Skolotāja māca bērniem rokdarbus, rotaļas, palīdz sagatavot skolas mācības, rīko bērnu ekskursijas u.t.t. Stūrītim sava bērnu bibliotēka un dažādi rotāju piederumi. Lai rastu materiālos līdzekļus savam darbam, nodaļa sarīkojusi vairākus izrīkojumus, kas visi devuši atlikumu.
Plašs un svinīgs bija Ziemassvētku eglītes vakars 22. decembrī. Tajā visiem vecākiem bija brīva ieeja. Pēc garīgā akta nodaļas bērni rādīja savas garīgās spējas vakara svinīgumam piemērotos priekšnesumos. Visus eglītes vakara apmeklētājus, mazos un lielos, pacienāja pie svētku mielasta galdiem, radot sirsnību un sadraudzību starp visiem.
Pag. gada budžets Ls 1.400,— teicami izpildījies ar mazu uzviju izdevumos, kā prasīja neparedzēti apstākļi. Nodaļas kasei ienākumos bez izrīkojumiem devuši — loterijas biļešu pārdošana Ls 500,-— un 25. aprīlī vāktie ziedojumi Ls 84,35. Bērna stūrīša uzturēšanai un mazturīgu bērnu pabalstam izdoti Ls 1.433,88. Ogres pilsētas 6-kl. pamatskolas 9 vistrūcīgāko skolēnu pusdienām nodaļa izsniedz brīvpusdienas maksas. Tiem pašiem skolas bērniem dotas visas vajadzīgās grāmatas.
Arī pati skola atbalstīta. Vismazturīgākiem piešķirti arī apavi un drēbes. Dažām daudzbērnu mazturīgām ģimenēm regulāri, ikdienas, izsniedz zināmu daudzumu piena, kā arī dzīvokļa īres piemaksas. Visus nodaļas vadības darbus valde ar dāmu komiteju veic labprātīgi, neviena algota darbinieka netur, izņemot «Bērnu stūrīša» vadītāju un telpu apkopēju. Nodaļai 64 biedri.
Ogres biedrību nama kronika
Putniņš, Sabiedrisks darbinieks.
Pasaules karš jo sevišķi smagi piemeklēja agrāko Ogres bieži apdzīvoto vietu. Daudz ēku iznīcināja vāciešu artilērijas lādiņi vai arī krievu kara spēka patvarības. Ugunij par upuri krita arī Sprēstiņu palīdzības biedrības nams. Pēc Latvijas valsts nodibināšanās, Sprēstiņu palīdzības biedrība atpirka no valdības kara laikā uzceltās barakas, kuras tad nu gandrīz vai 10 gadus kalpoja biedrības un visas Ogres sabiedrības vajadzībām. Kādas bija šīs telpas, to katrs vēl līdz šim it labi atcerēsies, bet visvairāk tās paliks atmiņā tiem, kuriem vajadzēja teātra izrādēs, koncertos vai tamlīdzīgos sarīkojumos uz skatuvītes priekšnesumos piedalīties.
Aktieriem vajadzēja pārģērbties, grimēties un vairākas stundas atrasties pažobelei līdzīgā telpā, kurai caur 2 maziem lodziņiem un sienām ziemas laikā sniegu iekšā vēji pūta! Un tomēr sabiedriski-kulturālā darba sajūsma bija tik liela, un ticība uz labāku nākotni šinī laikā tik nesatricināmi stipra, ka katrs nāca un strādāja caurajā šķūnī bez vārda runas. Bet sabiedrības prasības galu galā nevarēja apmierināties ar to, ka kulturālam darbam jānorisinās tik primitīvos apstākļos, kā tas toreiz Ogrē bija. Tādēļ sabiedrības priekšgalā esošie aktīvie darbinieki uzstādīja kardinālo jautājumu — būt vai nebūt vienam krietnam biedrību namam, tādam, kurā varētu visas Ogres biedrības un organizācijas atrast pienācīgu vietu savu mērķu un ideju pildīšanai.
Bet, kā mēdz teikt, viens pats kara laukā nav karotājs, — un tā tiem ne daudziem, kuri pirmie jaunā biedrību nama šūpuli savās mājās kāra, vai arī barakās un citur par to debatēja, — vajadzēja pieaicināt lielāku spēku, lai vispusīgi apspriestos un pēc tam vienotībā ilgam mūžam celtu savu tautas namu. Tad nu paskatīsimies šīs kronikas rindiņās, kādos apstākļos tapa tagadējais biedrību nams, un kādos apstākļos norisinājās visa turpmākā darbība un gaitas šinī namā līdz pat pēdējam laikam. Viss tas (protams, tikai visā īsumā), par ko šeit turpmāk mēs lasām, ir dibināts vienīgi uz oficiālu datu pamata, bez jebkādiem krāsu biezinājumiem, bez kādām tendencēm, vārdu sakot, vienīgi objektīvi, kā tas arī citādi nevar būt. (Turpmāk vēl.)
