Trešdiena, 12.02.2025 13:26
Karlīna, Līna
Ceturtdiena, 30. janvāris, 2025 15:10

Narkotiku dekriminalizācija jauniešu vidū – palīdzība vai zaļā gaisma eksperimentiem?

OgreNet
Narkotiku dekriminalizācija jauniešu vidū – palīdzība vai zaļā gaisma eksperimentiem?
Foto: Pexels.com
Ceturtdiena, 30. janvāris, 2025 15:10

Narkotiku dekriminalizācija jauniešu vidū – palīdzība vai zaļā gaisma eksperimentiem?

OgreNet

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi likuma grozījumus, kas paredz nepilngadīgos atbrīvot no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu, taču iecere izraisījusi neviennozīmīgus vērtējumus. Ko par to saka aptaujātie Ogres novada vecāki, kāds ir pusaudžu psihoterapeita viedoklis, un ko ierosina biedrības “Vecāku Alianse” pārstāvji?

Latvijas Ārstu biedrība un biedrība "Open Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, 2024.gada vasarā izplatīja aicinājumu valsts amatpersonām dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Pēc abu biedrību domām, šādas izmaiņas varot novērst nāves gadījumus no narkotiku pārdozēšanas pusaudžu un jauniešu vidē, jo pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām.

Tagad VM ir sagatavojusi attiecīgus likuma grozījumus, ar kuriem cer "veicināt nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju". Pašreiz nepilngadīgām personām, kurām par narkotisko vielu lietošanu tiek piemērota kriminālatbildība un kas tiek sodītas ar brīvības atņemšanu, mazinās iespēja veiksmīgākai resocializācijai, spriež VM. Līdztekus apgrūtināta esot arī ārstēšanās no narkotisko vielu lietošanas atkarības. Kā norāda ministrijā, nepilngadīgas personas, kuras lieto narkotikas, apzinoties iespējamās juridiskas sekas un to ietekmi uz nākotni, baidās vērsties tiesībsargājošās iestādēs un meklēt medicīnisko palīdzību. Atsaucoties uz pētījumiem, ministrijā norāda, ka dekriminalizācija uzlabos atkarīgo personu veselības stāvokli un mazinās nāves gadījumu skaitu no narkotisko vielu pārdozēšanas.

Ar minētajiem grozījumiem paredzēts, ka nepilngadīgas personas netiks pakļautas kriminālatbildībai par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, savukārt šo vielu iegāde vai glabāšana atbilstoši Narkotiku aprites likumam joprojām tiks pakļauta Krimināllikuma regulējumam. Turpmāk ar piedāvātajiem grozījumiem Narkotiku aprites likumā tiks noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesā pilngadīgas personas tiks brīdinātas par šo vielu lietošanu, kā rezultātā pilngadīgas personas joprojām būs saucamas pie kriminālatbildības par atkārtotu narkotiku lietošanu. Savukārt nepilngadīgām personām šāds brīdinājums nebūs, kas nozīmē, ka bērni par šo vielu lietošanu netiks saukti pie kriminālatbildības, bet gan pie administratīvās atbildības. Priekšlikumus atbalstījusi arī Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome. VM likumprojektu pašlaik nodevusi publiskai apspriešanai, kas ilgs līdz 10.februārim.

Ko domā vecāki?

