Ceturtdiena, 18.04.2024 03:18
Jadviga, Laura
Ceturtdiena, 14. septembris, 2023 12:10

Lolojumdzīvnieku fizioterapeite Sintija Pakalne: "Dzīvība ir kustībā!"

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem
Lolojumdzīvnieku fizioterapeite Sintija Pakalne: "Dzīvība ir kustībā!"
Lekcija par kamaniņu suņiem
Ceturtdiena, 14. septembris, 2023 12:10

Lolojumdzīvnieku fizioterapeite Sintija Pakalne: "Dzīvība ir kustībā!"

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem

Par fizioterapijas lietderību atveseļošanās procesā neviens, šķiet, vairs nešaubās. Ir situācijas, kad rehabilitācija pēc pārciestas slimības, operācijas vai traumas nepieciešama ne vien mums pašiem, bet arī četrkājainajiem ģimenes locekļiem. Dzīvnieku fizioterapija ir atzīta visā pasaulē, tā ir vērtīgs papildinājums veterinārajām zālēm. Jau kādu laiku šis pakalpojums pieejams arī Ogrē.

Mg. med. vet. Sintija Pakalne par lolojumdzīvnieku fizioterapeiti strādā jau vairāk nekā piecus gadus. Pirms desmit gadiem viņa ieguva maģistra grādu veterinārmedicīnā, un, strādājot kā veterinārārstei, lai nodrošinātu saviem pacientiem labāku dzīves kvalitāti, palīdzot atgūties pēc traumām vai slimībām, sāka interesēties par lolojumdzīvnieku fizioterapiju.

"Lolojumdzīvnieku fizioterapeita loma ir ļoti nozīmīga, jo, līdzīgi cilvēkiem, arī dzīvniekiem ir individuālas veselības un rehabilitācijas vajadzības. Savā karjerā esmu apguvusi dažādas rehabilitācijas tehnikas un metodes. Esmu Eiropas Veterinārās fizikālās terapijas un rehabilitācijas asociācijas biedre (VEPRA). Šīs asociācijas dalībniece kļuvu ne tikai, lai pilnveidotu savas prasmes, bet arī dalītos ar pētījumiem un atziņām ar citiem profesionāļiem no visas Eiropas," uzsākot sarunu, saka Sintija Pakalne.

– Kur apguvāt lolojumdzīvnieku fizioterapiju?

– Lolojumdzīvnieku fizioterapiju un rehabilitāciju var apgūt speciālās apmācību programmās un kursos, ko piedāvā dažādas institūcijas un asociācijas, tostarp Eiropā. Savā karjerā esmu apguvusi dažādas fizioterapijas metodes gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Esmu piedalījusies apmācībās Somijā, Norvēģijā, kur ieguvu zināšanas par akupunktūru, Maskavā, kur apguvu ūdens procedūras un masāžas tehnikas, kā arī Spānijā, kur ieguvu padziļinātas zināšanas par fizioterapiju. Pašlaik strādāju, gatavojoties eksāmenu darbam Tenisijas universitātē CCRP (Canine Rehabilitation Certificate Program), kas nodrošinās iespēju iegūt starptautiski atzītu sertifikātu.

– Kāpēc šāda izvēle?

– Mani vadīja vēlme būt aktīva dzīvesveida dalībniecei, palīdzot dzīvniekiem atjaunot mobilitāti un dzīvesprieku. Mani novērojumi liecināja, ka nereti dzīvniekam veic operāciju, un viss. Tālāk saimnieks pats meklē, ko viņš varētu darīt, lai atveseļošanās būtu ātrāka. Tad arī sāku papildus mācīties, braukt uz citām valstīm un skatīties, kā tas notiek tur. Piemēram, Vācijā, kur biju praksē, visiem pacientiem pēc ortopēdiskas vai neiroloģiskas operācijas noteica fizioterapeita apmeklējumu. Tur tā ir ierasta un pašsaprotama prakse.

– Kas ir lolojumdzīvnieks?

