Kopumā veselības aprūpes nozarē studējošo aptaujā piedalījās 580 studentu. 

51,5% studējošo krievu valodas zināšanas ir zemas (nesaprot vispār, ļoti vājas vai vājas). 13,6% studējošo savas krievu valodas zināšanas novērtē kā vidējas, 17,8% kā labas, bet 17,5% tā ir dzimtā valoda. Angļu valodu studējošie pārzina daudz labāk: 81,7% tā ir labā līmenī. Studējošie, kam ir zemas krievu valodas zināšanas, atzīst, ka tas ietekmē to cilvēku veselības aprūpi, kuri nevēlas vai neprot sazināties valsts valodā. Ļoti izteikta esot pacientu agresīva izturēšanās pret topošajiem veselības aprūpes speciālistiem, kas nerunā krievu valodā. Vairākkārt atzīmēts, ka ir gan tādi pacienti, gan personāls, kas latviešu valodu prot, bet spīta pēc runā tikai krievu valodā. Nereti jaunāku kolēģu teiktais, ka viņi krievu valodu nesaprot, tiek ignorēts vai izsmiets. 

PACIENTA AGRESĪVA UZVEDĪBA GADĪJUMOS, JA STUDĒJOŠĀ KRIEVU VALODAS ZINĀŠANAS IR ZEMAS. Respondentu komentāri.

– Krievvalodīgie pacienti ir pazemojuši par nerunāšanu krieviski, sakot, ka jādodas uz tēvzemīti krievzemīti izsūtījumā mācīties. Ir nosaukuši par iedomīgu un nekvalificētu speciālistu, no kura nav jēgas, un jāziņo par «nekārtību» virsārstam. (RSU)

– Pacients skaļi paziņoja: «Ej uz krievu valodas kursiem vai meklē tulku, bet es latviski nerunāšu. Latvijā jau sen vajadzēja būt krievu valodai kā oficiālajai valodai.» (RSU)

– Ir bijusi situācija, kad man nācās pārsiet brūces pacientei, kura runāja krievu valodā. Es viņu uzreiz pabrīdināju, ka man ir slikta krievu valoda. Paciente uz to reaģēja nepatīkami. Paciente nopūtās neapmierināti un pagrieza galvu uz loga pusi, lai uz mani neskatītos. Tas bija ļoti nejauki, jo man jau tā ir kauns, ka nerunāju krievu valodā, un to kaunu padarīja lielāku, kad paciente bija neapmierināta. Ļoti tas priekš manis bija nepatīkami. (RSU)

– Pacients atsakās runāt latviski un izsaka aizskarošus un rupjus komentārus par manu krievu valodas nezināšanu un nacionalitāti. (RSU)

– Bija gadījums, kad, sasveicinoties un uzsākot sarunu ar krievvalodīgu pacientu latviešu valodā, pacients rupji atbildēja «iģite nahui, latiši» un atteicās komunicēt ar mums. (RSU)

– Kad krieviski runājošam pacientam tika pajautāts, vai ir iespējams runāt ar viņu latviski un uzklausīt krieviski, pacients jautājumu saprata, bet atteicās uzklausīt latviski, pieprasot runāt ar viņu krieviski. (RSU)

– Pacients atsakās no sarunas, jo saruna tika iesākta latviski (viņš tieši tā arī pateica). Vairākkārt atteikta komunikācija. Lamuvārdi un kliegšana, jo nerunā krieviski, gan no pacientiem, gan kolēģiem slimnīcā. (RSU)

– Pacients nespēj komunicēt latviešu valodā, kļūst agresīvs, kad komunikācija netiek turpināta latviešu valodā, tiek saņemti personīgi aizvainojumi saistībā ar iztrūkstošajām krievu valodas zināšanām ar frāzi «mācies krieviski, drīz noderēs». (RSU)

– Pacienti uzstāj, ka ir jāmācās krievu valoda. (RSU)

– Mani nosauca par fašistu, jo runāju latviski. (RSU)

