Lietas būtība

Pie juristes nonācis stāsts par māti – maza auguma, smalkas miesasbūves sievieti, kas viena audzina 19 gadus vecu dēlu. Māte strādā par minimālo algu, īrē dzīvokli un cenšas izdzīvot, balstoties uz nelieliem uzturlīdzekļiem. Dēls, savukārt, jau otro gadu mācās tālmācības vidusskolas 11. klasē, mājas darbos nepiedalās, lielāko daļu laika pavada savā istabā telefonā līdz pat rīta stundām. Dažkārt viņš piestrādā kā kurjers, bet citādi mātei palīdzību nesniedz.

Kā raksta Millere, situācija ieguvusi negaidītu pavērsienu:
"Tad nu vienu dienu dēls vērsās tiesā pret savu māti, ar pieteikumu piemērot viņai pagaidu aizsardzību pret vardarbību."

Saskaņā ar tiesas kārtību šādos gadījumos lēmums tiek pieņemts, balstoties vien uz pieteicēja sniegtajām ziņām, neizvērtējot pierādījumus vai otras puses skaidrojumus. Rezultātā tiesa apmierināja jaunieša lūgumu: mātei tika noteikts pienākums atstāt dzīvokli, netuvoties tam un nepaturēt nekādu kontaktu ar dēlu.

Jaunieša pārmetumi mātei

Tiesas sēdē dēls mātei inkriminējis dažāda veida vardarbību:

1.Seksuālo vardarbību – kad māte labā garastāvoklī jokojot uzsita dēlam pa dibenu, atgādinot par darāmajiem darbiem.

2.Emocionālo vardarbību – kad regulāri atgādināja nesēdēt telefonā līdz vēlai naktij.

3.Fizisko vardarbību – parādījot, kā sasiet matus vai virtuvē cepot olas.

4.Pamešanu novārtā – jaunietis zaudējis dažus kilogramus, jo māte neesot gatavojusi ēdienu pēc viņa vēlmēm un nekārtojot dzīvokli.

Papildu tam dēls atteicies runāt latviešu valodā, lai gan ģimenē tā ir ikdienas saziņa. Viņš pieaicinājis tulku no angļu valodas, ar kuru tiesas laikā uzjautrinājies un pēc tam, visticamāk, devies uz to pašu dzīvokli, no kura māte bija izlikta," tā juriste.

Juristes pārdomas

Šis gadījums Millerei radījis rūgtas atziņas:
"Draugi nav labi! Liberālā audzināšana ir izgāzusies un esam dabūjuši bezkaunīgus neliešus, patērētāju sabiedrību, bez cieņas pret saviem vecākiem, nerunājot par elementāru pieklājību un izpratni pret vecāku devumu un smagu darbu.

Kādu laiku atpakaļ lasīju Zviedrijā atzīta bērna psihiatra, 6 bērnu tēva Deivida Eberharda, publicēto Vācijas laikrakstā “Die Zeit” rakstu.  Viņš norāda uz bērnu audzināšanas izaicinājumiem mūsdienās un pārāk liberālās audzināšanas postošajām sekām. Agrāk pasaule bija pieaugušo cilvēku pasaule. Visiem pieaugušajiem kopumā bija vienota izpratne, ko nozīmē audzināšana, kādas vērtības un uzvedība ir jāieaudzina bērnos. Ja bērns neprata uzvesties, viņam strikti norādīja, ka tā darīt nedrīkst. Mūsdienās šādu vienotu uzskatu vairs nav. Eberhards savā grāmatā “Bērni pie varas” apgalvo, ka mūsdienās populārā liberālā audzināšana ir izgāzusies. Kāpēc? Tāpēc, ka vecāki paši vairs nerīkojas kā atbildīgi vecāki.

Absolūti pievienojos Eberharda viedoklim, ka ģimene nav demokrātiska institūcija. Attiecības starp bērniem un pieaugušajiem vienmēr būs asimetriskas. Viens būs skolotājs, otrs – māceklis. Vecākiem ir lielāka dzīves pieredze, viņi objektīvi var labāk novērtēt situāciju, viņi vairāk zina un saprot. Viņi arī nosaka ģimenes kārtību.