Lūdzām komentāru par plānotajiem grozījumiem trīs bērnu mammai Alisei Ozoliņai (vārds mainīts) no Ogres. Viņa atminas, ka viņas bērnībā pusaudžiem bijušas speciālas skolas, kurās bērnus, kuriem bija atkarības vai kuri uzvedās nepieņemami, ielika. Tur bijusi stingra uzraudzība, kontrole, tādā veidā tur esošie speciālisti palīdzējuši tikt vaļā no visām atkarībām. “Tagad, kad šīs skolas ir slēgtas, bērni var darīt, ko grib, jo viņi zina, ka viņiem nekas par to nebūs,” viņa dalās ar savu viedokli. Pēc trīs bērnu māmiņas domām, vajadzētu izveidot atsevišķu skolu, kur ar šādiem jauniešiem strādā. Runājot par narkotiku lietošanu, viņasprāt, no kiriminālatbildības nevienu nevajadzētu atbrīvot, jo, paskatoties uz to, kas notiek apkārt, viss esot aizgājis daudz par tālu. Pēc viņas teiktā, kriminālatbildība daudzus attur no aizliegtu vielu lietošanas. Reiz viena no viņas nepilngadīgajām meitām pieķerta smēķējam skolas teritorijā, lieta nodota policijai, kas izteikusi brīdinājumu. Bērns bijis nobijies, situācija mājās pārrunāta, taču kopš tās reizes nekas tāds vairāk nav atkārtojies. Viņai šis brīdinājums kalpojis kā mācība. “Ja viņa zinātu, ka viņai par to nekas nebūs, tad, iespējams, tas atkārtotos,” spriež Alise Ozoliņa un vecākiem šajā saspringtajā laikā iesaka vairāk runāt ar saviem bērniem, iegūt viņu uzticību, pavadīt pēc iespējas vairāk laika kopā, būt pieejamiem, jo, viņasprāt, tas novērstu ļoti daudz problēmu, kas saistītas ar atkarībām.

Arī divu bērnu tētis Māris Kalns (vārds mainīts) no Ogres novada uzskata, ka iecere atbrīvot nepilngadīgos no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu problēmu nemazinās, tieši pretēji – saasinās. Viņš priecājas, ka viņa bērniem šādu problēmu nav bijis, un tikai var iedomāties, cik grūti faktu, ka bērnam ir problēmas ar narkotikām, ir pieņemt vecākiem, taču, pēc viņa teiktā, katram – gan lielam, gan mazam – ir jāuzņemas atbildība par saviem darbiem. Viņaprāt, tas ir koks ar diviem galiem, jo jaunieši reizēm neaizdomājas par šādas rīcības sekām, taču, ja tas netiek laikus pamanīts, tas varot novest pie daudz dziļākām un nopietnākām problēmām.

Psihoterapeits: “Ja kāds tiešām vēlētos palīdzēt…”

VM iecere atbrīvot nepilngadīgos no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu nerisinās nevienu reālo problēmu un šo likuma grozījumu "īstais mērķis" ir iesākt procesu narkotisko vielu legalizācijai nākotnē, pauda bērnu psihoterapeits un Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss-Konstantinovs.Viņš uzskata, ka vienīgais "efekts", kādu šie likuma grozījumi var dot pusaudžiem, ir vai nu nekāds vai kaitējošs. Viņaprāt, tas varētu noņemt bailes no soda vai pamudināt uz lietošanu svārstīgos jauniešus. Vienlaikus šādas izmaiņas varētu arī veicināt lielāku pusaudžu iesaisti narkotiku tirdzniecībā, jo līdz ar dekriminalizāciju jaunieši varēs pārnēsāt mazus daudzumus "personiskajai lietošanai", nebaidoties no kriminālsoda, uzskata speciālists.

Viņaprāt, grozījumi drīzāk būtu vēlami attiecībā uz pieaugušiem, hroniskiem narkomāniem, jo no sabiedrības drošības un veselības viedokļa viņiem ir jēgpilnāk ārstēties slimnīcā, nevis uzturēties cietumā. Tāpēc nav saprotams, kādēļ Latvijā šie grozījumi virzīti tieši uz nepilngadīgiem pusaudžiem. Eksperts arī pauda, ka pusaudžiem arī tagad praksē netiek piemērots cietumsods par narkotisko vielu lietošanu. Tāpat neesot arī nekāda pamata vai pētījumu, kas ļautu domāt, ka dekriminalizācijas iespaidā pusaudži mazāk baidīsies saukt ātro palīdzību pārdozēšanas gadījumos, viņš pauda.