– Lielākoties dzīvnieku rehabilitācija vērsta uz suņiem un kaķiem, bet tās pašas tehnikas var izmantot arī zirgu, putnu, trušu, jūrascūciņu, grauzēju un citu mazo dzīvnieku rehabilitācijā. Tiesa gan, reti kad cilvēki ir gatavi tērēties šo nelielo dzīvnieciņu rehabilitācijai. Faktiski man nav bijis neviena cita pacienta, izņemot suņus un kaķus.

– Vai Ogrē ir pieprasījums pēc lolojumdzīvnieku fizioterapijas?

– Neesmu ogrēniete, bet man Ogrē ļoti patīk, un te, Brīvības ielā 39, ir izveidots fizioterapijas kabinets. Priecājos, ka varu sniegt savu palīdzību un zināšanas arī ogrēniešiem. Pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc mājdzīvnieku fizioterapijas ievērojami palielinājies. Ir situācijas, kad pacienti uz Ogri brauc arī no Rīgas, Ērgļiem, citām tuvākām un tālākām vietām.

– Kādos gadījumos lolojumdzīvniekam nepieciešama fizioterapeita konsultācija?

– Dzīvnieku rehabilitācija balstās uz cilvēku medicīnas rehabilitācijas tehnikas pamatiem. Fizioterapeita konsultācija lolojumdzīvniekam nepieciešama dažādos gadījumos, piemēram, pēc operācijām vai traumām, ja dzīvnieks cieš no locītavu sāpēm, muskuļu vājuma vai ierobežotām kustībām. Tā nav modes lieta, bet gan dzīves nepieciešamība, lai nodrošinātu dzīvnieka labsajūtu un ātrāku atveseļošanos. Tūdaļ pēc operācijas varbūt nepieciešams tikties biežāk, iespējams, pat divreiz nedēļā. Pakāpeniski tiekamies retāk, vingrinājumus dodu arī uz mājām. Atveseļošanās process šiem dzīvniekiem ir ātrāks. Piemēram, ir sunīši, kuriem sāpju slieksnis ir augstāks, un viņi ilgāku laiku pēc operācijas neliek ķepu pie zemes. Tikmēr jau muskuļi ir sarāvušies un tos grūtāk pēc tam izstiept. Fizioterapija palīdz arī insulta gadījumā. Varbūt suns vai kaķis mazliet šķībāk staigā, bet viņš staigā!

– Vai, nākot pie fizioterapeita, arī dzīvniekam nepieciešams līdzi kāds izmeklējums?

– Jā, ja ir veikti izmeklējumi, tie jāņem līdzi. Nesen pie manis bija atnākuši ar sunīti, kuram nebija veikti izmeklējumi. Izrādījās, ka viņam problēma bija pavisam kur citur, nekā sākotnēji domājām, un saimnieki pēc tam bija pateicīgi, ka nosūtīju uz izmeklējumiem. Ierastākais – nu, jā, seniors klibo, gan jau viņam sāp locītavas, bet atklājas, ka viņam ir ne tik daudz artrīts, bet gan kaulu audzējs, tāpēc arī sāp ķepa. Šādā situācijā varam pielietot fizioterapiju, lai atvieglotu sāpes, bet rezultāts nebūs tāds, kādu vēlamies.

– Vai ar kaķiem ir tik pat viegli saprasties kā ar suņiem?

– Nē, ar kaķiem ir sarežģīti. Viņiem ir daudz savādāka motivācija un darbošanās. Kaķiem fizioterapija ir specifiskāka, jo viņi nav tik toleranti uz kādām aktivitātēm, un jāatrod individuāli vingrinājumi, kas kaķiem patīk vai vismaz kurus viņi pieļauj veikt. Sunim var dot komandas – sēdi, guli. Kaķis šādām komandām neklausīs. Protams, man ir bijuši pacienti kaķi. Vienam no viņiem bija paralizētas pakaļķepas, un viņš pēc fizioterapijas sāka staigāt. Tedijam 2021. gada janvārī veica starpskriemeļu diska trūces operāciju. Aptuveni pēc divām nedēļām saimnieks pierakstījās uz konsultāciju, un tika uzsākts fizioterapijas kurss. Pirmajā vizītē Tedijs pārvietojās tikai ar priekšķepu palīdzību. Nozīmēju vingrinājumus, manuālo terapiju, pasīvās kustības, kā arī lāzera terapiju. Pateicoties Tedija, viņa saimnieces un fizioterapeita sadarbībai, drīz vien bija pirmie rezultāti. Pacients apbrīnojami ļāva veikt nepieciešamās manipulācijas. Kaķi, kurš gatavs ar mums tā sadarboties, redzēju pirmo reizi.

