Ko paredzēja viedie prāti
Bieži izceļam angļu rakstnieku un žurnālistu Džordžu Orvelu (īstajā vārdā Eriks Arturs Blērs). Jau kopš 20. gadsimta 30. gadiem viņa darbos atrodamas atsauces uz parādībām, kas vēlāk atkārtojās vai pastiprinājās daudzās sabiedrībās: antisemītisms, autoritārisma pieaugums, materiālisms, populistiska politika, akls nacionālisms, divkosīga politiskā retorika, ksenofobija un procesi, kas atgādina Breksitu. Par universāliem brīdinājumiem kļuvuši viņa ievērojamākie darbi – antiutopiskais romāns «1984» un politiskā alegorija «Dzīvnieku ferma». Orvela rakstītais apliecina viņa spēju precīzi saskatīt, kā darbojas politiskās manipulācijas un totalitāri režīmi, jo to metodes atkārtojas neatkarīgi no laika un vietas. Un politiķu rīcību bieži nosaka tie paši pārbaudījumi – vara, nauda un personiskās vājības, tāpēc viņu uzvedība dažādās valstīs mēdz būt paredzama. Šī atkārtošanās padara Orvela darbus universālus un ļauj runāt par sabiedrisko procesu cikliskumu, kur līdzīgas parādības atgriežas jaunās formās.
Varam skatīties teritoriāli tuvāk – poļu rakstnieks, filozofs, esejists Staņislavs Lems bija ne tikai zinātniskās fantastikas autors, viens no modernās zinātniskās fantastikas klasiķiem, bet arī futurologs, kurš rakstīja par tehnoloģiju attīstību, mākslīgo intelektu, kibertelpu, informācijas sabiedrību un cilvēces nākotnes scenārijiem.
Protams, nedrīkst aizmirst par zinātniskās fantastikas rakstnieku Aizeku Azimovu, kura darbi balstīti stingrā zinātniskā loģikā. Kādas prognozes viņš izteica 1964. gadā, norādot, ka tām jāīstenojas līdz 2014. gadam? Piemēram, ka rutīnas darbu paveiks ierīces. Virtuvē būšot aparāts, kas ūdeni pārvērš kafijā. Varēs automātiski pagatavot ēst, turklāt virtuves tehnikai būs iespējams ieprogrammēt laiku, kad ēdienam jābūt gatavam. Tagad tādi multivārāmie katli ir teju uz katra stūra. Televizori būs tik plāni, ka tos varēs piestiprināt pie sienas. Viņš paredzēja, ka roboti vai mākslīgais intelekts vēl pilnībā nevaldīs pār pasauli, tos vadīs cilvēks. Esot pareģojis arī bezpilota lidaparātus uz Marsa. Ne gluži tādiem vārdiem, kā tagad rakstu, bet Azimovs pieļāvis, ka ēdienu izaudzēs laboratorijā. To jau dara! Ēdienu var pat izprintēt ar 3D printeri. Mājās. Un ne tikai ēdienu, pat cilvēka orgānus. Interesanti, pēc cik gadiem Latvijā par lētu naudu paši savām vajadzībām spēsim izdrukāt glītāku degunu, jaunas aknas vai celulīta neskartu kāju? Vai, diespasarg, jaunas smadzenes? Dažiem politiķiem gan tādas nekaitētu.
Zinātniskās fantastikas autori nav tikai rakstnieki, kas lidinās mākoņos. Starp viņiem bijuši biologi, matemātiķi, fiziķi, un, iespējams, tieši tāpēc ar lielu ticamības pakāpi viņi spēja savā prātā uzmodelēt to, kas varētu notikt. Žils Verns, nebūdams zinātnieks, savos romānos ļāvis vaļu fantāzijai, balstoties uz sava laika zinātniskajiem atklājumiem. Britu dabaszinātnieks, fiziķis, matemātiķis un izgudrotājs Roberts Boils 17. gadsimtā uzrakstīja versijas par gaidāmajiem atklājumiem zinātnē. Šis dokuments sastāvēja no 24 punktiem, un gandrīz visi ir piepildījušies. Jāpiebilst, ka uz Boilu drīzāk var attiecināt apzīmējumu futurologs, nevis fantasts, jo viņš nevis vienkārši izfantazēja savas prognozes, bet, pārstāvot eksaktās zinātņu nozares, spēja prognozēt notikumu attīstību un progresu. Viņš uzskatīja, ka cilvēka dzīvi varēs pagarināt, bet orgānus – transplantēt, kā arī ārstēt ar bezkontakta metodi. Varēs izgatavot nenogremdējamus kuģus, kas peldēs visos virzienos, psihotropās vielas, kā arī nekavējoties noteikt ģeogrāfiskās koordinātas.
