Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore stāsta, ka pēdējā laikā diennakts klīnikas esot pilnas ar sakostiem dzīvniekiem un problēmas esot arī Ogres novadā. Nepieskatīti dzīvnieki regulāri skraida pa Ikšķili, pa Ogri. Mazi suņi bez pavadām kaitina lielos, lielie sakož mazos. Uzbrūk citiem, uzbrūk cilvēkiem. Ikšķilē apkārt vazājas nikns krancis un viens pinčers. Ogrē vilku suns. No Tīnūžu mini zoodārza pamucis ķengurs ar poniju. Un šāda situācija nav attaisnojama ar bieži dzirdētu frāzi – viņš jau nekož. Jo dzīve rāda, ka kož gan. Turklāt, kā uzsver daktere Lita Konopore, citiem cilvēkiem ir tiesības nemīlēt dzīvniekus un nepriecāties par sunīšiem, kas skraida savā vaļā. Savukārt policijai, ja tas tā notiek, ir jānodrošina sabiedriskā kārtība un jāsauc klaiņotāju saimnieki pie atbildības. Jo dzīvnieks, kurš nepieskatīts atrodas uz ielas, apdraud gan citus, gan sevi. Viņš var kādu sakost, viņu var notriekt mašīna, viņu var traumēt citu dzīvnieku īpašnieki, aizstāvot savējos.

Sodu cenrādis

Ogres novada Pašvaldības policijas priekšnieks Aigars Garkalns apstiprina, ka ziņojumi par klaiņojošiem dzīvniekiem tiek saņemti regulāri. Turklāt ne vien no pilsētām, bet arī lauku teritorijām. Policija uz izsaukumiem reaģē un atkarībā no incidenta rakstura un dzīvnieka piederības sauc suņu ķērājus vai paši meklē rokā īpašniekus, un pēc tam rosina administratīvo lietu. Tālāk to izskata domes Administratīvā komisija un lemj, kādu sodu piemērot. Dzīvnieku aizsardzības likuma 57. pants paredz, ka par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem fiziskajai personai piemēro naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām. Tātad pašlaik tie ir 1750 eiro, bet vārds «līdz» nozīmē, ka tiklab var piemērot arī 10 eiro sodu. Atkarībā no komisijas vērtējuma un attieksmes. Vidēji par klaiņošanu tiekot piemēroti kādi 30 eiro, bet varot svārstīties no 10 līdz 50 atkarībā no apstākļiem.

Iesaistās PVD

Ja incidents nopietnāks – ar cietušajiem, tad jau izmeklēšanā iesaistās Valsts policija. Prakse rāda, ka dara to negribīgi. Sakostā kaķa gadījumā vispirms saņemts atteikums, tad tas pārsūdzēts Rīgā, un galu galā administratīvā lieta nonākusi pie galvenās institūcijas dzīvnieku labturības jautājumos – Pārtikas un veterinārā dienesta – lēmuma pieņemšanai. Iespējamais sods, ko paredz Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pants par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums, ir naudas sods no 14 līdz 375 naudas soda vienībām. Tātad no 70 līdz 1875 eiro. Juridiskajai personai – līdz 3000 eiro.

PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa informē, ka pērn uzsākti 193 administratīvā pārkāpuma procesi. Pieņemti gan lēmumi par soda piemērošanu, gan lietas izbeigšanu, ja neizdodas noskaidrot, kuras personas dzīvnieks ir nodarījis fizisku kaitējumu. 

Teorētiski līdztekus sodam vainīgajai pusei jāsedz arī nodarītais finansiālais kaitējums. Taču ir gadījumi, kad saimnieki atbildību par savu nepieskatīto dzīvnieku nodarījumiem nevēlas uzņemties, jo dārgi. Tā notiek arī Ikšķiles gadījumā, kur divi medību suņi izplosījās pa trim mājām. Par nokostajām vistām samaksāja, bet par kaķa operācijām un iemidzināšanu finālā maksāt negrib. Atrunājas, ka nekas vēl nav pierādīts, kaut gan ir iebrucēju bildes, ir ieraksti sociālajos tīklos un ir nokosti dzīvnieki.

