Svētdiena, 16.06.2024 21:26
Justīne, Juta
Ceturtdiena, 18. maijs, 2023 09:47

Madlieniešu piedzīvojums aiz polārā loka

Ligita Ridūze, projektu Erasmus+ un Nordplus koordinatore
Madlieniešu piedzīvojums aiz polārā loka
Madlienas vidusskolas skolēnu un skolotāju vizīte Grenlandē
Ceturtdiena, 18. maijs, 2023 09:47

Madlieniešu piedzīvojums aiz polārā loka

Ligita Ridūze, projektu Erasmus+ un Nordplus koordinatore

Grenlandes pilsētā Ilulisatā aprīļa nogalē norisinājās Nordplus projekta «Sākumskolas skolēnu mācīšana un mācīšanās kustībā un spēlēs» otrā tikšanās. Projekta pirmā tikšanās notika Madlienas vidusskolā 2022. gada novembrī, kad Nordplus partnerskola no Grenlandes labprāt vēlējās paplašināt savu projektu sadarbību ar Eiropu un piekrita būt uzņemošā skola Madlienas vidusskolas skolēnu grupai Erasmus+ projekta ietvaros. Un tā skolēnu grupa – Nikola Markovska, Justīne Mūrniece, Harijs Jānis Pluģis un Raivis Andriksons – kopā ar skolotājiem devās uz Grenlandi, Atuarfik Mathias Storch skolu Ilulisatā. Mācību brauciens uz tālo nezināmo zemi bija vienreizīgs piedzīvojums visiem projekta dalībniekiem.

Grenlande ir pasaulē lielākā sala, un tās platība ir 2,166 milj. km2 – 33 Latvijas var novietot uz šīs platības. 85% no salas virsmas klāj pastāvīga ledus sega, kas pārsvarā ir vairāk nekā 1 km bieza. Lidojumā pāri Grenlandei vairāk nekā stundu bija redzams tikai balts klajums un nekādu ilūziju par Zaļo zemi, kā to nosaukuši senie salas iedzīvotāji.

Grenlandei ir sarežģīta gan apdzīvošanas, gan politiskās neatkarības vēsture. Kaut arī sala tik maz ir apdzīvojama, tomēr to ir iekārojušas daudzas valstis, bet pēdējie bija dāņi. Kopš 2008. gada Grenlandei ir autonomija no Dānijas, kas paredz, ka ārlietas un valsts aizsardzības politiku vada Dānija, un arī valūta ir dāņu krona.

Ceļojumu līdz projekta pilsētai Ilulisatai veido trīs lidojumi. Vispirms ar airBaltic līdz Kopenhāgenai, kur vienu dienu veltījām pilsētas apskatei. Lidojums uz Grenlandi ir tikai nākamajā dienā. To apkalpo Air Greenland aviokompānija. Lidojums pāri Norvēģu jūrai, Islandei, Dāņu šaurumam un pašai salai ilgst 4 stundas 20 minūšu, bet īsāku to padara monitors, kur var spēlēt spēles, skatīties filmas vai vienkārši sekot līdzi lidojumam uz ekrāna. Bija iespēja noskatīties labu dokumentālo filmu par Grenlandes vēsturi un tautas pašnoteikšanās centieniem. Kad lielais laineris nosēžas Kangalusakā, apkārt redzama sniegota un kalnaina nebūtība un maza, labi funkcionējoša lidosta. Laika starpība ir 5 stundas. Tālāk mazā lidaparātā, kas izmēros atgādina autobusu Setra, bet tikai ar propeleriem, 40 minūšu lidojumā dodamies uz projekta pilsētu Ilulisatu.

Abās lidostās strādā muitas suņi un rūpīgi «piereģistrē» pasažierus un bagāžu, bet, kad kārtējā pasažieru plūsma ir apsekota, suņi savam pavadonim pieprasa spēļu bumbiņu, lai gaidītu nākamos pasažierus. Suņu klātbūtne tomēr liek domāt, ka ir, ko meklēt.

Nordplus projekts paredz pieredzes apgūšanu un savas pieredzes popularizēšanu mācību procesā sākumskolā, īpašu vērību pievēršot kustībām un spēlēm gan zināšanu apgūšanas, gan nostiprināšanas gaitā. Latvijas, Lietuvas, Grenlandes un Igaunijas partnerskolu skolotāji vadīja atklātās stundas 2.–4. klasēs, iepazīstināja bērnus ar savu valsti, dabu, kultūru. Bez atklātajām stundām notika arī skolotāju mācīšanās no savstarpējās pieredzes, izspēlējot dažādas spēles un kustību aktivitātes, ko piedāvāja katras valsts pedagogi.

