Pēteris no tālienes sekoja Jēzum, kad sinedrija kalpi ieveda Viņu pārvaldnieka pilī. Pēteris palika ārā. Pagalma vidū dega liels ugunskurs — ienaidnieka ugunskurs, kur sildījās ienaidnieka kalpi.
Pēteris, nobijies un nosalis, sākumā stāvēja savrup, taču ugunskura siltums bija tik vilinošs… kas gan ļauns varētu notikt, ja es pavisam īsu brīdi pasildīšos pie tā? Un Pēteris apsēdās pie viņiem.
Mirklis pārvērtās minūtēs, minūtes — stundās. Cena, kuru nācās maksāt Pēterim, bija trīskārša Kristus aizliegšana.
Arī mums nākas izvēlēties, kur smelt spēku un kur doties pēc palīdzības, kad esam izmisuši, nobijušies vai bez padoma. Ienaidnieka ugunskurs vienmēr deg koši un vilinoši!
Kas gan slikts var notikt, ja es brīdi pasildīšos tā tuvumā, vien tik ilgi, kamēr atgūšu spēkus? Ugunskurs viegli saista mūs savos valgos. Tikai tas ved pie aizliegšanas — pie patiesības, ticības un galu galā Kristus aizliegšanas.
Ja vēlies palikt ugunskura ielokā, būs jāpielāgojas, būs jānoklusē, būs jāpiekrīt, būs jāatsakās no savas ticības. Vai tikai Tu arī neesi no tiem kristiešu fanātiķiem, kuri katru svētdienu dodas uz baznīcu? Tu tiešām tici tam, kas rakstīts Bībelē? Tu taču nedomā, ka mēs visi esam grēcinieki?
Un tad nākas izšķirties, ko teikt — to, kam tici, vai to, ko no Tevis sagaida? Tevi var izsmiet, var izmest no siltās vietas, bet var būt tā, ka Tevi iemetīs kvēlojošajā ugunskurā, kā Somijas baznīcas bīskapu un parlamenta deputāti, jo viņi publiski apliecināja, ka tic tam, kas par cilvēku seksuālitāti ir rakstīts Dieva Vārdā!
Diemžēl pārāk daudzi kristieši šo izvēli izdara kā Pēteris, nemaz neapzinādamies savas izvēles sekas. Tikai tā cena ir atkrišana. Un, ja nebūtu Jēzus glābjošā skatiena, ar mums būtu cauri.
Tāpēc pajautā sev, kur tu meklē spēku, kad esi izmisis, nobijies vai noguris. Pie Kristus Krusta vai pie ienaidnieka ugunskura? Pie Kristus Krusta Tev tiek dota dzīvība. Kristus Krusts mūs stiprina un sniedz Jēzus klātbūtni. Ienaidnieka ugunskurs kā jebkurš elks mūs iztukšo un ievelk Kristus nodevēju pulkā.
Evaņģēlijs mūs brīdina — bīstami ir kristietim sildīties pie ienaidnieka ugunskura, arī uz pavisam īsu mirkli. Bet, ja Tu tomēr attopies pievilts, tad zini — izglābt Tevi var tikai Kunga Mīlestības pilnais skatiens no Krusta!
Jo Kungs mūs turpina mīlēt arī tad, ja esam sildījušies pie ienaidnieka ugunskura. Viņš aicina mūs sava Krusta pakājē, lai sniegtu to, ko ienaidnieka ugunskurs nekad nespēs. Patiesu, neviltotu, pieņemošu un piedodošu Mīlestību. To, kuras vārdā Viņš labprātīgi ieņem mūsu katra vietu Golgātas Krustā.
Nu tev ir jāizvēlas, pie kā tu, Dievam tik mīļais cilvēk, iesi? Pie Kristus Krusta vai pie ienaidnieka ugunskura?
Āmen!
Mārtiņš Kalējs: Nu tev ir jāizvēlas, pie kā tu, Dievam tik mīļais cilvēk, iesi?
Lasījums no Sv. Lūkas Evaņģēlija 22. nodaļā:
“Un tie Viņu saņēma un noveda augstā priestera namā. Pēteris sekoja no tālienes. Un, kad tie uguni bija sakūruši pagalma vidū un kopā sasēdušies, Pēteris apsēdās pie viņiem. Un kāda kalpone, to redzēdama, sacīja: "Šis arī bija pie Viņa." Bet tas Viņu aizliedza, sacīdams: "Sieva, es Viņu nepazīstu." Un pēc maza brīža vēl cits, viņu redzēdams, sacīja: "Arī tu esi no viņiem." Bet Pēteris sacīja: "Cilvēk, es neesmu." Un pēc kādas stundas cits to apstiprināja, sacīdams: "Patiesi, arī šis ir bijis pie Viņa." Bet Pēteris sacīja: "Cilvēk, es nezinu, ko tu runā." Un tūliņ, viņam vēl runājot, gailis dziedāja. Un Tas Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Tad Pēteris atcerējās Tā Kunga vārdu, ko Tas viņam bija sacījis: "Pirms gailis šodien dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi." Un, ārā izgājis, Pēteris sāka gauži raudāt.”