“Skatos uz šo kārtējo afēru ap AirBaltic un domāju, kā tas vispār ir iespējams?” raksta uzņēmēja, uzsverot, ka vienlaikus uzņēmuma vadība saņem lielas algas, kamēr rezultāti nav pārliecinoši.
Viņa pretstata šo situāciju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas, pēc viņas teiktā, reāli uztur Latvijas ekonomiku. “Mēs maksājam nodokļus, cīnāmies, lai izdzīvotu un attīstītos. Bet, ja mums būtu grūtības – vai valsts nāktu palīgā? Ļoti šaubos,” pauž Bukša.
Uzņēmēja arī norāda uz personīgo pieredzi, kas pastiprina netaisnības sajūtu. Viņa atklāj, ka bieži izvēlas lidot ar citām aviokompānijām, jo airBaltic biļetes viņai šķiet pārāk dārgas. “Ironiski – mums ir sava nacionālā aviokompānija, ar kuru paši nevaram atļauties lidot,” viņa raksta.
Papildus kritikai par aviācijas nozari Bukša pieskaras arī valsts institūciju darbam. Viņa dalās pieredzē ar slimības pabalsta izmaksu, ko administrē VSAA, norādot, ka izmaksas nācies gaidīt gandrīz mēnesi. “Vai es drīkstu kavēt nodokļu nomaksu, ja esmu slima? Protams, ka nedrīkstu,” viņa uzsver, norādot uz dubultajiem standartiem. "Nesen sanāca pievērsties veselības savešanai kārtībā. Pirmo reizi savos 40+ gados “biju uz slimības lapas”. Kā Jums šķiet, cik ātri man izmaksāja slimības pabalstu pēc iesnieguma iesniegšanas? Teju mēnesis pagāja. Kad zvanīju VSAA ar jautājumu, kāpēc tāda kavēšanās, atbilde bija vienkārša - šobrīd liels slimības lapu skaits un apstrāde ievelkas."
Savā ierakstā uzņēmēja aicina uz plašāku diskusiju par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu: “Varbūt beidzot ir laiks godīgai sarunai par to, kā tiek izmantota mūsu nauda?”
Komentētāju viedokļi
Bukšas ieraksts izraisījis aktīvu diskusiju, kurā daudzi komentētāji pauž līdzīgu neapmierinātību:
Inga Jirgensone pievienojas viedoklim, sakot "Nav arī nekādas pārliecības par to, kā šis kārtējais palīdzības finansējums palīdzēs AirBaltic. Īstermiņš, ilgtermiņš – uz katra soļa viens un tas pats.”
Irina Beautyinkyate norāda, ka uz Latviju lido vismaz divas reizes gadā, kas sanāk 16 gadu laikā 32 reizes, bet "ne reizes es neesmu lidojusi ar Airbaltic, jo, lai gan neesmu trūcīgā, bet tomēr mums 4 tā biļešu cenas ir par traku. Kāpēc man maksāt sākot no €1200, ja varu turp atpakaļ aizlidot pa €450 ar citu aviokompāniju. Es vakar vīram teicu, re kur forši, mums savā aviosabiedrība, ar kuru paši nevaram atļauties lidot."
Kārlis Avotiņš precizē, ka "būtu godīgi, jāprecizē, ka nevis ieguldīt, bet īstermiņā aizdot. Tās ir dažādas lietas. Tiesa gan, aizņemties viņi var arī bankā – tas nav obligāti valstij jādara.”
“Kad es to redzu, man galvā ir viena doma- akmens laikmets mūsdienās. Kamēr citi domā par kosmosa tūrismu, mēs krājam papīrīšus, kas vajadzīgi tikai divām “sugām” - grāmatvežiem un valsts ierēdņiem. Un tas viss tikai sadārdzina cenu klientam,” tā Rolands Millers.
Komentētājs Guntars Avdejevs saka, ka ja vien nokavē 16 eiro maksājumu – uzreiz anulē līgumu. "Aizkavēju elektrības rēķinu par 25 eiro – jau draud ar atslēgumu. Bet lieliem uzņēmumiem viss notiek citādi.”
Vija-Marija Vasilevska, atsaucoties uz nu jau populāro Stirnas dziesmu vien nosaka - "Latvieti – saspied pirkstus dūrē.”
