"Ogrē, piemēram, ir uzbūvēta jauna ģimnāzijas ēka kopā ar sporta arēnu, Īsta reāla vieglatlētikas arēna, kurā pa dienām tā ir kā skolas fizkultūras zāle un brīvdienās un pēc skolas laika tā ir profesionālam sportam un sacensībām. Un tā vide – kādi tur (ģimnāzijā) ir ķīmijas kabineti! Es domāju, ka to vajag rādīt reemigrantiem un prasīt, vai jums ir tādas skolas, vai jums bērni iet tādās skolās? Simts punkti, ka neiet. Tā vide no ārienes ir iespaidīga. Es domāju, ka varbūt tāpēc ka es dzīvoju Rīgā un katru reizi, kad es izbraucu kaut kur ārpus – uz Liepāju vai uz Ogri, tad ir -  wov, kas tur sabūvēts! Jauns tas un jauns tas, jauns gājēju tilts, un tad tur vēl. Tad tik domā, ka re, tā arī varēja? Mēs Rīgā te jau esam pieraduši, ka knapi var uzturēt veco infrastruktūru un tad tas, ko dara dažas citas pilsētas ir super," iespaidos dalās J.Liepnieks. 

Nils Sakss Konstantinovs uzmanību vērš arī uz Ogres lielo bibliotēku un tehnikumu ar tā infrastruktūru. Viņš saka - "tas ir paradoksāli, jo no visām Latvijas pilsētām, lai vai kādas būtu problēmas, Ogre, acīmredzami, ir priekšā ar daudz ko. Tieši Ogrei ir visvairāk pārmetumi par mēru, vadīšanas autoritāro stilu, tas ir bieži redzams un dzirdams," tā N.S.Konstantinovs. Noslēgumā abi atzīst - ka iespaidu vienmēr atstājot tas, ja "cilvēki māk savu varu un resursus izmantot un izmainīt vidi un pilsētu."

Pilnu 4. maija sarunas ierakstu ar citu tēmu apskatiem skatieties šeit.