"Diez vai viņi šādus lēmumus pieņem, izsverot atšķirības starp kriminālu vai administratīvu atbildību. Turklāt pusaudži tikpat daudz kā no policijas, baidās arī no vecāku soda, kas netiek atcelts," spriež psihoterapeits. Viņš pauda, ka to var redzēt situācijās, kur pusaudži baidās meklēt palīdzību, ja ir pārdzērušies alkoholu, par ko kriminālsods nekad nav draudējis. Vienlaikus daudziem pusaudžiem stingrs aizliegums un bailes no soda ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur viņus no lietošanas, klāsta Sakss-Konstantinovs. "Tagad gan veipa uzpīpēšana, gan metamfetamīna iešpricēšana būs vienādi viegli sodāms pārkāpums – kāds vēstījums ar šo tiek dots pusaudžiem?" vaicā speciālists.

Viņaprāt, ministrijas piedāvātais arguments, ka "lietojošie pusaudži tā vien gaida šos grozījumus, lai varētu uzsākt narkoloģisko ārstēšanu", ir komisks. Sakss-Konstantinovs uzsver, ka pusaudžu vielu lietošana neizpaužas tādos veidos kā pieaugušajiem - viņi absolūtā vairumā vielas lieto draugu ietekmē, bezdarbības, eksperimenta vai izklaides nolūkos. Turklāt jau šobrīd nav īsti skaidrs, kur šie jaunieši varētu vērsties, pat ja gribētu, jo neviena pusaudžiem piemērota atkarības terapijas iestāde jau gadiem nav ne bijusi, ne arī tikusi izveidota, viņš sacīja. "Ja kāds tiešām vēlētos palīdzēt šādiem pusaudžiem, tad viņu netrūkst arī tagad – pusaudžu centros ik gadu vēršas vairāk nekā 10 000 pusaudžu ar dažādām problēmām," norāda speciālists.

Psihoterapeits uzsver, ka ikvienā sociālajā dienestā un katrā skolā jau šobrīd ir pieejami desmitiem atkarību izraidošas vielas smagi lietojoši pusaudži, kas jau tagad ir ļoti gatavi saņemt palīdzību. "Viņiem nav vajadzīgi likuma grozījumi, bet reālas palīdzības iespējas, par kurām izmaiņu virzītāji vispār nerunā," uzsver speciālists. Viņaprāt, visi apsvērumi mudina domāt, ka šo grozījumu mērķis nav vēlme palīdzēt kādam pusaudzim, bet gan "izmantot šķietamas rūpes par bērniem, lai virzītu kādas citas politiskās intereses vai piesaistītu finansējumu kādiem atsevišķiem projektiem".

Kas nav aizliegts, tas ir atļauts

Savukārt biedrība “Vecāku Alianse” aicina ikvienu līdz 10. februārim iesniegt iebildumus par plānotājiem grozījumiem. Biedrība ļoti labi saprotot jauniešu atkarības problēmas dziļumu un, atbalstot vēlmi risināt šo ārkārtīgi smago un arī vecākiem traumatisko jautājumu, tomēr uzskata, ka aizliegtu vielu lietošanas dekriminalizācija problēmu ne tikai nemazinās, bet tieši otrādi – vairos narkotiku lietošanu jauniešu vidū un vairos vecāku bezspēcību izraut savus bērnus no šī posta. Tāpēc biedrības “Vecāku Alianse” pārstāvji uzskata, ka primāri būtu jārada atbalsta pasākumi vecākiem un bērniem, kuri vēlas no atkarībām atbrīvoties – gan konsultāciju, gan ierastās vides nomaiņas iespējas, gan uzraudzība un ārstēšana. Savukārt aizliegto vielu lietošanas dekriminalizācija vecākiem radītu vēl mazāk iespēju cīnīties ar pieaugošo sērgu.

