Jaunas celtnes Ogrē.
Nākošā vasarā Ogrē nāks gatavas vairākas jaunas vasarnīcas. Patreiz jaunu vasarnīcu ceļ Jasinovičs Poruka ielā. Arī pilsētas valdes loceklis Pūre jau sagādājis būvmateriālus nama celšanai Brīvības ielā. Mācītājs Krauklis sev vasarnīcu cels Marsona ielā. Jau tagad mācītāja kungu var redzēt katru vakarpusi, pēc pabeigta garīgā darba, uz sava gruntsgabala strādājam. Mācītājs pats lauž celmus, līdzina zemes u. t. t. Jaunogrē Gaismas prospektā drīz nāks gatavas 3 jaunas vasarnīcas.
Ogrē zaķi apdraud dārzus arī pavasarī.
Pagājušā ziemā Ogres dārzi stipri cieta no zaķiem. Par šo tīri dabisko parādību arī neviens neuztraucās, vēl jo vairāk tāpēc, ka Ogres mednieku biedrība likvidējusies un paši mednieki, aizņemti ikdienišķos darbos, nespēja novērst «zaķu briesmas». Bet arī tagad, pavasarī, kad garaušiem barības pietiek, tie turpina naktīs apciemot vasarnīcu dārzus. Tā pagājušās nedēļās zaķi nopostījuši advokāta Ozola un Baumaņa dārzus, apgraužot jaunās ābelītes.
Radioabonenti Ogrē.
Ogres pastkantorī reģistrēti apm. 700 radio abonenti. To starpā arī abonenti no Tomes, Ikšķiles un Ogresgala pagasta. Sesonai sākoties Ogrē pārreģistrējas daudzi vasarnieki, kas radiofona priekšnesumus vēlās klausīties vasaru Ogrē.
Ogres namsaimnieki ierīko artēziskās akas.
Pēdējā laikā daudzi Ogres namsaimnieki ierīko artēziskās akas. Patreiz akas rok pie Bīlmaņa un Cimbuļa vasarnīcām. Atzīmējams, ka artēzisko aku ierīkošana namsaimniekiem prasa prāvus līdzekļus. Tā rūpnieks Briegers akas ierīkošanai izdevis apm. 3000 latus.
Cirstu mežu koki vēl nāks gar Ogri. Dažas nedēļas atpakaļ no Ogres upes aizpludināja visus plostus. Ogre tagad ir tīra no kokiem. Tuvākā laikā pa Ogri pludinās vēl lielāku daudzumu vaļējo koku, kas nāks no Cirsta mežiem.
Mācību beigas skolā.
Skolā mācības beigsies 19. maijā. Tajā pat dienā 6. klasei būs arī pirmais rakstiskais pārbaudījums. 20. maijā visa 6. klase brauks uz Rīgu, lai apmeklētu jaunatnes pētīšanas institūtu. Izlaiduma akts notiks 29. maijā.
Turpina izveidot ceļu tīklu Ogres apkārtnē
Kustība uz mūsu ceļiem pastāvīgi pieaug un palielinās arī atsevišķo satiksmes līdzekļu svars. Šoseju un zemes ceļu departaments tādēļ šinī saimniecības gadā turpinās uzsākto svarīgāko maģistrāļu būvi, paplašinot un izveidojot ceļu tīklu. Arī 1938./39. g. budžetā ceļu remontiem uzņemtās summas pārsniedz iepriekšējos gados paredzētos līdzekļus, jo pieaugot kustības intensitātei ceļu segas ātri nolietojas. Ogres apkārtnē šoseju un zemes ceļu departaments paredzējis tekošā gadā izbūvēt ari Rīgas—Daugavpils ceļā 8,8 km Daugavas labā krastā, kas ietilpst Ķeguma spēkstacijas rajonā, šim nolūkam budžetā paredzēti Ls 180.000.—. Rīgas—Ķekavas—Jaunjelgavas ceļa izbūvei Ķeguma spēkstacijas rajonā Daugavas kreisā krastā 9 km garumā paredzēti Ls 140.000.—. Rīgas—Tīnūžu ceļa izbūvei pret Dobelniekiem, 5,6 km, — Ls 58.000.—. Suntažu—Peledas—Avotiņu zemes ceļa izbūvei pie Roņu mājām 1,9 km garā gabalā — Ls 15.000.—. Jaunjelgavas—Skrīveru—Madlienas ceļam paredzēta bruģa pārbūve par šoseju Skrīveru ciemā. Tā aprēķināta par Ls 70.000.—.
