Ceturtdiena, 25.07.2024 06:31
Jēkabs, Žaklīna
Ceturtdiena, 18. maijs, 2023 17:21

LPS un Labklājības ministrija vienojas par pašvaldībām svarīgiem jautājumiem sociālajā jomā

Latvijas Pašvaldību savienība
LPS un Labklājības ministrija vienojas par pašvaldībām svarīgiem jautājumiem sociālajā jomā
Unsplash.com
Ceturtdiena, 18. maijs, 2023 17:21

LPS un Labklājības ministrija vienojas par pašvaldībām svarīgiem jautājumiem sociālajā jomā

Latvijas Pašvaldību savienība

Šī gada 18.maijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Labklājības ministrija (LM) ikgadējās sarunas diskutēja par minimālo sociālo pakalpojumu grozu, sadarbību bērnu tiesību īstenošanā, atbalstu sociālajiem darbiniekiem u.c. Sarunas vadīja labklājības ministre Evika Siliņa un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, tajās piedalījās pašvaldību vadītāji, LM, LPS un pašvaldību pārstāvji.

Pasākumā norisinājās diskusija par pašvaldībā obligāti nodrošināmajiem sociālajiem pakalpojumiem jeb minimālo sociālo pakalpojumu grozu. Sociālo pakalpojumu pārklājuma vienmērīgas attīstības veicināšanai un to vienādas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas pašvaldības, tika izveidota darba grupa, kurā izstrādāja priekšlikumus jomas pilnveidei, kā arī noteica minimālo sociālo pakalpojumu grozu. Sarunu laikā LM piedāvāja minēto grozu papildināt ar diviem jauniem pakalpojumiem – sociālais mentors un sociālās rehabilitācijas programma bērniem un jauniešiem ar uzvedības un atkarību problēmām. Pakalpojumus plānots īstenot no 2029.gada.

LPS aicināja šo jautājumu līdz šī gada beigām tomēr vēlreiz padziļināti diskutēt darba grupā, izvērtējot minēto pakalpojumu nodrošināšanas iespējas, kā arī nosakot finansēšanas avotus. Līdz ar to puses vienojās atbalstīt esošo minimālo sociālo pakalpojumu grozu, vienlaikus līdz šī gada 1.jūlijam sasaucot darba grupu, kurā diskutēs par papildus piedāvātajiem pakalpojumiem. Tāpat puses vienojās, ka LM virzīs prioritāro pasākumu sarakstā finansējuma pieprasījumu par valsts budžeta līdzfinansējuma nepieciešamību pašvaldībā obligāti nodrošināmajiem sociālajiem pakalpojumiem.

Savukārt jautājumā par deinstitucionalizācijas pakalpojumu ilgtspēju, kas ir cieši saistīts arī ar minimālo sociālo pakalpojumu grozu, LM piedāvā vairākus pasākumus, kas stiprinātu pašvaldību kapacitāti pakalpojumu ilgtspējas nodrošināšanai. LM ir uzsākusi darbu pie sociālo pakalpojumu finansēšanas modeļa izstrādes. LM skaidroja, ka pašvaldībām būs iespēja piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu jaunu pakalpojumu nodrošināšanai. Tāpat paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums starpnozaru hospis aprūpei un aprūpei mājās bērniem, kam nepieciešama īpaša kopšana. Līdz šī gada 30.jūnijam LM sagatavos gala variantu piedāvāto pakalpojumu klāstam. Tāpat puses vienojās atbalstīt koncepta nauda seko klientam pārskatīšanu – vai nu palielinot finansējuma apjomu vai paplašinot mērķa grupu.