– Kā zināt, ka dzīvniekam nepieciešama fizioterapija?

– Dzīvniekam ir nepieciešama fizioterapija, ja novērojat, ka viņš sāk izrādīt sāpes, ir ierobežotas kustības, klibums, nav vēlmes staigāt pēc operācijām, vai ja veterinārārsts ieteicis fizioterapeita konsultāciju. Protams, apmeklēt fizioterapeitu var arī profilaktiski, tuvojoties dzīvnieka seniora vecumam. Piemēram, ja dzīvnieks vairs neskrien pa priekšu pa trepēm – tā ir viena no pazīmēm, ka viņam sākas locītavu problēmas.

– Ko ietver lolojumdzīvnieku rehabilitācija?

– Tā ietver dažādas terapijas metodes, tostarp masāžu, lāzerterapiju, akupunktūru, elektroterapiju, ūdens procedūras, kā arī speciālus vingrojumus. Katra metode ir pielāgota individuāli, atkarībā no dzīvnieka veselības stāvokļa un vajadzībām. Manā rīcībā ir dažāds aprīkojums, tostarp masāžas un lāzera ierīces, akupunktūras instrumenti, elektroterapijas iekārta un vingrojumu palīglīdzekļi. Fizioterapeits var palīdzēt arī dzīvniekam atbrīvoties no liekā svara. Izrunājam ēdināšanas jautājumus un pārrunājam, kādas kustības var izmantot, lai šo svaru samazinātu. Dzīvniekiem, kuriem ir liekais svars, visbiežāk ir arī problēmas ar locītavām.

– Kā notiek fizioterapeita pirmā konsultācija?

– Pirmajā konsultācijā sīki izvērtēju dzīvnieka veselības vēsturi, veicu fizisku izmeklēšanu un novērtēju kustīgumu. Pēc tam izstrādāju individuālu terapijas plānu, ņemot vērā dzīvnieka stāvokli un mērķus. Kvalitatīvākai konsultācijai nepieciešama diagnoze, ja tādas nav, tad es kā veterinārārste iesaku nepieciešamos izmeklējumus. Fizioterapijas konsultācijas noris mierīgi, jo procedūras nav sāpīgas, turklāt dzīvnieks iegūst saimnieka un fizioterapeita uzmanību.

– Kā pacientiem patīk rehabilitācijas pasākumi? Kā tiekat galā ar liela auguma pacientiem?

– Pacientiem tie lielākoties patīk, jo palīdz mazināt sāpes un uzlabot kustīgumu. Terapijas laikā dabū arī našķus, un visbiežāk viņi relaksējas no masāžas.

– Vai ir suņu saimnieki, kuri savu mīluli, piemēram, uz masāžu, ved profilaktiski?

– Jā, ir, lai uzturētu dzīvnieka labsajūtu un novērstu iespējamās problēmas nākotnē. Lielākoties tie ir seniori, sporta un darba suņi. Dzīvnieku var atvest profilaktiski, pat ja tobrīd vēl nav vērojams klibums. Apskatot, var saprast, kurā reģionā kāds muskulis ir saspringts un kur nākotnē var rasties problēma, lai to jau laikus varētu novērst. Dzīvnieki, tāpat kā cilvēki, cenšas savu sāpīgo vietu neizmantot un to kompensēt. Piemēram, ja sāp labā pakaļķepa, viņš ķermeņa svaru pārnesīs uz kreiso priekšķepu, un attiecīgi muskulatūra būs vairāk saspringta. Reizēm mājās ir slidenas grīdas, piemēram, lamināts, ko vieglāk kopt, bet šī virsma sunim ir ļoti slidena, un viņam nākas vairāk sasprindzināt muskuļus, lai nenokristu. Nereti ir situācijas, ka, atnākot uz vakcināciju, apskatu arī muguru un saprotu, ka dzīvnieks ikdienu pavada uz kādas slidenas virsmas. Kad saimniekiem pajautāju, vai mājās ir lamināts, viņi brīnās, kā to zinu. Risinājums ir izveidot kādu celiņu, kur dzīvniekam vieglāk pārvietoties, kur nav slidens. Esmu novērojusi, ka suņiem senioriem uzliekot uz slidenām grīdām paklājiņus, viņi iet tikai pa šiem paklājiņiem, kur jūtas stabilāk un drošāk.

