiem, pastāstīt par savu pieredzi un uzklausīt citus. Tā kā tas ir brīvprātīgs darbs, ir, kas izvēlas to vairs nedarīt. Sintija jau divus gadus ir sabiedriskā palīdze, un šis ir laika posms, kam noslēdzoties, jāizlemj – pagarināt līgumu ar VVC uz vēl diviem gadiem vai tomēr ne. Uzrunā tas, ka nav noteikts apjoms, kas jāpaveic. Ir ceturkšņi, kad konsultēts mazāk, ir, kad aktīvāk. Nav jau tā, ka brīvajā laikā speciāli meklējot internetā vai publiskajā vidē valodas kļūdas. Ja pamanot ko tādu, izvērtējot, cik tas nozīmīgi un vai tā vērtējama kā valodas kļūda. Lūk, piemērs, kad tas ir būtiski. Blakus viņas mājai ir automazgātava, kur uzrakstā lietota nepareiza forma – automazgātuve, bet vajag automazgātava (latviešu valodā ir noteikums, ka no vairākzilbju darbības vārdiem darinātiem lietvārdiem tādos gadījumos ir izskaņa – tava, bet vienzilbes vārdos, kā malt, beidzas ar – tuve, proti, maltuve). Norādījusi īpašniekam, ka tā nav pareizi, un tad, ja mainīs uzrakstu, tad lai kļūdu izlabo. (Jāpiebilst, ka reklāmas un uzraksti ir jāsaskaņo ar pašvaldību.)
Ogrē labāk nekā Rīgā
Ir kolēģi Rīgā, kuri, piemēram, iestājās pret tirdzniecības centrā «Akropole» vārda dīls (darījums) izmantojumu reklāmā, proti, uzsverot, ka tas nav latvisks vārds. Sintijai šķiet, ka tas lietots, lai uzrunātu jauniešu auditoriju, tāpēc būtu atstājams. Viņai krītot acīs tiešām kļūdaini vārdi, piemēram, tolete, nevis tualete. Ko tādu piefiksējusi izglītības iestādē un tad gan aizrādījusi. Cenšoties arī raudzīties, lai uzrakstos, kur izmantotas vairākas valodas, latviešu valoda būtu pirmā un izcelta ar lielākiem burtiem. Bija gadījums, par kuru diskutējuši ar citiem kolēģiem: liftā uzraksts kā pirmais bija krieviski, tikai pēc tam latviski un angliski. VVC skaidroja, ka tas nav pārkāpums, jo visi uzraksti bija vienāda lieluma, un tāpēc secība var būt neievērota. Sintijai gan tas īsti pārliecinoši nešķita.
Dažkārt viņai zvanot (visi sabiedriskie palīgi un viņu kontakti atrodami VVC mājaslapā) kādi cilvēki, lai sūdzētos par latviešu valodas nelietošanu pakalpojuma sniegšanas vietā. Protams, varot aiziet un aizrādīt, bet to var neņemt vērā. Tādā gadījumā labāk ziņot VVC inspektoram, kuram ir tiesības pārbaudīt un arī sodīt.
Kopumā gan Ogrē situācija ar latviešu valodas lietojumu ir daudz labāka nekā, piemēram, Rīgā, bet it īpaši tādās vietās kā Rīgas Centrāltirgū, kur latviešu valoda ir retums, jo gandrīz neviena pārdevēja nerunā latviski. Rodas sajūta, ka neesi Latvijā, bet kādā citā valstī. Ir reizes, kad Ogrē kāds no VVC ir apsteidzis Sintiju. Tā noticis, kad «Spoon cafe» aizrādījusi par kādu kļūdu. Tur atbildējuši, ka zinot par to, jo iepriekšējā dienā kāds no VVC jau uz to norādījis, izpētījis sīki ēdienkarti, turklāt teicis, ka pie uzraksta jābūt vārdam kafejnīca, jo nedrīkst būt tikai «cafe».
Aicina iesaistīties
Sintijai bažas rada arī angļu valodas invāzija jauniešu vidū. Arī viņas meita ar draudzenēm nereti sarunājas, iepinot dažādus angļu vārdus. Kad lūdzot to pateikt latviski, pat uzreiz nevar pateikt, kā tas ir. Ir jāatrod zelta vidusceļš, jo skaidrs, ka valoda ir dzīva, mainās un tā nav tā pati, kas bija pagājušā gadsimta sākumā vai 30. gados. Tolaik daudz tika lietoti vācu vārdi, tad nāca padomju gadi, kad bija liela krievu valodas ietekme, nu ir angļu valodas uznāciena laiks. Bažīgu dara tas, ka TV raidījumu un filmu subtitros ir daudz kļūdu, par to, kas nereti ir ziņu portālos, nemaz nerunājot.