Viens no slavenākajiem fantastiem bijis Leonardo da Vinči – arhitekts, anatoms, botāniķis, skulptors, inženieris, izgudrotājs, matemātiķis, gleznotājs, mūziķis un rakstnieks. Ģēnijs. Viņš uzzīmēja un aprakstīja savam laikam pilnīgi neraksturīgus tehnikas brīnumus, kuros var atpazīt helikopteru, zemūdeni un tanku, arī kalkulatoru.
Nav jāatkāpjas līdz Leonardo da Vinči dzīves laikam 15.–16. gadsimtā. Arī pagājušā gadsimta 50.–60. gados mākslinieki uz papīra uzlikuši savu nākotnes vīziju. Piemēram, ka augus audzēs pilnībā automatizēta sistēma, automobiļus varēs pārkrāsot dažās minūtēs, izmantojot elektromagnētisko pistoli, un televīzijas pārraides ar speciālu televīzijas magnetofonu varēs ierakstīt un noskatīties sev vēlamā laikā, ka būs slimnīcas kosmosā, bet ārstniecības iestādēs uz Zemes izmantos lāzerterapiju. Būsim godīgi – ap to laiku laboratorijās tika pētīta lāzera izmantošana. Kāds pat bija pieļāvis ugunsdzēsējus ietērpt tādos kā Betmena kostīmos, lai tādā veidā dzēstu liesmas.
Pat tādu pašsaprotamu lietu kā roku žāvētāju vispirms aprakstījis amerikāņu zinātniskās fantastikas sensejs Roberts Hainlains, un pēc astoņiem gadiem ierīce darbojās, kā paredzēts. Viņš 20. gadsimta 40. gados izdomāja, ka mašīnas degvielas vietā izmantos Saules enerģiju un spēs pašas iebraukt stāvvietā.
Kosmosa iekarotāji un iekarotāji no kosmosa
Nopietni tiek apspriests lidojums uz Marsu. Citu galaktiku civilizācijas vēl nav parādījušās uz Zemes, lai gan ap gadu miju televīzijā rādītajā filmā «Žandarms un marsieši» amizantais komiķis Luijs de Finess nospēlēja smieklīgu satikšanos ar citplanētiešiem. Un, kā pierādījis laiks un notikumi, tas, kas kādreiz šķita fantastika, mūsdienās ir realitāte. Mikroviļņu krāsni izmantojam? Protams! Helikopteru, zemūdeni un tanku esam redzējuši? Ja ne tuvplānā, tad vismaz bildēs? Esam! Tas viss tika izfantazēts laikā, kad nebija ne jausmas par līdzīgām tehnoloģijām. Tāpēc var apgalvot, ka nav nekā neiespējama: ja vien cilvēka prāts ir spējis kaut ko izgudrot, tātad būs kāds cits prāts, kurš to īstenos.
Pirms vairākiem gadiem interesi uzjundīja cēsnieks Pauls Irbins, kurš pieteicās šķietami nereālam projektam «Mars One», kas paredzēja līdz 2025. gadam izveidot cilvēku apmetni uz Marsa. No vairāk nekā 200 000 pretendentu lidojumam uz Marsu tika atlasīts arī cēsnieks Irbins. Tomēr projekts bankrotēja. Tagad tiek pieļauts, ka astronauti varētu «iekarot» šo planētu tuvākajos 10–15 gados.
Ko jau varam pārbaudīt
Laikraksts «Rīgas Balss» 1995. gada aprīlī publicēja pārstāstu par ANO prognozēm. Proti, kas mūs varētu sagaidīt 2020. gadā. ANO prognozējusi, ka iedzīvotāju uz Zemes būšot par 45% vairāk nekā 1992. gadā. Par galveno problēmu kļūšot ūdens deficīts, jo īpaši lielajās pilsētās. Tomēr, pateicoties tehnoloģijām, cilvēkiem būšot daudz vairāk laika nekā jelkad iepriekš, ko veltīt atpūtai un vaļaspriekiem, tāpēc tikšot sacerēts ļoti daudz romānu, uzgleznots milzums gleznu, sacerētas dziesmas, kā arī mode būs kļuvusi īpaši daudzveidīga. Citējot dzejnieku Eduardu Veidenbaumu, mūsdienās latviešiem tiešām ir «milzīgs bars» dzejnieku un savus rakstu darbus publicē ne mazāks «bars» rakstnieku vai tie, kuri sevi par tādiem pasludinājuši. Starp citu, tā vai citādi šim jautājumam pievērsies laikraksts «Kurzemnieks» 2018. gadā. Atbildot uz jautājumu, vai Latvija drīz būs viedvalsts un ko tas nozīmē sabiedrībai, mācītājs Viesturs Pirro sacījis, ka, «ienākot robotizācijai, cilvēkam paliek vairāk brīvā laika, bet tas nav dots laiskumam. Jādomā, kā sevi izkopt garīgi. Būs vairāk laika izjust saistību ar Dievu, pildīt to uzdevumu, kāpēc Dievs cilvēku radīja. Tehnoloģijas ir labas, ja kalpo labiem mērķiem – lai cilvēki ar Dievu un savā starpā satuvinātos, nevis atsvešinātos».