– Cik ilgs ir ārstēšanas kurss?

– Tas atkarīgs no katras konkrētās situācijas, taču visbiežāk ietver vairākas regulāras sesijas. Pēc sākotnējās izvērtēšanas varu izstrādāt precīzāku ārstēšanas plānu. Vecākiem dzīvniekiem ar hroniskām problēmām ārstēšanas kurss būs garāks. Svarīgi, lai saimnieki aktīvi piedalītos ārstēšanas procesā, tas veicinās ātrāku atveseļošanos.

– Cik ilga ir konsultācija?

– Lielākoties konsultācija ilgst aptuveni pusotru stundu, lai nodrošinātu pietiekami daudz laika izmeklēšanai un terapijas plāna izstrādei.

– Vai saimniekam jāpiedalās sava mīluļa rehabilitācijas pasākumos?

– Saimniekam piedalīšanās ir obligāta, lai saprastu terapijas procesu un veidu, kā palīdzēt dzīvniekam mājās. Izstrādāju un parādu saimniekiem, kādi vingrinājumi jāveic mājās. Pārliecinos, kā saimnieks apguvis masāžas un pasīvās kustības tehniku, ko iemācāmies konsultācijas laikā. Ir noteikti vingrojumu kompleksi, ko saimnieki var veikt mājās, lai palīdzētu dzīvniekam atgūties un uzlabotu kustīgumu. Vingrinājumi tiek integrēti tā, lai nebūtu nepieciešams iegādāties speciālo ekipējumu, bet, ja tomēr ir nepieciešams iegādāties, iesaku, kur to var izdarīt.

– Ar cik lielām izmaksām jārēķinās?

– Izdevumi par fizioterapijas sesijām var atšķirties atkarībā no terapijas veida un sesijas ilguma. Piemēram, viena masāža varētu vidēji izmaksāt ap 30 eiro.

– Vai var teikt, ka saimnieks sava mīluļa dēļ gatavs darīt visu iespējamo?

– Tā gluži nevar teikt, tie ir izņēmuma gadījumi. Lielākoties šim teikumam darbības ilgums ir vidēji mēnesis. Diemžēl, ja dzīvniekam ir paralizētas, piemēram, pakaļķepas, saimniekam nākas mainīt savu dzīves ritmu. Ja dzīvnieks pats nečurā, viņa urīnpūslis trīs reizes dienā ar rokām jāizspiež, dzīvnieks katru dienu jāmasē, jākustina ķepas. Masāža dienā aizņem aptuveni stundu, un saimnieks saprot, ka nevar tik intensīvi darboties diendienā un ilgu laiku. Protams, ir dažādas alternatīvas, ko izmanto, piemēram, pastaigām ratiņi pakaļkājām, bet joprojām ir cilvēki, kuri uztraucas, kā tas izskatīsies ārēji, ja suns būs ar pakaļkāju ratiņiem, ko citi padomās. Ir dažādi cilvēki un dažādas situācijas, ar kādām šajos gados esmu saskārusies. Ir bijis, ka suns sāk staigāt pēc diviem trim fizioterapijas mēnešiem, bet ir arī, ka paiet pusgads, un tikai tad sāk parādīties kāda jutība. Tā amplitūda un periods ir gana ilgs. Ļoti daudz atkarīgs no saimnieka pacietības un, protams, finansiālajām iespējām. Pieņemu arī Rīgā, un man ir pacients suns, kuru saimnieks divreiz nedēļā jau ceturto mēnesi uz rehabilitāciju Rīgā ved no Ērgļiem. Turklāt saimniece nav biznesmene, viņa ir skolotāja. Protams, viens ir finanses, otrs tas, ka ir cilvēki, kuri strādā samērā intensīvi, un viņiem nav iespējas bieži atbraukt. Šādos gadījumos lūdzu, lai nofilmē, atsūta video, lai redzētu, kā sunim klājas un ko varam darīt attālināti.

