Andris Argalis pievienojas rakstnieces skepsei un saka "Mākslīgi veidotais 4.maijs, agrāk vai vēlāk pierādīs, ka tauta nav muļķe, viņai ir 18.novembris!!!"
Turpretī Miks Celmiņš oponē skepsei, sakot, ka šī bija skaista diena pašā pilsētā. "Šodien tik daudz pasākumu dažādās vietās Rīgā visas dienas garumā. Centrs visu dienu bija pilns ar cilvēkiem - pie domes, Vērmanes dārzā, Brīvības laukumā."
Ingmāra Balode pauž, ka "Nu, kas tikko no laukiem vai tāliem ceļiem, tie dzen bērnus baļļā, jo rīt uz skolu. Koncerts skan ēterā.
Juris Vaidakovs ir līdzīgās pārdomās un asi iebilst - "Ir jābūt totāli ķertam, lai nesaprastu, ka šādā jaukā pavasarī tikai retais rīdzinieks sēž savas pilsētas mūros... Ka lielākā daļa atgriezušies no lauku darbiem un bauda koncertu pie TV. Latvijas brīvības atgūšanas dienai un svētkiem nav nekāda sakara ar šībrīža politiķu gājieniem. Ir jābūt ķertam, lai, protestējot pret šībrīža valdību, principā nesvinētu 4. maiju."
Bijusī LTV galvenā redaktore Sigita Roķe ir lakoniska - "Esmu savos laukos, kur Latvija ir vistuvāk."
Līga Kandele - "Atvainojiet, bet pasākumi, kas notiek Rīgā vakarā pirms darba dienas, ir pasākumi rīdziniekiem.
Filoloģijas doktore Ausma Cimdina komentē: "Uz to pusi nepagāju. Biju Splendid Palace Straumes zālē uz Viena mūža gràmatas "Jānis Peters. Dzejnieks. Diplomāts. Cilvēks" atvēršanu. Aminori, 1069 lpp., grandiozi. Piesaukta arī Gundega Repše (sakarā ar Pirmo Pasaules rakstnieku tikšanos 1989.gadā Stokholmā). Mēs esam savās pilsētās un pagastos, jo arī pie mums ir svētku pasākumi. Katram savā pusē. Lai skaists vakars.
Ernests Spics arī uzskata, ka "Latvieši ir visur un daudz pietiekami, lai svinētu savus svētkus ne tikai vienā laukumā, bet visā LV, Eiropā un ārpus."
Maija Baumane arī izvēlējusies svētku koncertu baudīt pa TV - "Pie Brīvības pieminekļa esmu bijusi gandrīz visus Neatkarības gadus - gan 4.maijā, gan 18.novembrī. Šogad biju pa dienu - tajā varbūt nepilnajā stundā klātesošos priecēja dejotāji un bērnu vok.ansamblis ,, Kolibri". Rīga piepildīta ar visu paaudžu smaidošiem cilvēkiem. Kinoteātri ,, Splendid Palace" cilvēku pilns. Abās zālēs programma visas dienas garumā. Bija tas gods noskatīties dok.filmu ,, J.Peters un mūsu laiks" ( 1989.g.) sakarā ar jaunās grāmatas atvēršanu ,, Viena mūža grāmata. J.Peters-dzejnieks, diplomāts, cilvēks". Patreiz skatoties TV - satumstot cilvēku arvien vairāk. Skaisti. Nedomāju, ka situācija tik draudoši bīstama."
Dace Terzena arī saka, ka īstā latviešu tauta nekur nav pazudusi. "Tauta pa laukiem. Sēj un stāda, un kopj. Tas jau arī svarīgi. Ērgļos, piemēram, bija brīnumjauks gadatirgus, kur čakli ļaudis piedāvāja pašaudzētus stādus un citi čakli ļaudis atspērušies pirka. Lielisks veids, kā svinēt neatkarību - stādi un kop, un dari savu zemi daiļāku. Es šodien iestādīju rozi."
Ilma Rugāja atbild, ka "Latvija ir ne tikai šodien un ne tikai pie Brīvības pieminekļa. Tā ir katru dienu vienmēr un visur. Tepat un tālu pasaulē. Kur latvieši. Tīros palagos, baltos kreklos, darba sviedros, govju pļekās, pienā, zirgābolos, pojenēs, zemenēs, kartupeļu talkās, zāļu vakaros...
Nevajag drūzmu vienā laikā un vienuviet. Latvija notiek nepārtraukti. Latvija ir manī un vienmēr ar mani. Man nevajag tikai un vienīgi pie pieminekļa."
