Pirmdiena, 04.11.2024 14:22
Atis, Oto, Otomārs
Otrdiena, 29. oktobris, 2024 09:22

Negausīgās šķērdēšanas un falšās taupīšanas manierēs

Andris Upenieks, Ogres Vēstis Visiem
Negausīgās šķērdēšanas un falšās taupīšanas manierēs
Foto: Leta
Otrdiena, 29. oktobris, 2024 09:22

Negausīgās šķērdēšanas un falšās taupīšanas manierēs

Andris Upenieks, Ogres Vēstis Visiem

Jā, budžets neizbēgams kā nāve, jo bez budžeta valsts pastāvēšana, dzīve nav iespējama. Šis teiciens gan patapināts no sen zināmiem vārdiem – «nodokļi ir nenovēršami kā nāve». Formālā loģika secina, ka pēc tā, kā Latvijā maksā, iekasē nodokļus, nereti un daudzviet – «nāve ir novēršama».

Kur mietpilsoniski galmi, tur nodevas smieklīgi salkanai etiķetei neizbēgamas: budžeta projekta teatrālā nešana pagalam nodilušā ādas portfelī no Finanšu ministrijas mājas uz Saeimas ēku gana savāda, bet noturīga tradīcija. Nu, jā, bija kāda īsa laika radošs uzlabojums: portfelis tika pārtaisīts nelielā koka koferīša šedevrā, kura māksliniecisko vērtību nezināmas aprindas noraidīja, un galms veikli atgriezās pie portfeļa romantiskā tēla. Rituāla sejas svētulīgas kā pie aizgājēja apstāvēšanas. Savādi visās līnijās. Ironizē, ka Latvijas teritorijā ielidojušais, ar sprāgstvielām apgādātais Krievijas drons kļuvis par ērtāko attaisnojumu Latvijas 2025. gada un turpmāko gadu budžeta deficītam. 

Jābrīnās par manipulēšanu ar slideniem jēdzieniem. Ziņo, ka valsts konsolidētā (apvienotā) budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,08 miljardu eiro un izdevumi – 17,09 miljardu eiro apmērā. Tātad budžeta deficīts būs divi miljardi un vēl jeb 11,7% tīrais valsts budžeta deficīts, kas nozīmē, ka tērēsim par 2,01 miljardu vairāk, nekā mums tās naudas būs. Neticama tagadnes šķiešanās uz nākotnes parādu rēķina. Turklāt budžeta skaitļi ir tikai prognozētie, realitāte tos var viegli grozīt… Bet finanšu ministra Arvila Ašeradena biedinātie 2,999% no Iekšzemes kopprodukta (IKP) ir slidena šķirtne: neviens nesaka, un to arī nevar precīzi noteikt, cik tad liels ir tas IKP, no kura rēķina tos 3%, jo tas nemitīgi mainās. Kāpēc ES noteiktie 3% deficīta no valsts IK tā biedē? 

Pārsniedzot maģisko strīpu, tiksim pakļauti drastiskai izdevumu cirpšanai. Ja bīstamā robeža tik viegli pāri kāpjama, nav grūti iedomāties, cik disciplinētiem jābūt, lai noturētos labilajos finanšu rāmjos. To pašu līdzīgā formā pauž Ašeradens: «Tas ir valdības risks (!) – novadīt valsts budžeta gadu tādā veidā, lai mēs iekļautos 3% deficītā no IKP, lai noturētos pie robežas, pie kādas Eiropas Komisija mēģina noturēt visas ES dalībvalstis, draudot tām ar finansiāliem sodiem.» Kā tad ir ar to valdības, Saeimas pagalam nemākulīgo komunikāciju, ja mums neatklāj skaidri, ka Latvijai 34 aizņemšanās gadi un nepilni 20 miljardi eiro parāda devuši vien iespējas aizņemties vēl vairāk, lai pietiktu gan parādu pamatsummu un procentu nomaksai, gan citu izdevumu iztrūkuma segšanai, lai parādos grimtu vēl dziļāk... 

Atšķirība starp pērno un šo gadu tāda, ka pērnais budžeta projekts, kas ir šī gada (2024.) budžets, tika sagatavots un pieņemts neilgi pēc valdību maiņas. Projekts tika iesniegts ar atrunām, ka jaunā valdība daudz ko pārņēmusi no vecās valdības – gribot negribot, lai nākamā gada budžetu dabūtu gatavu pirms gadu mijas. Bet nākamā – 2025. gada budžets būšot vēl neredzēts (!?) labklājības un attīstības veicinātājs! Nu šis portfelis ir Saeimas galdā, bet nav pazīmju, ka projekta pieņemšanā tas piedzīvos kādas pārvērtības, lai pildītu solīto attīstību, labklājību. 

Situācijas spiedīs dzīvot ārkārtīgi prātīgi, mudinās: labāk lieki taupīt, nekā pārmēru šķiesties. Bet ar to mums pagalam neveicas. Un šajā ziņā neviļus iekrītam banālajā: tas tak sīkums, uz sērkociņiem neietaupīt! Bet no sīkumiem salasās summas. Piemēram, militārā tēlniecība, par kuru Armands Puče smējis sarkastiski: «Un te jums – saņemiet! Militarizētās tēlniecības kompozīcija. Nozagts ir normāli – to visu izdomāja stulbeņi, bet darbus izpildīja idioti. Un bija vēl viens cirvis, kas pateica, ka tā ir tēlniecība un kompozīcija. Nebrīnīšos, ka vispār bija ieplānots ansamblis – tanks, četri tankisti un suns... Vai – suņa vietā ēzelis. Nebūs arī šoks, ja nozares ministrs jau izdomājis nākamos gājienus. Piemēram: ierīkot Austrumu robežas žogā humanitāros vārtiņus, kas atverami tikai no nācēju puses…?» 

Kaitina izplatītā sabiedriskā doma: jāņem viss, ko varam no valsts dabūt, izsist! Bet kas ir valsts? Mēs paši ar buksējošo ekonomiku, klibojošo medicīnu, ar izglītību, kurā birokrātu pārpārēm, bet skolas ver ciet! Un kā ar finansējumu partijām no mūsu budžeta 6,65 miljonu apmērā? Partijnieki, Tēvu zemei grūti laiki! Re, Ašeradens vēsta, ka nākamajā pusgadā būs (?) gatavs nopietns (?) plāns ierēdniecības mazināšanai. Re, līdz jūlijam klerki raus uz pilnu klapi! Tādas ačgārnības budžets izturēt diez vai spēs.