N. Sakss-Konstantinovs raksta - "Runāju par narcismu un to, ko daži pētnieki apzīmē ar narcisma epidēmiju: tā radījusi jauno "guļamistabas paaudzi" - jauniešus bez sapņiem, motivācijas un enerģijas. Nelaimīgus par sevi. Aizvainotus par visiem sev apkārt.
Narcismam, pateicoties žurnālu pop-psiholoģijai, ir ļoti slikta slava. Un tā, protams, ir taisnība, ka narcisms var kļūt pat ļoti destruktīvs un draudīgs. Vienlaikus gribas atgādināt jau Zigmunda Freida novēroto - veselīgs narcisms ir mūsu dzīvotspēja. Tas ļauj iekarot pasauli, tiekties būt izcilniekam, darīt daudz un vēl vairāk, lai izpelnītos apkārtējo novērtējumu. Un tajā nav nekā slikta. Vēl vairāk - tas ir nepieciešams, lai augtu cilvēks, un attīstītos sabiedrība.
Mēs līdz šim esam daudz pievērsušies narcisma tumšajai pusei - tā neapšaubāmi ir reāla un bīstama. Bet tagad, manuprāt, ir vērts līdzīgi novērtēt arī otru pusi - to, kas sportistiem, uzņēmējiem, mūziķiem un citiem izcilniekiem ļauj sapņot grandiozus sapņus un sasniegt neticamus mērķus. Pretējā gadījumā - narcisms, kas neatrod ceļu uz āru, sāk vērsties pret sevi uz iekšu. Šķiet, reizēm tieši tas notiek ar jauno "narcisisma epidēmijas" skarto paaudzi," tā psihoterapeits.
Ko domā komentētāji?
Andris Legzdins uzskata, ka "labais narcisms"neeksistē. "Narcisismam ir skaidra robeža starp "labo" un "ļauno", un "ļaunajā" variantā narciss realizē sevi uz citu rēķina. Faktiski - zog jeb melo, un meli ir vienīgais veids kā "ļaunais" spēj pastāvēt. Šādi cilvēki kā personības nemaz neeksiste, jo viss ir izdomāts ar mērķi iegūt, paņemt, atņemt, izkrāpt. Darīt uz sava rēķina jeb nemelot nemaz nespēj. Meli izkropļo realitāti, un par meliem vēl lielāks ļaunums ir tikai nāve. Kas tad ir "labais" narcisisms? Tas nav narcisisms, tā ir pārliecība par sevi, kas balstīta spējā paveikt lietas uz sava rēķina."
Irīna Alziņa atzīst, ka šī ir laba tēma. "Un jauniešiem vajadzētu skaidrot ar ko atšķiras viņu tā dēvētais “narcisms” no veselīgas robežu novilkšas un sevis (savu vajadzību) likšanas priekšplānā.
Esmu vairskkārt dzirdējusi jauniešus sakām, ka kāds no viņu vecākiem ir “narciss”…
Kristīne Barbare: "Tikai atgādināšu - narcisms un sevis mīlestība nav viens un tas pats...
Es kā empāts esmu attiecībās pievilkusi un pats galvenais, centusies PACIEST narcisus! Tas ir neiespējami! Tas ir iznīcinoši. Bez pārspīlējumiem. Narcisms ir garīga rakstura slimība, uz ko es pastāvu. Varbūt nocietināta sirds, psihē traumas, bet es pieļauju, ka bērnības vakcīnas ko sačakarējušas, nezinu. Daļa jūtas kā pretējais dzimums (viens mans bijušais) un...
Es zinu, kā rodas empāti, arī psiholoģiskie raksti lasīti un varu daļēji piekrist.
Tomēr par narcismu nejoko...
