“Ziemassvētkos “Brīnumskapis” allaž uzsvaru liek uz prieku, kurā rotaļas apvienojas ar sirsnību un eglīšu mirdzumu. Svētki ir tad, kad tie nav uzspiesti un pārbāzti ar pareizību, kā ir jāpriecājas vai jāizjūt mīlestība. Šis ir ietvars laikam, kad pienāk gadumija, kas reizē ir pārdomas par bijušo un cerība nākotnē. Mēs piedāvājam vienot paaudzes, ar savu skatījumu nenoliedzot nevienu no uzskatiem. Tamdēļ arī nosaukums “Ķekata”, kam ir senā sajūta, kad ļaudis pārģērbās par dzīvniekiem, siena gubu vai pat pašu nāvi un devās ciemos, lai iepriecinātu ļaudis tumšajā pirmssvētku laikā. Blakus “Ķekatai” piedzimusi “Ļekata”, kas mūs aizved uz nebēdnīgu rotaļu mūsdienās Ziemassvētku laikā,” saka projekta dalībnieks, mūziķis Andris Sējāns.

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Bridis pāri kalnu upei.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Tās ir manu trīs bērnu – Everitas, Eremija un Madaras – “nultās” dzimšanas dienas.

Kas jūs iedvesmo darbam?
Labi padarīta darba sajūta.

Jūsu veselīgie ieradumi?
Skatīties, klausīties, lasīt ziņas – gan nopietnas, gan dzeltenas – un nebūt iepinušamies soctīklos.

Jūsu kaitīgie ieradumi?
Jebkas, kas par daudz.

Vērtīgākā atziņa, ko esat guvis dzīves laikā?
Pašos pamatos viss ir ļoti vienkārši.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Par grāmatas un filmas labumu mēdz spriest pēc tā, vai darbs kaut ko tevī ir mainījis. Un te vietā jautājums: vai tiešām vienmēr kaut kam ir jāmainās? Nez… Manis pēc reizumis varētu arī iztikt bez kaut kāda progresa. Bet, ja obligāti vajag kādu piemēru, tad nosaukšu Larsa fon Trīra filmu “Melanholija”.

Kādu mūziku klausāties?
Visu, ko vien translē radiostacijas, kas uztveramas ar automašīnas radio.

Jūsu spontānākais, nepraktiskākais pirkums?
Biezuma ēvele.

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Latvija. Tagad.