Erasmus+ projekta skolēnu grupas mobilitātes pamatuzstādījumi vienmēr ir jaunu zināšanu un mācību pieredzes apguve citas valsts skolā, kur kopā ar vienaudžiem apgūst ne tikai mācību vielu, bet iepazīst kultūru, vēsturi, dabu un tradīcijas dažādās skolas un ārpusskolas aktivitātēs.

Atuarfik Mathias Storch skola – tā grenlandiešu valodā saucas uzņemošā skola Ilulisatā. Tā ir jauna, moderna, ar plašiem gaiteņiem, ļoti labu IT aprīkojumu un daudzveidīgām iespējām tam pieslēgties no citām viedierīcēm. Klasēs vidēji ir 15–22 skolēni. Skolā kopā ap 230 skolēnu. Bērniem ir dota vieta skolā, kur skolotājiem ir aizliegts uzturēties. Sākumskolas bērni valodu apguvi sāk ar grenlandiešu un dāņu valodu, bet no otrās klases mācās arī angļu valodu. Skolēnu un skolotāju attieksme pret mācībām ir brīva un nepiespiesta. Katram skolēnam ir mazas planšetes, ko plaši izmanto mācību darbā un arī spēlēm, kaut gan starpbrīžos sēdēšana planšetē maz redzama, jo bērni aktīvi kustas.

Interesanti, ka āra apavus gan skolēni, gan darbinieki un skolas viesi novelk jau ieejas gaitenī un ienes savu klašu ģērbtuvēs. Tas nodrošina ļoti tīras telpas un arī atbilst grenlandiešu filozofijai, ka āram un iekštelpām ir sava aura un tā ir jāizjūt. Bērni staigā zeķēs vai istabas apavos. Skolā kopgalda nav, bērni un skolotāji izmanto savas pusdienu kastītes. Skolotājiem plaša atpūtas telpa, kas var tikt izmantota arī kā lielāku sanāksmju telpa. Skolotāji starpbrīžos nedežurē, to veic daži atbalsta personāla darbinieki.

Varbūt visvairāk mūs, Latvijas skolotājus, pārsteidza skolas bērni, viņu atvērtība un labestīgā attieksme gan citam pret citu, gan pret pieaugušajiem. Bez skaļas kliegšanas un grūstīšanās bērni aktīvi iesaistījās viesskolotāju piedāvātajās neparasto stundu aktivitātēs, neaizrādīja savstarpēji uz kļūdām, necentās izcelties un dažādos uzdevumus veica ar tādu pašapzinīgu neatkarību, arī tad, ja tas bija grupas darbs. Apskaužama pietāte pret visu. Varbūt dabas varenība un skaistums māca saprast, ka ir skarbo apstākļu radītās grūtības un citas dzīves vērtības, ko viņi apgūst kopā ar ģimeni, lai atšķirtu būtisko un «neceptos» par ikdienas sīkumiem, lai spētu priecāties par dabas bagātībām, ko vecāki māca iegūt un racionāli izmantot. Lai priecātos par saules atgriešanos pēc garās polārās ziemas un zaļuma parādīšanos tad, kad mums viss jau pārziedējis, lai justu sevi kā daļu no tā skarbā ziemeļnieciskā skaistuma. Mums, Grenlandes viesiem, peldošie ledāji un aisbergs ir skaists fotomirklis, bet grenlandiešu zvejniekam tā ir problēma, kā tikt ledājiem cauri uz zveju tālākos ūdeņos.

Skolā goda vietā Grenlandes karogs un arī kartes, kas parāda vietas sarežģīto ģeogrāfiju. Madlienas vidusskolas skolēni kopā ar vienaudžiem savstarpēji iepazinās, prezentējot savu valsti un savu skolu, tika izrādītas dažādas mācību iespējas Ilulisatas skolā. Izglītošanās par Grenlandes neparasto dabu, par sarežģīto vēsturi, kultūru un tautas tradīciju uzturēšanu notika Ilulisatas muzejos un Ledus fjorda centrā. Šajā centrā, kas darbojas no 2021. gada un izceļas ar ļoti savdabīgu arhitektonisko risinājumu, jaunieši apguva zināšanas par klimata pārmaiņām, kas ir ļoti aktuāls jautājums visai Grenlandei un arī pasaulei. Straujāka ledāju uzkrāšanās Grenlandes ledus cepurē un milzīgu ledusgabalu ieslīdēšana ūdenī rada draudus klimatam un reizē ar to arī tradicionālajām grenlandiešu nodarbēm – zvejai un medībām.

