Otrdiena, 23.04.2024 13:08
Georgs, Jurģis, Juris
Ceturtdiena, 18. janvāris, 2024 14:20

No vēstures. Ogres Ziņas Nr. 1 (22.01.1938.)

Ogres Vēstis Visiem
No vēstures. Ogres Ziņas Nr. 1 (22.01.1938.)
Ceturtdiena, 18. janvāris, 2024 14:20

No vēstures. Ogres Ziņas Nr. 1 (22.01.1938.)

Ogres Vēstis Visiem

Ogrēnieši lidos uz mēnesi 
Jau gadu simtiem zinātnieki lauza galvas par iespējām lidot uz mēnesi. Daudz vīri ir mēģinājuši konstruēt pat speciālu lidaparātu, kurš aizvestu uz mūsu sirmās zemes smaidošo pavadoni. Līdz šim tomēr šāds lidojums ir noticis tikai kāda ģeniāla rakstnieka fantāzijā. Bet 6. februārī par mazu maksu katrs ogreniets (un visi, kas vien vēlēsies) varēs piedalīties lidojumā uz mēnesi. Un proti: Ogrē, Ikšķiles krāj-aizdevu sab. «Jugla» (bijušā apvienoto biedrību) namā, Latvijas aerokluba Ogres nodaļa rīko tradicionālo gadskārtējo karnevālu «Mākoņos». Programma karnevāla norisei izstrādāta ļoti plaša, bet svarīgākais būs «1 i d o j u m s  u z  m ē n e s i». Piecas labākās maskas tiks godalgotas, kādēļ laiks jau tagad gatavot tērpu, lai godalga neietu secen. Karnevāla tirdziņā katrs par nieka naudu varēs iegādāties vērtīgas mantas. Pilnā bufetē būs dabūjams viss, izņemot putna pienu un vēža asinis. Spēlēs moderns džesa orķestris. Par to, kas sīkāk paredzēts un būs redzams karnevālā, tiks sniegta informācija nākošā «Ogres Ziņu» numurā.

Piemiņlietu amatniecība Ogrē jāveicina 

Kas apmeklējuši Ogri, kā ziemā tā vasarā, vienprātīgi atzīst Ogres dabas pievilcību un īpatnējo skaistumu. Skatot šos dabas mākslas darbus, ikvienam apmeklētājam rodas vēlēšanās pārdzīvoto saviļņojumu padziļināt, saistot to ar ko taustāmu, reālu: fotoattēlu, zīmējumu, aprakstu, dzejoli, ziedu, lapu vai citu piemiņu, kas, nogrimstot atkal pelēkajā ikdienā, atgādina redzēto un liktu no jauna kavēties skaistās atmiņās. Bet ja nu kādam Ogres apmeklētājam rodas vēlēšanās iegūt ar skaisto stūrīti vai kūrortu saistītu, rokām darinātu piemiņlietu — tādu nav. Piemiņlietu Ogrē nav. Ir jāatzīst, ka piemiņlietu ražošana Latvijā vispār vēl maz attīstīta, un pateicoties tikai Sab. lietu ministrijas tūrisma nodaļas enerģiskai rīcībai, pēdējā laikā tā stipri tiek propagandēta. Tomēr ir kūrvietas, kur šai nozarē ir un tiek jau kas darīts. Ogre pieder pie apmeklētākām kūrvietām, kādēļ piemiņlietu amatniecība būtu prāvs ienākuma avots vietējiem iedzīvotājiem. Kā viena no piemiņlietu amatniecības nozarēm būtu minama aušana. Te atrastu nodarbošanos sievietes un bērni. Varētu pagatavot dažādus audumus: paklājus, segas, jostas, prievītes, visus tos ieturot stingri latviskā gaumē, skaistās apkārtnes iedvesmotus. Ziemā Ogri sportisti apmeklē diezgan dzīvi. Tiem noderētu silti sporta cimdi, zeķes, cepures, kamzoļi u. t. t. Ogres īpatnējās piemiņlietās būtu vēl ierindojamas nelielas glezniņas ar skaistāko un pazīstamāko vietu skatiem. Glezniņas varētu būt ap 20 cm. garas ar attiecīgu platumu, krāsotas uz finiera. Sevišķi ieteicami būtu klūgu pinumi, groziņi un vācelītes. Tiem būtu liela piekrišana ogu laikā. Vēl Ogrei derētu dažādi kokdarbi: stabulītes, kārbiņas un dažādi griezumi. Materiāla netrūkst. Jauka piemiņlieta sagādā prieku kūrorta apmeklētājiem. Tā ir ieraža jau no bērnības, kad bērni pludmalē lasa gliemeža vāciņus un dzintaru, ko pārnes mājās un spēlējoties atceras saulaino vasaru. Jaukas piemiņlietas dos vietējiem amatniekiem jaunus ienākumus, bet ja lietas būs interesantas, tas noderēs arī kā lielisks apvidus propagandas līdzeklis.

Jau iemērī nākošo Ķeguma ezeru

Zemes ierīcības departaments uzsācis zemju uzmērīšanu jaunās Ķeguma spēkstacijas ezera vajadzībām. Lielākas zemes platības jau atsavinātas un pakāpeniski tiek applūdinātas. Atsavināto zemju līdzšinējiem īpašniekiem zemkopības ministrija palīdz iegūt zemes īpašumus citās vietās, dodot zemi no valsts zemju fonda un izmantojot mežu zemes. Ķeguma spēkstacijas ezers būs apmēram 70 klm garš — no Ķeguma līdz Jaunjelgavai un apmēram 2—3 klm plats. Ezera izveidošanu pilnīgi pabeigs 1940. g., jaunajai spēkstacijai uzsākot darbību.

Pārcelti kriminālās policijas uzraugi 

Iekšlietu ministrijas administratīvā departamenta direktors J. Anšmits pārcēlis pēc pašu lūgumiem Rīgas apriņķa policijas 3. un 4. iecirkņa kriminālās policijas uzraugu Skrīveros P. Sventecki un Ludzas apriņķa policijas 2. iecirkņa kriminālās policijas uzraugu J. Lorio vienu otra vietā.

Sodīts uzņēmums 

Cenu inspektors A. Dīnsbergs sodījis Ikšķiles pagasta «Ducenos» ar Ls 100.— Meiersonu par mākslīgo mēslu pārdošanu dārgāki par inspektora noteiktām cenām.

Pilsētas valdes sekretārs Ozoliņš grūti saslimis.

Sekretāra vietu pilsētas galva uzdevis izpildīt sekretāra pal. Alf. Kalniņam.