“Robežai abās pusēs” – tā ir robeža starp gaismu un ēnu, starp vienlaidus toni laukumos un krāsas pludinājumu, starp dekolu un otu, starp trauku un sienas dekoru.

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Droši vien kalnu slēpošana. It kā nekas īpaši ekstrēms, bet man ļoti patīk baudīt ātrumu, braucot no kalna.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Mana pirmā satikšanās ar dēlu. Pēc tam – brīži, kad mani bijušie audzēkņi pēc daudziem gadiem man saka paldies.

Kas jūs iedvesmo darbam?
Ceļojumi. Vienalga – tuvi vai tāli. Ceļojumu iespaidus es paņemu līdzi fotoaparātā. Reizēm arī skicēs.

Jūsu veselīgie ieradumi?
Cenšos vismaz vienu dienu nedēļā atvēlēt garākām pastaigām dabā.

Jūsu kaitīgie ieradumi?
Atļaut sev pagurķoties, lai gan ir vesela rinda darbu, ko vajadzētu paveikt. Un reizēm palutināt sevi ar garšīgu maltīti jaukā vietā.

Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
Mēs dzīvojam, lai mācītos. Mēs bieži vien vaicājam, kādēļ kaut kas ar mani dzīvē notiek. Jo īpaši, ja tas nav tas priecīgākais vai patīkamākais. Mēs prasām: “Par ko?!” Bet patiesībā būtu vērts pavaicāt, ko es no šīs situācijas varu iemācīties. Kā šī pieredze mani maina?

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?  
Hermaņa Heses “Stikla pērlīšu spēli”, Bulgakova “Meistaru un Margaritu” un Ursulas le Gvinas Jūrzemes sēriju. No filmām man vistuvākās ir četri vecie “Zvaigžņu kari”. Tās ir filmas, kurās ir paslēpti dažādi līmeņi. Var sekot līdzi asajam sižetam vai skatīties to kā pasaku. Bet var arī aizdomāties par likumsakarībām un filozofiju, kas virza šī stāsta sižetu.

Kādu mūziku klausāties?
Labu. No tautasdziesmas līdz simfoniskajai mūzikai, no ērģelēm līdz Fredija Merkurija balsij. Ja klausoties gribas aizvērt acis, lai nekas netraucē izbaudīt skaņu harmoniju un plūdumu, tad tā ir īstā.

Jūsu neprātīgākais spontānais pirkums?
Gandrīz vai neērti atzīties, bet es vienmēr esmu bijusi nepieklājīgi apdomīga ar savām finansēm. Līdz šim faktiski esmu dzīvojusi no algas līdz algai, tādēļ tādi spontāni un neprātīgi pirkumi nav gadījušies.

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Šeit un tagad. Mums liktenis ir piešķīris tādu vietu un zemi, kur nav zemestrīces, cunami un vulkānu izvirdumu. Mēs esam bagāti, jo varam izbaudīt visu četru gadalaiku burvību. Un citā laikā mēs vienkārši neprastu dzīvot. Reizēm ir vilinoši pasapņot par dzīvi citos laikos un vietās, bet nav jau tikai romantika. Ir arī ikdiena un dzīves ēnas puses, kurām mēs droši vien nebūtu gatavi.

Vairāk "Kodols" intervijas lasi portālā "apriņķis.lv"