Patiesībā mums ir jābūt prasīgiem pret bērniem. Viņi to var izturēt! Viņi nav tik trausli kā porcelāna lelles! Bērniem jau no mazotnes ir jāiemācās tikt galā ar mazākām un lielākām nepatikšanām. 

Eberharda padoms vecākiem ir nefokusēt savas dzīves tikai uz bērniem. “Fokusēties tikai uz bērna vajadzībām nav tā pareizākā pieeja. Ja tā būtu, mūsu bērni mūs mīlētu vairāk, bet šobrīd vecie cilvēki Rietumos arvien biežāk dzīvo pansionātos un veco ļaužu namos. Bet ir valstis, kurās ir māte, tēvs un gados vecāki radinieki joprojām tiek cienīti un visas paaudzes dzīvo kopā”.

Komentētāju pārdomas

Ne visi komentētāji nostājas juristes un mātes pusē - "Ja bērnu audzina normāli, tad tādu problēmu nav. Problēmas ir pašai mātei, kura neliek jaunietim mieru. Tā ir emocionālā vardarbība. Esmu tāda pati, paldies dievam, dēls pretojas manai pāraprūpei. Ja istaba ir dēlam, tad dēlam, viņam uz to ir tiesības. Pēc likuma ir līdz 24 gadiem. Un šāda tiesa liecina par puiša aso prātu, tāds dzīvē nepazudīs," raksta Agnese S.

Komentētājs Arnis P. piekrīt juristes paustajam, bet ar vienu "bet" - "Stāstā un pamatotajā viedoklī iztrūkst viens ļoti būtisks uzsvars - tēva lomas iztrūkums ģimenē. Šis jaunietis arī, visticamāk, nespēs būt labs un atbildīgs tēvs, jo viņa dzīvē nebūs bijis piemērs, pēc kura vadīties. Vāji vīrieši rada vājus vīriešus. Bonusā visam sabiedrības mūsdienās potētais ultrafeminisms par to, ka tēva loma ģimenē nemaz nav vajadzīga. Nonivelēta vīrišķība, tēva lomas mazināšana radīs neatgriezeniskas ilgtermiņa sekas sabiedrībā."

Liene V. ir nesapratnē, "kur vecāki šādas pieejas izlasa, vai, kas viņam tās māca. Kur ir kāda liberālā programma un kas tajā rakstīts, kuru vecāki salasījušies un tagad audzina varmākas. Problēma manuprāt ir nezināšanā kā audzināt bērnus. Agrāk bija viena pieeja- fizisks sods un to atņemot vecāki vairs nesaprot kā audzināt. Bet, cik es zinu, visi psihologi Latvijā, bērnu emocionālās audzināšanas kursi, CAP programma, stop 4-7 utt. uzsver, cik svarīgas ir bērniem novilkt robežas. Un tieši robežu esamība bērnos rada drošību. Tāpat definēti ir bērnu pienākumi. "

"Jau kādu laiku arī domās figurē līdzīgi secinājumi. Vēl interesanti- kad šie bērni izaugs un paši kļūs vecāki, vai viņi maz spēs būt "otrā" pusē," tā komentētāja Ilona B.

Kāa cita komentētāja Valda K. - "Šo te "Tiesas sēdē dēls mātei inkriminēja visas iespējamās vardarbības..." varbūt būtu vajadzējis kvalificēt kā nepatiesas apsūdzības? Vispār jau šādu izlaistu riebeklēnu ir kaudzēm. Te nu būtu vainojami gan paši vecāki (notīra katru puteklīti, kas "bērniņam" uzkritis), gan arī jēlā un pārāk tolerantā izglītības sistēma. Jau kopš mazotnes tomēr vajadzētu ieaudzināt vismaz elementārus ētikas principus."

Savukārt Agnese B tieši norāda uz rakstā minētās mātes kļūdām - "Konkrētā gadījumā viss vienkārši - māte lauž līgumu ar dzīvokļa saimnieku un atrod citu. Dēls, lai arī mācās ir jau pilngadīgs un var dzīvot patstāvīgi... galvenais lai nav otrā rītā ar siltām brokastīm pie durvīm!!! Piedodiet, bet TĀDU, viņa viņu izaudzināja pati...un meklēt palīdzību vajadzēja jau 16-18 gadus atpakaļ..."