To, ka viņa labi pārzina latviešu valodas normas un likumus, izmanto arī viņas tuvāko loks. Piemēram, māsa, kura strādā valsts pārvaldē, vaicājusi, kā pareizi lokāmi vīriešu uzvārdi, kas ir sieviešu dzimtē, kā Pūce, Lapa – datīvā tie jāraksta Pūcem, Lapam. Kādreiz labojusi kļūdas saviem draugiem, biežākās – ka un kad lietojums, ievadot palīgteikumu. Tas, protams, viņiem nepatika, tāpēc to vairs nedara, jo ir plašāks darba lauks, pasmaida Sintija, piebilstot, ka ir gan reizes, kad aizrādot vīram, ja viņš atkal saka vārda sezonāls vietā sezionāls.
Sabiedriskie palīgi arī aktīvi līdzdarbojās centra rīkotajos pasākumos, piesakot pretendentus akcijai «Latviešu valodai draudzīga vide» un «Latviešu mediju valodas balva». Sintija norāda, ka akcijas «Latviešu valodai draudzīga vide» mērķis ir noteikt, izvērtēt un apbalvot preču ražotājus un apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kuri vislabāk atbilst apzīmējumam «latviešu valodai draudzīga vide» un kuri visprecīzāk ievēro Valsts valodas likuma un citu valsts valodas lietošanu regulējošo normatīvo aktu prasības. Tas ir labi, ka ir šādi pasākumi, kuros tiek uzteikti uzņēmumi, ne tikai kritizēti. Viņa, piemēram, pērn bija ieteikusi RIMI, jo tur pārdevēji runā latviski un arī uzraksti veikalos ir korekti. Sintija aicina iedzīvotājus arī iesaistīties VVC aktivitātēs, jo tā mēs kopā vairāk varam panākt latviešu valodas stiprināšanā. Par tām var uzzināt VVC mājaslapā un Facebook kontā, un ir pat bērniem adresēti pasākumi, kur viņi var piedalīties.
Ievērojams ieguldījums
VVC pagājušā gada atskaitē norāda, ka sabiedrisko palīgu konsultāciju ilgums kopumā mērāms 132 stundu un 38 minūšu garumā. Vairākums (148 gadījumi jeb 45%) tās notika pa tālruni; 107 jeb 33% – klātienē; 69 jeb 22% – elektroniski. Konstatējot neatbilstības Valsts valodas likuma prasībām (lielākoties publiskajā informācijā bija ieviesušās gramatiskās kļūdas), aptuveni 80% gadījumu sabiedriskie palīgi sniedza konsultācijas pēc savas iniciatīvas, bet 20% gadījumu iedzīvotāji paši vērsās pie viņiem pēc palīdzības. Sabiedriskie palīgi sekoja līdzi arī latviešu valodas normu ievērošanai izglītības iestāžu sociālo mediju kontos, viņi norādīja uz kļūdām tīmekļvietnēs, regulāri laboja nepilnības cenu zīmēs un nepareizus uzrakstus Rīgas Centrāltirgū.
VVC uzsver, ka valsts valodas lietošanu regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes pārbaužu skaits beidzamos trijos gados pieaudzis par teju 400, proti, pērn tie bija 2841, bet 2023. gadā – 2693, 2022. – 2451, 2021. – 2255. Tajās īpaša uzmanība tika pievērsta darbinieku valsts valodas prasmēm un tīmekļvietņu saturam. Statistika ir daiļrunīga: sākti 892 (2023. gadā – 824) administratīvo pārkāpumu procesi, no tiem izbeigti – 13, pieņemti 879 lēmumi par soda piemērošanu: naudas – 706 gadījumos (kopsummā par 98 110 eiro), bet brīdinājums izteikts – 173. Izskatītas 1465 (2023. gadā – 1206) fizisko un juridisko personu sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem valsts valodas lietošanā.
Rezultatīvie rādītāji valodas kontroles jomā izpildīti daļēji, atzīst VVC, norādot – tā kā valsts valodas lietojumā pārkāpumu īpatsvars ir salīdzinoši augsts, būtiski turpināt sadarbību ar citām institūcijām, paplašināt sabiedrības informēšanu un konsultēšanu, sniedzot skaidrojumus par likuma un normatīvo aktu prasību piemērošanu.
VVC novērojis, ka arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas sazināties ar centru, izmantojot Facebook vai X, lai ziņotu par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā, kā arī uzdotu jautājumus par tulkošanu un terminoloģiju. 2024. gadā sociālajos tīklos saņemta un izskatīta 221 sūdzība par iespējamiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem.