ANO arī prognozējusi, ka 2020. gadā tehnoloģijas savienošot cilvēka smadzenes ar datoru un cilvēks ar smadzeņu darbību vien pats varēšot kontrolēt un mainīt, piemēram, skaņas stiprumu, klausoties mūziku. Saskaņā ar ANO prognozēm jau kopš 2020. gada vairs nevajadzēs spiest datora klaviatūras taustiņus un šo ierīču lietotājs tekstu varēs pārraidīt datoram ar domu spēku.
Pirms apmēram 80 gadiem domāja, ka nākotnes apģērbā izmantos elektrību un ar to varēs noteikt, vai pretimnācējs vai blakus gājējs ir labvēlīgi noskaņots.
Tiklīdz padzird par pasaules galu, cilvēka fantāzija sit augstu vilni. Parēķināsim nu, cik daudz solīto pasaules bojāeju esam pārdzīvojuši! Atgādināšu tikai vienu – 2012. – gadu, kad, pēc daža laba pareģotāja pareģojumiem, Antarktīdai bija jāpārvēršas par «zaļo kontinentu» un vienu no planētas «maizes klētīm», bet Eiropai jāslīkst zem ūdens – Skandināvijas vietā jābūt tikai pāris šērām, Parīzes un Londonas vietā – mazām saliņām, bet Romai jāatrodas pilnībā zem ūdens. Ja gribat zināt, kam vajadzēja notikt ar Latviju, tad varam pavēstīt, ka Latvijā virs ūdens būtu palikusi tikai Apes apkārtne un Gaiziņš.
Pirms vēl kas tāds parādījās realitātē, tika prognozēta viedtālruņu izmantošana, elektroniskā avīze un sirds transplantācija. Jā, arī bērna radīšana mēģenē – jau 1930. gadā aprakstīts, kā var «izgatavot» pēcnācēju bez seksa un visām muļķībām par kāpostiem un stārķi.
Par 3D televizora izgatavošanu ierunājās tad, kad televizors bija gandrīz viens no pasaules brīnumiem.
2019. gadā kāds zinātnieks teicis, ka mūs sagaida pašbraucošas automašīnas un lidojoši taksometri – droni, bet personālais datu sensors sekošot veselībai un roboti operēs.
Izklaides industrijā solīja trīsdimensionālas sporta spēles, viesnīcas kosmosā, interaktīvu kino, kur skatītājs pats veido sižetu, un virtuālus ceļojumus, kas neatšķiras no īstajiem. Ķermeni aptveroši kostīmi nodrošināšot pilnīgu iegrimi virtuālajā realitātē.
Toties kukaiņu audzētavas nodrošināšot kukaiņus kā galveno olbaltumu avotu. Vai mēs ēdam kukaiņus? Visticamāk, jā. Jo šobrīd Eiropas Savienībā atļauju ir ieguvušas un pārtikā var tikt izmantotas četras kukaiņu sugas.
Aizvadītā gadu simteņa beigās žurnāls «WirtschaftsWoche» drosmīgi publicēja prognozes līdz 2019. gadam:
2001. gads: 3D televīzija;
2002. gads: drošības kontrole bez fiziska kontakta;
2003. gads: bioloģiski noārdāmi iepakojumi, elektroniskā atmiņa aizstāj fotoaparātus;
2004. gads: mākslīgie orgāni, roboti ugunsdzēsēji;
2005.–2011. gads: pašatjaunojošies kauli, magnētiskā spilvena vilciens, cilvēka orgānu audzēšana, miniatūri roboti asinsvados, robotizēta aprūpe, Alcheimera ārstēšana;
2013.–2018. gads: gandrīz visu vēža formu ārstēšana, cilvēkveidīgi roboti, vadāmi nokrišņi, tūrisms kosmosā, cilvēks uz Marsa;
2017. gads: cilvēka smadzeņu darbību imitējošs mākslīgais saprāts;
2018. gads: cilvēks uz Marsa, tiek apturēti novecošanās procesi.