– Pacients klaji izrādīja neapmierinātību un nicinājumu pret manu kompetenci, jo runāju lauztā krievu valodā. (RSU)

– Mani spilgtākie piemēri ir tādi, kad krievvalodīgs pacients var vienkārši skaļi iebļauties un pieprasīt: «Ar mani runāt tikai krievu valodā!!!» Tas nav normāli. Nav jābrīnās, ka mazākumtautību, t. sk. krievvalodīgo, pārsvars slimnīcās ir lielāks un viņi daudz biežāk tiek stacionēti un sirgst ar smagām hroniskām slimībām nekā latvieši, jo ārsts viņiem iedod izrakstu latviešu valodā, visi papīrdarbi notiek latviešu valodā un pacients nav līdzestīgs tikai tāpēc, ka viņš jau nesaprot neko, kas viņam tur ir uzdrukāts. Mani arī pārsteidz vairāki pediatriskie pacienti, kas nespēj pateikt par sevi nevienu vārdu latviešu valodā. Kādās skolās Latvijā tad viņi mācās? Kā var būt tāda situācija Latvijā, kad 10 gadu vecs bērns nespēj nevienu teikumu pateikt latviešu valodā, dzīvojot Latvijā? (RSU)

– No pacienta puses «ja ņepoņimaju tvoju latiš, ti debilni* dabajo*» komentāri par to, kā var nezināt 

krievu valodu Latvijā etc., bet arī jāuzteic pacienti, kas mēģina komunikāciju veikt kaut daļēji latviski, saprotot, ka situācija ir tāda, kāda tā ir. (RSU)

– Netrāpījos tieši uz to nodarbību ar kursa biedriem, bet manus kursa biedrus nosauca par nekompetentiem speciālistiem pacients, kas runāja tikai krieviski, jo viņi viņu nesaprata, bet palātas biedrs palīdzēja komunikācijā ar tikai latviski runājošiem studentiem (kaut pats ar tulkošanas palīdzību pat īsti nezināja, kāpēc ir slimnīcā). (RSU)

– Daudzi pacienti un ārsti speciālisti turpina uzstājīgi pieprasīt, lai ar viņiem runā krievu valodā. Šādās situācijās no pacientiem bieži nākas dzirdēt frāzes, ka esi fašists un kādēļ nezini krievu valodu. Ļoti bēdīgi, ka, dzīvojot Latvijā, vēl aizvien ir jārisina šādas problēmas, citās Eiropas Savienības valstīs, pat Lietuvā un Igaunijā, šī situācija jau sen ir atrisināta… (RSU)

– Ikdienā konstanti nākas saskarties ar pacientiem, kas atsakās runāt latviski. Stūrgalvīgi paliek tikai pie krievu valodas, pasaka, ka latviski nesaprot. Bieži vien pacienti paliek ļoti agresīvi, ka nepārzinu krievu valodu tik labi, lai tajā varētu izteikties. Ja arī mēģinu kaut ko pateikt, tad pašai ir neērti un jūtos muļķīgi, ka noteikti gramatiski nepareizi runāju un ka pacients smiesies par mani. Strādāju arī NMPD, un visnemīļākās situācijas ir tad, kad tas ir izsaukumos ārkārtas situācijās. (RSU)

– NMPD mums nesen bija izsaukums, kur brigādes vadītāja (brigādes galvenais ārsts) nerunāja krieviski, un es, kā vienmēr, tulkoju pacientei un vadītājai. Bet vienā brīdī paciente sāka braukt virsū brigādes vadītājai, lai brigādes vadītāja runā ar viņu krieviski. (RSU)

– Pārsvarā dzirdēti komentāri no pacientu puses: «Kas jums te vispār ir atļāvis strādāt, ja pat krievu valodu neprotat», kā arī personīgi apvainojumi, kad saziņā ar pacientu lietoju tikai latviešu valodu. (RSU)

– Manā vietā aprūpēja pacientu, bet no pacienta bija atbilde: «Jā, jaunatne jau vispār vairs neprot krievu valodu, kas tas ir!?» (RSU)