– Vai saimnieks arī pats var apgūt kādus elementārus fizioterapijas vai masāžas paņēmienus?

– Pirmajā reizē, protams, labāk būtu, ja tas notiktu klātienē. Tad varu pakoriģēt, pamācīt. Saimnieks pats var sākt masēt, un mana klātbūtne varbūt nav tik nepieciešama, ja viņi nevar izbraukāt.

– Ko nozīmē akupunktūra? Dzīvniekam, tāpat kā cilvēkam, spraužat adatiņas?

– Jā, tās ir speciālās ķīniešu adatiņas, ko liek akupunktūras punktos, kur ir nervu gali, ko tad ar šīm adatiņām stimulē. Saimnieks savu mīluli ar šīm adatiņām pietur 15 līdz 20 minūšu, bet, ja dzīvnieks ir ļoti kustīgs un nemierīgs, izvēlos lāzerterapiju.

– Kas dzīvniekiem vislabāk patīk?

– Katram ir savs raksturs un temperaments. Kādam patīk vingrinājumi, citam labāk masāža. Pirmajā reizē varbūt viņš daļēji atslābs, kamēr pierod pie maniem pieskārieniem, rokām. Dažreiz 15–20 minūšu paiet, tikai suni glaudot, līdz viņš apguļas un varu sākt masāžu, bet ir suņi, kuriem nepatīk mani pieskārieni, un tad es šo masāžu mēģinu virzīt ar saimnieka rokām. Daudzi baidās no elektroterapijas, jo domā, ka būs sāpīgi, bet ir gluži pretēji, ar elektroterapiju dzīvnieks pat varbūt vairāk atslābst un reizēm nedaudz iesnaužas.

– Kā tiekat galā ar tiem, kas, jau ienākot kabinetā, rāda zobus?

– Es to respektēju, uzreiz neuzbāžos sunim ar savu klātbūtni. Pirmajā reizē varbūt vienkārši iepazīstamies. Svarīgi, lai jebkuru procedūru laikā dzīvnieks nejustu sāpes vai diskomfortu, lai viņi uz procedūrām nāktu labprātīgi. Ir jāspēj atrast individuālu pieeju katram pacientam. Piemēram, ja suns paņemts no patversmes, iesaku saimniekam vispirms viņu pieradināt pie glaudīšanas. Šādos gadījumos var paiet pat vairāki mēneši, kamēr nonāk līdz masāžai. Tam procesam jābūt dabiskam, citādi dzīvnieks neatslābs un būs satraukts. Ir jābūt lielai pacietībai gan saimniekam, gan fizioterapeitam.

– Ko jūs gribētu novēlēt suņu saimniekiem?

– Savulaik Leonardo da Vinči teicis, ka kustība ir dzīvībā un dzīvība ir kustībā. Dzīvniekam kustība ir dzīvība, ja viņš spēj kustēties un radīt prieku saimniekam, kas var būt labāks! Novēlu darīt visu, kas iespējams, lai dzīvnieks vairāk kustētos. Tāpat kā cilvēkiem senioriem, arī dzīvniekiem senioriem ir jākustas, jo, to pārtraucot, atsākt kustēties ir daudz grūtāk un atveseļošanās prasa ilgāku laiku.

Uzziņai
Dzīvnieku fizioterapija ir rehabilitācijas sastāvdaļa, kas ietver:
pasīvās kustības, masāžu;
vingrinājumus;
lāzerterapiju;
elektroterapiju;
akupunktūru un citas procedūras.