Viņuprāt, kritiku neiztur arguments, ka dekriminalizācija nav legalizācija. Tā neapšaubāmi ir aizliegto vielu legalizācija, jo sāk darboties princips, – kas nav aizliegts, tas ir atļauts, turklāt vecākiem tiktu liegts būtisks audzināšnas instruments un arguments. Savukārt, administratīvās atbildības gadījumā nepilngadīgie var tikt atbrīvoti no soda. Tāpat biedrība nepiekrīt aizliegto vielu lietošanas dekriminalizācijai tā iemesla dēļ, ka sods vienmēr bijis līdzeklis, lai kādu vai kādus atturētu no pārkāpuma izdarīšanas. Tā allaž ir bijusi viena no soda piemērošanas funkcijām neatkarīgi no tā, vai tas būtu pārkāpums ģimenē vai valstī. Turklāt visvairāk no pārkāpuma izdarīšanas attur tieši soda neizbēgamība.

Vienlaikus “Vecāku Alianse” vēlas uzsvērt, ka valsts pārvalde, īstenojot noteiktu soda politiku, ļoti skaidri signalizē sabiedrības pārstāvjiem, kuras iedzīvotāju rīcības uzskata par labām un atbalstāmām, bet kuras – par nosodāmām. Tāpēc, pēc viņu teiktā, dekriminalizējot aizliegto narktotisko vielu lietošanu jauniešu vidū, tiek atbalstīta apzināti kaitnieciska darbība, kas būtiski pasliktinās bērnu un jauniešu fizisko un psihisko veselību (vairos psihiskās atkarības, izmaiņas uzvedībā, pašnāvības riskus u.c.).

Biedrības “Vecāku Alianse”pārstāvji ierosina:

1. Ir nepieciešami krietni bargāki sodi par narkotiku izplatīšanu, glabāšanu, ražošanu. Šājā sakarā būtu vērts ņemt vērā arī vēsturisko pieredzi, jo narkotiku lietošanas dekriminalizācija, kā izrādās, Latvijā nav nemaz jauna ideja. Tā ir jau izmēģināta, bet atmesta kā nederīga. Proti, kā uzsvērts vēstures zinātņu doktores Inetas Lipšas promocijas darbā “Sabiedriskā tikumība Latvijā, 1918.–1940.” atļauja lietot narkotikas radīja praktsiku nespēju sodīt gan narkotiku ražotājus, gan tirgotājus : “Likums pieļāva lietot ne tikai narkotikas, kas bija iegādātas aptiekā pret ārsta parakstītu recepti, bet arī tādas, kas bija pirktas nelegāli, jo sodīja tikai par nelegālu narkotiku tirdzniecību. Tā kā paša lietošanai kokaīnu drīkstēja gan uzglabāt, gan lietot, tad pierādīt narkotiku tirdzniecību bija grūti. Turklāt, ja aizturētā tirgotāja kokaīns izrādījās viltots, viņu attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ. Tomēr no 1933. gada vara ieviesa jaunu normu – publiskajā telpā cilvēks nedrīkstēja atrasties narkotiskā skurbumā.” (230. lpp.)

2. Jārod papildus resursi, lai stiprinātu iekšlietu struktūras cīņā ar narkotiku tirdzniecību. Jo īpaši izglītības iestādēs un izglītojamo vidū.

3. Izglītības programmā jāievieš mācību programma par narkotisko vielu ļaunumu, kā arī arī par cita veida atkarību kaitīgumu un iespējām no tām izvairīties (tostarp viedierīču, azartspēļu, alkohola, smēķēšanas atkarībām).

4. Izveidot atbalsta tālruni bērniem un vecākiem, lai būtu iespēja saņemt bezmaksas speciālistu (narkologa, atkarību speciālista, psihologa) konsultāciju un atbalstu.

5. Rast budžetā finansējumu kvalitatīva un kompleksa rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai bērniem, kuri cīnās ar atkarībām un viņu vecākiem.