Sarunās puses vienojās veikt izmaiņas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, pagarinot normas par veselības punktu izveidi sociālās aprūpes institūcijās spēkā stāšanās termiņu līdz 2026. gada 1. janvārim. Vienlaikus LM pasākuma laikā informēja, ka pašvaldībām iespējams būs iespēja saņemt valsts finansējumu veselības punktu izveidei jau šogad, pārdalot citiem pasākumiem piešķirto finansējumu. Plānots, ka veselības punktus varētu izveidot 60 institūcijās Puses vienojās, ka LPS līdz šī gada 5.jūnijam sniegs viedokli un redzējumu par papildu finansējuma nodrošināšanu minēto punktu izveidei un valsts mērķdotācijas apmēra palielināšanu atalgojumam sociālajiem aprūpētajiem sociālās aprūpes institūcijās.

Sarunās norisinājās diskusija par starpinstitūciju sadarbību bērnu tiesību un labāko interešu ievērošanai un īstenošanai. LM paredzējusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) lomas un funkciju pārskatīšanu, plānojot uzsvaru maiņu – daudz lielāku ieguldījumu veltot dažādu atbalstu pasākumu attīstīšanai, ne kontrolei. Tā kā pēc Administratīvi teritoriālā reforma pašvaldības ir ievērojami lielākas, aptverot gan plašāku teritoriju, gan iekļaujot vairākas, iepriekš neatkarīgi darbojošās institūcijas, LM rosina pārskatīt starpinstiticionālās sadarbības noteikumus, paredzot tajos divu līmeņu sadarbības grupu izveidi, proti, stratēģiskās sadarbības grupas un starpprofesionāļu sadarbības grupas.

Puses vienojās rīkot diskusiju par to, vai un kā pašvaldības izveido minētās divu līmeņu sadarbības grupas. Tāpat turpināsies sarunas par VBTAI iesniedzamo pašvaldību sagatavoto pārskatu par sadarbības grupu darbu saturu, kā arī sadarbības grupu vadītāju apmācībām.

Savukārt jautājumā par prioritātēm aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanā, puses pārrunāja iespēju, ka LM izstrādā papildu kritērijus bezdarbnieku iesaistes algoto pagaidu sabiedrisko darbu apjoma samazināšanai. LM, LPS un pašvaldības turpinās diskusijas, lai vērtētu iespējamos risinājumus darbspējas vecuma sociālo dienestu klientu motivēšanai un sociālās situācijas sakārtošanai, lai noņemtu šķēršļus, kas kavē iesaisti apmācību un ilgtspējīgākas nodarbinātības atbalsta pasākumos. LM prioritāte būs bezdarbnieku prasmju pilnveide, šim mērķim būs pieejams Eiropas Atveseļošanās fonda finansējumus. LM informēja arī par citiem finansējuma avotiem, kas pieejami dažādu nodarbinātības pasākumu īstenošanai.

Tāpat LPS sarunās rosināja atjaunot mērķdotācijas sociālajiem darbiniekiem, ņemot vērā darba apjomu un sarežģītību. Tomēr LM akcentēja, ka ir mainīts atalgojuma modelis, kā arī šobrīd visiem sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar Ukrainas bēgļiem, paredzētas piemaksas pie algas.

Visbeidzot sarunās norisinājās diskusijas par virzību ar kvalifikācijas prasību pārskatīšanu sociālās palīdzības organizatoriem un par tiesībām cilvēkiem, kas ieguvuši otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā, sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās palīdzības organizatorus sagatavo viena augstskola, šo speciālistu sagatavošanai nav budžeta vietu. Pašvaldības informē, ka daudzviet ir grūtības šādus speciālistus piesaistīt, vakances ilgstoši netiek aizpildītas.

Šīs jau ilgstoši identificētās problēmas pašvaldības rosina risināt, mainot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normas un nosakot, ka tiesības sniegt sociālo palīdzību ir cilvēkiem, kas ieguvuši pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arī citās jomās. Tāpat LPS aicina pārskatīt minēto likumu saistībā ar tiesībām sniegt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. LM informēja, ka šā gada otrajā pusē plāno organizēt diskusiju nozares pārstāvjiem – izglītības iestādes, pašvaldības, LPS un sociālo jomu pārstāvošās NVO, lai vienotos par piemērotāko risinājumu un iespējamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.