Ko saka futurologi
Jā, ir tāda profesija futurologs jeb nākotnes tendenču pētnieks. Viņš nepareģo, bet modelē iespējamos scenārijus, balstoties uz datiem, zinātni un sociālajām tendencēm. Tā ir stratēģiska analīze, nevis zīlēšana ar kristāla bumbu, popkultūrā iebarotās Vangas pseidoprognozes un Eižena Finka it kā sacītais. Atšķirībā no zīlēšanas kafijas biezumos futuroloģija ir nopietna un atzīta zinātne, kas veido pasaules attīstības prognozes, balstoties uz pētījumiem, faktiem un racionālām modelēšanas metodēm. Kaut arī prognozētāji nošauj greizi, uz viņu kļūmēm var attiecināt samierniecisku teicienu, ka nekļūdās, kurš nedara.
2019. gadā futurologi Vats Vekers un Džims Teilors publicēja prognozes, spēlējoties ar skaitli 500. Interesanti, kāpēc abus aizrāva šis skaitlis… Viņu prognoze turpmākajiem 500 gadiem, mēnešiem, dienām: mazāk cilvēku nekā šodien, dzīves ilgums – 800 gadu, 100 laulību mūža laikā, bērnu audzināšanas tiesības izsolē, nāves sods aizstāts ar mākslīgu novecošanu, lielākais terorisma drauds – slimības. Kopējā iezīme – apsēstība ar nemirstību. Mūžīgi ķermeņi, atjaunojamas šūnas, atmiņu rezerves kopijas. Futurologi izteicās, ka nākamajos 500 mēnešos, tātad līdz 2037. gadam, tiesības dzemdēt un audzināt bērnus tiks apliktas ar nodokli. Dabas rezervātus varēs apmeklēt tikai bērni un sirmgalvji, pārējie šādas tiesības pirks izsolē. Uz Mēness ierīkos derīgo izrakteņu šahtas. Cilvēku ķermeņos atradīsies elektroniski implanti, klonēti cilvēki varēs saglabāt iepriekšējā ķermeņa atmiņas. Kļūs populāri mīļdzīvnieki roboti.
Salīdzinoši nesen «Swedbank» publicēja informāciju, ka, pēc futurologu prognozēm, šajā gadsimtā piedzīvosim būtisku cilvēka dzīves ilguma palielināšanos līdz 120–150 gadiem, strādās roboti, pasaule kļūs daļēji virtuāla. Tas nozīmē, ka aktuālas kļūs profesijas, kuru nosaukumi, iespējams, izklausās kā no fantastikas filmas, piemēram, vertikālais fermeris, atmiņas paplašināšanas speciālists vai virtuālais pedagogs. Tomēr, sacenšoties ar mākslīgo intelektu, vislielākā vērtība izrādīsies tieši cilvēciskajām īpašībām. Konkurēt nākotnes darba tirgū varēsim arī ar… līdzjūtību, empātiju. Interesanti, ka dažu futurologu prognozēs 2030. gadā pieprasītāko profesiju sarakstā ir minēts arī dzejnieks.
Pieprasītākās un neparastākās profesijas pēc 100 gadiem būšot: cilvēka mākslīgo orgānu radītāji un tirgotāji, nanomediķi, pretnovecošanas konsultanti, cilvēka apziņas un atmiņas paplašināšanas speciālisti, kosmosa piloti, ekskursiju vadītāji, arhitekti, vertikālie fermeri (pārtiku ražos vertikālās saimniecībās – debesskrāpjos), klimata un laika apstākļu vadīšanas speciālisti, virtuālie pedagogi (skolēnu apmācībai izmantos virtuālos avatārus).
Futurologi norādījuši, ka darbavietās, arī Latvijā, parādīsies mākslīgā intelekta roboti (un tie jau ir!), hologrammas un cilvēki ar uzlabotām darbspējām, bet lopkopību arvien vairāk aizstās sintētiskās gaļas fabrikas.
Ak, vēlaties laulību ar pēc savas patikšanas vizuāli un emocionāli tīkamu robotu? Tāda iespēja ir! Interesanti gan, kad roboti sāks saprast, ka viņiem nevajag cilvēkus, lai dzīvotu sev baudāmu un ērtu dzīvi…
Hm, ir prognozes, kas brīdinājušas, ka līdz 2040. gadam avīzes to pašreizējā formātā būs izzudušas (ASV – jau 2017. gadā, bet tā nav tiesa) un tiks aizstātas ar digitālajām versijām. Tiesa, līdzīga prognoze izskanēja attiecībā uz grāmatām, sak, kurš tās lasīs, ja filmās sižetu «apgūst» ātrāk. Tomēr grāmatas ir, un tās lasa. Tāpēc nebūsim pesimisti – cilvēkiem vajadzēs avīzes un žurnālus papīra formātā!