Nokostas vistas un beigts kaķis

1. aprīlī divi Salaspils lauku teritorijā mītoši putnu suņi – pēc bildēm šķiet drathāri– paņēma brīvsoli un aizvazājās līdz Ikšķiles lauku teritorijai. Savus 10–12 kilometrus. Meklēšanā sociālajos tīklos viņi tika izsludināti vien nākamajā dienā. Iespējams, nebija pirmā reize. 2. aprīļa rītā abi ieradās Ivara saimniecībā un saplosīja divas vistas. Ivara paša kaukāzietis bija iesiets garā trosē ar skrituli, bet Ivars viņu vaļā nelaida, lai vēl nesakostu nelūgtos viesus. Viesi aizmuka un, kā pēc tam izrādījās, – sastrādāja vēl citas cūcības. Kaimiņmājā nokoda sešas vistas. Kaimiņš stāstījis, ka sadzirdējis, kā gailis un vistas kliedz, domājis, ka vanags būs uzklupis, taču tie izrādījās tie paši divi putnu suņi, kas izplosījās pie Ivara. Agresīvie suņi tika aizbiedēti un devās uz trešajām mājām pie Sibillas. Pagalmā tobrīd rosījās Sibillas ome un ģimenes mīlulis – kaķis. Svešie suņi ieskrējuši, sagrābuši kaķīti, plosīja viņu. Ome ar štoku metās viņu aizstāvēt, un labi, ka pašu nesakoda. Labi arī, ka bērns tobrīd bija iekšā mājā. Suņus ome aizbiedēja, bet kaķis bija ļoti cietis. Nācās operēt, taču mincis tā arī neatlaba, un pēc nedēļas viņu nācās iemidzināt.

Šajos uzbrukumos vainīgo suņu saimniekus izdevies atrast samērā ātri. Ivars priecājas, ka cilvēki solīdi, atvainojās, samaksājuši arī viņam un kaimiņam sāpju naudu. Policijā Ivars nevērsās, jo «kuram gan negadās». Arī viņa paša kaukāzietis reiz esot vizināts mājās policijas mašīnā pēc viesizrādēm Ikšķilē, un par to arī samaksāts administratīvais sods.

Attiecībā uz kaķi vainīgo saimnieku solīdums un atbildības izjūta strauji saruka, kad Sibilla viņiem piestādīja rēķinu par kaķa operēšanu, aprūpēšanu un finālā – iemidzināšanu. Kā stāsta Sibilla, «tā sieviete sāka burkšķēt jau pie pirmajiem trim simtiem», bet, kad rēķins izauga līdz 800 eiro, paziņojusi, ka tie varbūt nemaz nebija viņas suņi, kas kaķi nokoda. Lai pierādot. Bet pierādījumi ir. Bildes, ieraksti, turklāt kaķis bija reģistrēts, un PVD atzina Sibillu par cietušo, bet abu klaiņotāju īpašnieci par vainīgo. Tagad Sibilla turpina meklēt taisnību: «Man nav jāmaksā par to, ka sveši suņi ieskrien mūsu teritorijā un saplosa kaķi.» Tas tiesa, ka veterinārijas pakalpojumi ir ļoti dārgi, bet neba kaķa īpašniecei šajā gadījumā tie jāsedz, jo kaķis atradās savā mājas teritorijā, nevis klenderējis apkārt. Klenderēja tie divi drathāri.

Šis ir visnotaļ pamācošs gadījums. Ja suns mājās saimnieka klātbūtnē ir draugs un mīlulis visiem un arī meklēšanas sludinājumā «nav agresīvs», tas nenozīmē, ka tāds viņš ir arī, būdams brīvsolī. Ikvienam suņa īpašniekam ir jābūt atbildīgam par savu suni. Labi jābaro, jāvakcinē, jāved pastaigās, jāvāc aiz viņa un – pats galvenais – jāgādā, lai tas nevazājas apkārt un neapdraud citus un sevi. Ja saimnieks nespēj, tas ir dzīvnieku labturības pārkāpums, kas attiecīgi sodāms. Un varbūt – sliktam saimniekam nemaz nevajag suni, nemaz nerunājot par vairākiem.

UZZIŅA

Suņu lietas Ogres novada domes Administratīvajā komisijā

2025. gadā kopā izskatītas 33 lietas. 2026. gada pirmajos 3 mēnešos – 9 lietas. Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, kuru rezultātā suns atradies bez saimnieka uzraudzības ārpus ierobežotas teritorijas, pieņemti 28 lēmumi. 21 gadījumā piemērots naudas sods, 6 atzīti par maznozīmīgiem, 1 izbeigts. 2026. gadā – 7 lēmumi, un visos piemērots naudas sods, 3 lēmumi pieņemti arī par dzīvnieku turēšanas pārkāpumiem (dzeramā ūdens trūkums, barības trūkums, turēšanas vietas neatbilstība). Visos piemērots naudas sods. Šogad par labturību 1 lieta un naudas sods, 2 lēmumi ir par lietas izbeigšanu, jo protokols sastādīts par dzīvnieka nereģistrēšanu, par ko vairs nav atbildība. 2026. gadā viena lieta par to, ka suns vests bez pavadas, tika atzīta par maznozīmīgu.