Latviešu autores Ievas Veides grāmata “Piens un asinis. Sievas un mātes dienasgrāmata” īsā laikā jau kļuvusi par bestselleru. Šis darbs savā atklātībā nelīdzinās nekam iepriekš lasītam, un par to aktīvi diskutē sociālajos tīklos. Bet pati autore par sevi un grāmatas tapšanu raksta: “Man ir gari, blondi mati, un es eju pa dzīvi, kā nedaudz aizsapņojusies, ik uz soļa saskatot kaut ko pierakstīšanas cienīgu. Tā nu es rakstīju un rakstīju, līdz sarakstīju šo savu pirmo grāmatu. Tur gluži vai anatomiskā šķērsgriezumā ir pierakstītas manas dienas un manas naktis, kur reizēm līst piens, reizēm – asinis. Un nekas no tā visa nav izdomāts. Ja tu man jautāsi, par ko ir šī grāmata, es teikšu: par dzīvi, par sievietes dzīvi.”
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Ieviesu dzīvoklī mājdzīvniekus – divus raibus trušus, kuri divu mēnešu laikā sagrauza gandrīz visu dzīvokli, turklāt izrādījās, ka divu solīto meiteņu vietā mums ir meitene un puika...
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Tas saistās ar vienu no smagākajiem dzīves brīžiem. Kad nomira mana mamma un viņa tikko bija iznesta no mājas, mans jaunākais dēliņš, kuram toreiz bija pieci gadi, apsēdināja mani dīvānā, uzvārīja un atnesa man tēju un mani mierināja.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Tas atkarīgs no tā, par kādu darbu runājam... Koklēt grib mana dvēsele, rakstīšana man ir asinīs, bet mācīt bērnus – tā ir vēlme pēc turpinājuma.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Tikpat kā nekad neapvainoties, uztvert cilvēkus un notikumus viegli.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Kūciņas...
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
Viss ir mainīgs, un viss var pievilt, vienīgi Dieva mīlestība paliek. Un Dieva mīlestība nav tikai Dievā, bet arī tajos, kas ar Viņu dzīvo.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Grāmata – Andra Kalnozola “Kalendārs mani sauc”, filma – “Vīrs, vārdā Otto”. Tā gan pēc Frēdrika Bakmana grāmatas “Vīrs, vārdā Ūve” motīviem uzņemta.
Kādu mūziku klausāties?
Man patīk klusums. Bet, ja tomēr kaut ko klausos, man patīk trīs veidu stīgu instrumenti, kuru tembrs mani vienmēr veldzē un nekad nenogurdina, un tie ir kokle, arfa un ģitāra.
Jūsu neprātīgākais, spontānākais pirkums?
Automašīna “Chrysler PT Cruiser”, kuru nopirku tās apburošā retro izskata dēļ, bet kura izrādījās pilnīga katastrofa.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Kādreiz domāju, ka gribu dzīvot laikā, kad sievietes vēl valkāja krāšņas, garas kleitas, vīrieši bija varonīgi un vismaz šķietami valdīja tikums, tomēr, nedaudz reālistiskāk paanalizējot citu gadsimtu plusus un mīnusus, es tomēr saprotu, ka vislabāk gribu būt tieši šeit un tagad.