Žurnālists Arnis Krauze sociālajā tīklā “Facebook” atminas kādu senu sapni, ko Nora Ikstena viņam ļāvusi piedzīvot: “Man bija sens sapnis - pieredzēt brīdi, kad vārdu autors pirmo reizi dzird savu kopdarbu ar komponistu. 2019.gada 15.jūlijā Nora Ikstena šo manu iegribu ļāva piedzīvot. Satikāmies pie Radio durvīm un tālāk vedu Noru uz Talsiem, kur mūs jau gaidīja Raimonds Tiguls. Pirmo reizi skanēja “Mīlestības jūra” un atceļā uz Ikšķili Nora man lūdza mazo telefonā iefilmēto fragmentu atskaņot vēl un vēl. Nora, lai skaisti saulrieti tavā nu jau mūžīgajā Mīlestības jurā!” Ierakstam pievienots arī video.
Uz šo ierakstu reaģējusi aktrise Zane Daudziņa sakot paldies N.Ikstenai par bagāto valodu un siltajām acīm, ar kādām viņa uzlūkojusi viņu, kad abas pārmijušas dažus vārdus. “Tu biji skaists, trausls un dziļš cilvēks. Esmu pateicīga liktenim, ka Tu mums biji, esi un vienmēr būsi,” viņa noslēdz emocionālo komentāru.
Arī režisoram Alvim Hermanim ir savs stāsts. Viņš atminas, ka reiz uzaicinājis N.Ikstenu noskatīties “Zilākalna Martas” mēģinājumu. Izrāde bijusi par to, ka visa Latvija ir ieradusies pie gaišreģes un dziednieces pēc palīdzības. “Viņa bija pirmais skatītājs. Man bija ļoti svarīgs viņas viedoklis. Pēc noskatīšanās viņai bija nobijusies bāla seja un viņa teica, ka vislaik gribējusi skriet no zāles laukā, jo tas bijis pārāk baisi. Ivaram Krastam uz T-krekla vēl bija uzraksts - ,” viņš raksta.
Pēc Alvja Hermaņa teiktā, izcilā rakstniece ļoti pieskatīja un baidījās par Latviju ne tikai savās grāmatās, bet arī īsajās telefona vēstulēs, ar kurām šad tad abi apmainījušies. Viņš turpina: “Apliecinājums tam arī diezgan burtisks, – ka viņa pieņēma pie sevis aprūpēt dzīves beigās Dzintaru Sodumu – vienu no drošākajiem latviešu valodas pārnēsātājiem un valodas pieskatītājiem. Mūsdienu “advancētajiem latviešiem”, kuri nevienā teikumā nemāk iztikt bez vismaz viena angļu vārda, to grūtāk saprast, – Sodums latviešu valodu pieskatīja, dzīvodams pirms tam pusgadsimtu ASV. Bet Nora Ikstena bija Latvijas pieskatītāja. Tā es to sapratu.”
Uz sēru vēsti reaģējis arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministre Baiba Braže un citi sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp žurnāliste Elita Veidemane.
Kā vēstījām, N.Ikstenas zināmākais literārais darbs ir 2015. gadā sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" izdotais romāns "Mātes piens", pēc kura uzņemta arī tāda paša nosaukuma filma. Rakstniece sarakstījusi septiņus romānus, ir vairāku stāstu krājumu, biogrāfiju un eseju autore. Viņa saņēmusi nozīmīgus starptautiska un vietējā mēroga apbalvojumus, tostarp Latvijas Literatūras gada balvu un Izcilības balvu kultūrā. Rakstnieces darbi nonākuši arī uz kino ekrāniem un teātra skatuvēm.
1992. gadā Ikstena absolvējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē, bet no 1994. līdz 1995. gadam studējusi angļu valodu un literatūru Kolumbijas universitātē Misūri, liecina aģentūras LETA arhīvs. N.Ikstena debitēja literatūrā ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes-Ķeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi. Sarakstījusi biogrāfiskas grāmatas arī par Bruni Rubesu, Viju Vētru un Māru Zālīti. Izdoti romāni "Dzīves svinēšana" (1998) un "Jaunavas mācība" (2001). 2004. gadā iznācis stāstu krājums "Dzīves stāsti", bet 2006. gadā sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīts biogrāfisks darbs "Nenoteiktā bija". Par grāmatu "Nenoteiktā bija" Ikstena saņēmusi Baltijas asamblejas balvu, Literatūras gada balvu un laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā.
Ikstena ir arī divu eseju krājumu autore - "Sīlis spoguļstiklā" (2006) un "Šokolādes Jēzus" (2009). 2009. gadā izdots Ikstenas romāns "Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos", pēc kuras motīviem Dailes teātrī režisors Dž.Dž. Džilindžers 2010. gadā iestudējis izrādi "Amour Fou". 2010. gadā kopā ar gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieku Levanu Beridzi sarakstījusi lugu "Filiparia".
Viņas romāns "Dzīves svinēšana" tulkots igauņu, dāņu un zviedru valodā. Stāsts "Elzas Kugas vecuma neprāts" Margitas Gailītes tulkojumā iekļauts prozas antoloģijā "Best European Fiction 2011". Tāpat rakstnieces darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu un itāliešu valodā.
