"Pats atceros laiku, kad biju parakstījis līgumus ar piena pārstrādātāju par to, ka man būtu 50 000 eiro sods, ja es izpaudīšu iepirkuma cenu. Ticu, ka arī šobrīd nedrīkst izteikt tās cenas. Nāca regula, ka ar likumu tas būtu jāpaziņo. Tajā brīdī tu ieraugi beigās, ka no viena tu esi pircis par 70 centiem un no otra par - 20 centiem. Kurš labāk ir sarunājis, tas labāk jūtas. 

Ir Lauksaimniecības datu centrs, kas katru mēnesi fiksē (cenas), mēs redzam, ka esam vieni no zemākajiem Eiropā, mēs varam ieiet un veikala plauktā apskatīties cenas, kas ir dārgākas kā citur, bet mēs neredzam to vidu... Eiropa nosaka attiecības starp zemnieku un pārstrādātāju. To, kas ir tālāk, to neviens nezina, un es arī ļoti labi saprotu pārstrādātājus."

Viņš norāda, ka ir pieļauta viena būtiska kļūda - tirgus daļa "ir atdota diviem ļoti lieliem spēlētājiem, kas šur tur dažos segmentos pārsniedz pat 50% no visa tirgus", līdz ar to ražotājs vairs nenosaka neko, bet reālo cenu nosaka gala tirgotājs.

Sarunā politiķis ar lauksaimnieka un uzņēmēja pieredzi norāda, ka Latvijā zemniekam piena sektorā vēsturiski visu laiku ir viena no zemākajām cenām, izejvielas mums ir visu laiku vienas no lētākajām. Tālāk - pārstrāde un darba algas mums arī ir vienas no zemākajām Eiropā. Tomēr pārtikas produkta cena veikala plauktā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. "Tāpēc mēs sakām, ka kaut kur ir problēma un kaut kas ir tajā nepareizs. Darbinieks Latvijā nesaņem pelnīto, vēl pa vidu ir ditsribūcija," J.Grasbergs skaidro problemātisko situāciju starp zemnieku un ražotāju. Lai nenotiktu atgriešanās pie plānveida ražošanas apstākļiem, likumdevējam būtu nepieciešams iesaistīties un vērst pa labu šā brīža situāciju.

Pilnu raidījuma sarunu noskatīties var  - šeit.