Ilulisatas dabu projekta dalībnieki izbaudīja ikdienā, sākot no nolaišanās uz Grenlandes zemes, bet vēl aizraujošāks bija izbrauciens jūrā ar laiviņu, lai tuvumā pavērotu aisbergus, kā arī vizināšanās suņu pajūgā. «Brauciens ar kuģīti uz aisbergiem un brauciens suņu pajūgos noteikti bija tie notikumi, kuri atstāja visiespaidīgākās emocijas. Bija diezgan bailīgi, jo kuģītis nebija liels un dārdieni, saduroties ar aisbergiem, arī nebija visai patīkami. Ass vējš, temperatūra zem nulles, bet tas tīrais nieks, ja bija tik lieliska iespēja redzēt milzu aisbergus. Skats bija vienreizīgs, nekad iepriekš neko tādu nebiju redzējis. Mūsu kapteinis arī bija ļoti jauks un komunikabls, tāpēc uzzinājām daudz par Ziemeļu Ledus okeānu, par aisbergiem. Šo braucienu es noteikti nekad neaizmirsīšu, stāstīšu par to saviem bērniem un mazbērniem. Esmu ļoti pateicīgs par šādu iespēju,» tā Raivis par ceļojuma iespaidiem.

Ar pašu Ilulisatu kopumā iepazīšanās notika autobusa braucienā uz visiem tālākiem skatupunktiem. Pilsētas ainava gandrīz eiropeiska, ja ne klintis un peldošie ledi visos līčos. Mājas spilgtās krāsās, kas padara ainavu košāku. Nekur blakus esošās mājas nav vienādā krāsā. Daudzstāvu mājām kāpnes ir ārpusē. Daudzviet notiek ceļu būve un māju celtniecība, tas nozīmē, ka Ilulisata attīstās. Pie mājām tradicionāli ir laivas un mašīnas. Laivas ir transports vasarā gan vietējai zvejai, gan ceļojumiem gar piekrasti un pa fjordiem. Mašīnas ir tikai pārvietošanās iespēja uz vietas, jo starp apdzīvotajām vietām ceļu nav, ir tikai lidošana vai brauciens pa ūdeni.

Grenlande kā starptautisku projektu sadarbības vieta ir vienreizīga un neparastiem iespaidiem bagāta pieredze gan skolēniem, gan pedagogiem. Ja daudzus sākotnēji nodarbināja jautājums – kā tur, tik tālu no citām vietām, un tik skarbos apstākļos var dzīvot, tad, iespējams, ka tuvāka grenlandiešu dzīves iepazīšana ļāva saprast šo cilvēku piesaisti Ilulisatai un Grenlandei paaudžu paaudzēs.

Apbrīnojama ir grenlandiešu dabas ritma un praktiskās dzīves izjūta, izpratne par savu vietu un iespējām te dzīvot, saimniekot, skolot bērnus un pašiem apgūt tehnoloģijas, bet tajā pašā laikā apzināties, cik apdraudēta ir viņu tagadējā dzīve klimata pārmaiņu kontekstā. Baltie lāči ir pametuši Ilulisatu un pārvietojušies uz ziemeļiem, kur to dzīve ir drošāka, kaut arī Ilulisata ir tālu aiz polārā loka.

Visvērtīgākais noteikti bija sarunas ar grenlandiešu skolotājiem un citiem cilvēkiem, kas ļāva mums iepazīt viņu labestīgo un optimistisko mieru gan attiecībā uz dabas apstākļiem, gan savstarpējās attiecībās, gan attieksmē pret savām tradicionālajām vērtībām, krāšņo svētku tērpu un sadzīves tradīcijām. Lai arī mēs īsti nenovērtējām delikatesi vaļa ādas izskatā un varbūt pašu vārītā brieža gaļas zupa nebija īsti kā grenlandiešiem, tomēr visur mēs izjutām patriotisku attieksmi pret savu skarbo vietu un atvērtu labvēlību pret viesiem.

Pēc Grenlandes mērogiem, Ilulisata ir tāda kniepadatas galviņa milzīgajā salā, tomēr tajā dzīvo gandrīz 8% no visiem Grenlandes iedzīvotājiem un tā ir trešā lielākā pilsēta Grenlandes rietumos. Pateicoties Eiropas projektiem, mums bija lemts ielūkoties šīs milzīgās salas mazā stūrītī, kur mēs tikām ļoti laipni uzņemti.