Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars mums ziņo «viedi». «Pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki, kuri neiegūs pielaides valsts noslēpumam, darbu turpināt nevarēs,» LTV «Rīta Panorāmā» atkārtoti uzsvēra viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV). Politiķis uzstāja, ka pārbaudes process pielaides izsniegšanai ir objektīvs, jo izvērtēšanu vispirms veic atbildīgās tiesībsargājošās iestādes, bet pārsūdzēšanas iespējas pēc tam ir prokuratūrā un tiesā. Čudars: ja kādam no pašvaldību vadības pielaides valsts noslēpumam nebūs, tad vispirms pašai domei būs jālemj par vadītāja maiņu, bet, ja tas nenotiks, tad būs gaidāms ministra rīkojums par atstādināšanu. Viss it kā smuki, ja ticam uz vārda.
Likumīgi, bet vai loģiski, objektīvi, patiesi?
Likumīgi. Kā ziņots, 2024. gada 1. jūnijā stājās spēkā prasība pašvaldības izpilddirektoriem un izpilddirektora vietniekiem iegūt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Ja tā netiek saņemta, tad amatpersona jāatbrīvo no amata. Vienlaikus Saeima pieņēma grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc jūnijā notikušajām vietvaru vēlēšanām nosaka pienākumu pielaides valsts noslēpumam pieteikt arī pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem. Taču atšķirībā no izpilddirektoriem pašvaldību vadītāji automātiski nezaudēs amatu, pat ja pielaide viņiem netiks piešķirta. Grozījumu izskatīšanas diskusijās tika norādīts: ja pašvaldību vadītājs nesaņemtu pielaidi, to varētu vērtēt un nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību lemt gan pašvaldības dome, gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un ministrs.
Čudara neloģika tāda, ka «pārbaudes process pielaides izsniegšanai ir objektīvs, jo izvērtēšanu vispirms veicot atbildīgās tiesībsargājošās iestādes, bet pārsūdzēšanas iespējas pēc tam ir prokuratūrā un tiesā». Galvojums, ka «pārbaudes process pielaides izsniegšanai ir objektīvs», nerādās īsti pārliecinošs. Un pilsonis, vēlētājs, izsaka šaubas. Ko nozīmē objektīvs? Šim jēdzienam ir augstas prasības. Objektīvs ir tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas; reāls, īstenībā eksistējošs. Tāds, kas atrodas ārpus subjekta (kas dala pielaides) sfēras, nav atkarīgs no tā. Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, nav no malas ietekmējams un ir brīvs no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes. Piemēram, objektīvs tiesnesis. Tādi ir? Ir. Bet.
Netiesājiet!
Bet kāpēc atmiņā tik daudz nesaprotamu spriedumu un teatrālu uzvedumu, kad melnās maskās un bruņoti vīri pompozā kārtā «sašņorē» kādu kā teju vai mafijas vadoni, bet turpinājumā «čiks». Varētu humora dēļ nosaukt kuplu šādu līdzinieku skaitu, bet kāds varētu apvainoties, kāpēc viņš nav nosaukts… Pielaižu dalīšana varētu būt taisnīga, jā, arī objektīva, bet jābūt naivam, lai tam cieši noticētu. Tā saucamo «atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu» darboņi nav no mēness nokrituši, bet iecelti, iebīdīti… Teikt, ka attiecīgiem politiskās varas kantoriem, partijniekiem tur nav savu cilvēku, būtu pārmēru naivi…
Neesmu liels dievnamā gājējs, bet visu grāmatu grāmatā Bībelē daudz zīmīgu un patiesu vārdu. Piemēram, Mateja evaņģēlija 7. nodaļa teic zināmo, bet ne līdz īkstīm ielāgoto: 1. Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti! 2. Jo ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti, un ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots. 3. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi. 5. Liekuli! Izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs!
Nu, jā, dzīve nav dziesmu grāmata, kur perša seko peršai: tu domā vienādi, bet var sanākt pavisam otrādi. Čudars objektivitātes vārdā mierina, ka, ja pielaidi kāds nedabūs, varēs vērsties prokuratūrā, tiesā. Bet vai nav gana piemēru, kāda mums prokuratūra, kāda tiesa? Pašvaldību vēlēšanās pārsvarā ievēlē cilvēkus, kurus vēlētājs pazīst un kuriem uzticas. Bet daži kantorīši, to darboņi apšauba vēlētāja izvēli, uzticību un grauj pašu kantorīšu slavu un vēlētāju ticību demokrātijai, tiesiskumam.