– Ir bijuši gadījumi, ka pacienti asi un rupji reaģē, kad pasaku, ka nevaru izskaidrot kaut ko vai sniegt atbildi krievu valodā. Ir bijis arī gadījums, ka latviski runājošs pacients, dzirdot mani runājot krieviski ar citu pacientu, man aizrādīja, sakot, ka, dzirdot, ka komunikācija no manas puses nenorit latviešu valodā, liek viņam justies ļoti aizskartam. (LU)

– Vienkārši runā krieviski, neskatoties uz to, ka latviski tiek atbildēts, ka nesaprot. Krievvalodīgais paliek dusmīgs – vai nu pamet sarunu, vai pārslēdzas negribīgi uz latviešu valodu (LU)

– Kolēģi diskutē/sarunājas krievu valodā, zinot, ka es nesaprotu, kā arī pacientiem pasakot krieviski, ka es nesaprotu, viņi turpina runāt krieviski, kā arī pacients ir agresīvs palicis, ka es nerunāju krieviski, un rupjiem vārdiem apsaukāja un pateica, ka jākaunas, ka es nezinu krievu valodu (pacients Latvijā dzīvojis visu savu mūžu). (LU)

– Pacienti, domājot, ka neko vispār nesaprotu krieviski, ir gan izteikuši lamas, gan vīrieši veltījuši nepiedienīgas frāzes. Kad palātā ievietoja dāni, visas māsas meta līkumu, gājām tik mēs, divas studentes, kuras prata angliski. (LU)

– Pacients ir draudējis ar fizisku izrēķināšanos, ja nerunāšu krievu valodā, izteikti apvainojumi par latviešu tautu kā tautu bez rakstura. (LU)

– Pacients trīsstāvīgos lamu vārdos padzen no palātas, jo netiek runāts krieviski. Pacients sadusmojas, ka turpinu runāt krieviski. (LU)

– Personāla lamāšana necenzētos krievu lamuvārdos. (LU)

– Bija gadījums, kurā aprūpēju krievvalodīgu pacientu, kurš nerunāja latviešu valodā. Darīju visu no labākās sirdsapziņas, taču valodas barjeras dēļ (jo runāju latviešu un «lauztā» krievu valodā, cik nu kaut ko mācēju) uz mani sadusmojās, pa visu palātu kliedza, ka esmu nekompetenta, un sauca citu personālu. Kad atnāca kolēģi, jutos apkaunota un tik tiešām arī noticēju šā pacienta apvainojumiem. Likās, ka es taču gribēju tikai labu, pat centos runāt, cik mācēju, krievu valodā, bet pacients to uztvēra aizskaroši, lai gan pats nevienu vārdu nemēģināja pateikt latviešu valodā. Radās jautājums, kāpēc man ir jācenšas šā pacienta dēļ, jāklausās viņa apvainojumos, lamu vārdos, ja viņš pats var necensties necik un principiāli nevienu vārdu latviešu valodā nerunāt. Nākamajā dienā, kad atkārtoti devos pie šā pacienta, viņš uz mani paskatījās un krievu valodā teica: «Atkal viņa?» (LU)

– Man pacients sāk bļaut virsū un izteikt rupjības par to, ka nemāku runāt krievu valodā un to nesaprotu. (LU)

– Esmu saņēmusi pārmetumus no krievu pacientiem, ka man ir jāzina krievu valoda, ka tā ir «otra» valsts valoda, un vienmēr atbild ar pretīgu attieksmi, tikai tāpēc, ka nezinu krievu valodu. Saka, ka mēs, jaunatne, esam izlutināti. (LU)

– Ir pacienti, kas vai nu nespēj, vai nevēlas kontaktēties latviešu valodā, kas dažkārt rada apgrūtinošas situācijas. Ir bijuši gadījumi, kad pacienti ir kļuvuši agresīvi pēc tam, kad uzzina, ka krievu valodā nerunāju, izteikuši dažādus aizvainojošus komentārus. (RSU)