Valsts kontroles (VK) rīkotajā tiešsaistes diskusijā “Kā stiprināt pedagoga motivāciju darbam profesijā?” tika pārrunāti jūlijā publiskotās Valsts kontroles revīzijas rezultāti par pedagogu ataudzi un noturību profesijā. Pērn Latvijā strādāja turpat 24 000 skolotāju. Atbildība par notiekošo izglītības organizēšanas procesā tiek dalīta starp pašvaldībām un Izglītības un zinātnes ministriju.
Kā uzsvēra Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, VK diezgan mērķtiecīgi apskata cilvēkresusursu jautājumu dažādās valsts pārvaldes jomās. To pieejamība un noturēšana ir aktuāls jautājums. “Valsts kontrolei likumdevējs ir devis iespēju ne tikai parunāt, bet arī ieteikt, ko darīt tālāk, arī uzraudzīt paveikto ar konkrētiem termiņiem.”
Publiskotās revīzijas rezultāti liecina, ka katru gadu tiek sagatavoti vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu, no kuriem 81 % uzsāk darbu nozarē. Tomēr 33 % jauno pedagogu pamet darbu jau pirmo piecu gadu laikā. Savukārt Valsts kontroles veiktā aptauja, kurā piedalījās turpat 3000 respondenti no visām pašvaldībām, rāda, ka 65 % pedagogu ir bijusi vēlme pārtraukt darba attiecības.
VK padomes locekle Maija Āboliņa uzsvēra, ka “Izglītības sistēmas centrā vienmēr ir bijis un būs bērns, bet atslēga uz kvalitatīvu izglītību ir katrs skolotājs.” Vieni no pirmajiem aptaujas secinājumiem – Latvijā pastāv trūkumi skolotāju ataudzes plānošanā un viņu noturību profesijā ietekmē trūkumi pārmaiņu vadībā, profesionālajā atbalstā un atalgojumā. Pedagogu motivāciju ietekmē nepārtrauktas izmaiņas izglītības sistēmā, mācību materiālu trūkums, neapmierinātība ar atalgojumu, neziņa par nākotni (saistībā ar plānotajām reformām), kolēģu, audzēkņu vai vecāku mobings, kā arī citi ar pedagoga darba atbalstu un nodrošinājumu saistīti faktori.
Būtu jādomā vairāk par skolēnu uzrunāšanu
Latvijā trūkst jauno pedagogu. I.Grigorjevs sniedza divus priekšlikumus par sagatavošanas posmu pedagogu profesijai. Valstī būtu jāveic pasūtījums LU un citām augstskolām, kas sagatavo pedagogus šajā profesijā.
"Mēs šobrīd runājam ārkārtīgi maz ar pašiem skolēniem. Pedagoga profesija ir ļoti grūta profesija, kurā ir grūti "ievilināt" topošos studentus. Skolēni savā lomā dzīvo skolā visu laiku. Ja esi tajā bijis 12 gadus, vai gribēsi par to domāt arī vēl nākamajā trīspadsmitajā gadā? Gribēsies taču paskatīties, kas pasaulē notiek. Tas ir viens iemesls, kādēļ grūti dabūt studentus šajā profesijā. Mums nav programmas, kas strādā ar jauniešiem, aicinot viņus nākt. Mēs neveltām darbu, lai dabūtu potenciālos studentus uz pirmo kursu," uzskata I.Grigorjevs. Viņš norāda, ja mērķis ir palielināt topošo studentu skaitu pedagoga profesijā, tad tas ar dažādām aktivitātēm ir jāsāk darīt jau 9.-12. klašu vecumposmā. "Tam ir vajadzīga komunikācija un nauda. No visām daudzajām lietām, kur tērējam līdzekļus, šī būtu viena no tām, kur tas būtu patiešām jādara."
Otrs viņa ieteikums – ir jānošķir pedagoga izglītība no pedagoga kvalifikācijas. "Ārstiem ir rezidentūras modelis. Tu izmācies, bet uzreiz tev nepiešķir tiesības būt par ārstu. Idejiski tieši to pašu vajadzētu darīt izglītībā. Viens posms ir pabeigt augstāko izglītību un iegūt diplomu, otrs būtu strādāt pāris gadus uzraudzītā virsvadībā, līdz brīdim, kad iegūsti pilvērtīgas tiesības strādāt par pedagogu. Mēs nevaram sagaidīt, lai divdesmitvienu gadu vecs jaunietis strādātu tāpat kā 35 vai 40 gadus veci profesionāļi."
Lai izglītības pārvalde nebūtu vājais posms
Diskusiju dalībnieki minēja arī, ka, iepretim iecerēm par pārmaiņām pedagogu motivācijas jautājumos, ir jāstiprina arī pašvaldību kapacitāte. I.Grigorjevs kodolīgi komentēja - "Runājot parpašvaldību kapacitāti un spēju – mums nav ne viena, ne otras!"
Viņš turpina, ka pirms vairākiem gadiem Izglītības likumā tika noteikts saraksts ar pašvaldības atbildībām. "No tā izrietēja, ka mēs esam atbildīgi par visu! Izglītības pārvaldes ir atbildīgas gan par saimniecisko darbību, gan par citiem kopā 18 punktiem, bet šajā laikā mums ir noticis tikai viens kapacitātes būvēšanas seminārs. Viens! Netiek strādāts pie Izglītības pārvalžu kapacitātes stiprināšanas. Kādi esam, tādi esam. Cenšamies izdarīt visu labāk, bet tomēr būsim kā viens no ķēdes vājajiem posmiem savas kapacitātes nespējas dēļ. Mēs braucam, mācamies viens no otra pieredzēm, bet tas viss beigās nav nopietni. Mums nav pat datu speciālisti. Mēs spēsim daudz ko pavilkt, ja būs kapacitāte,” tā I.Grigorjevs.
Trūkst kopīga pozitīva digitālā pieredze
Diskusijā dalībnieki izcēla arī mācību līdzekļu un sistēmu nepilnības. Uz tām norādīja arī Ogres Izglītības pārvaldes vadītājs. Tas, ka šobrīd katrs izmanto savu sistēmu, nerada pozitīvu kopīgo digitālo pieredzi.
“Mums šobrīd ir tādi kā “mežonīgie rietumi”, kur ir gan uzdevumi.lv, gan soma.lv, un katrs skolotājs to cenšas sakompelēt. Vecāki, kuri ar to nav ikdienā saistīti, apjūk, jo ir vesela virkne ar saitēm. Problēma ir digitālās ekosistēmas vienošana, jo šobrīd tajā var darboties privātie pakalpojuma sniedzēji, bet tam būtu jānotiek kaut kādā kopējā valsts ietvarā. Būtu jāatrod kopīgā platforma, kur liekam iekšā gan mācību sistēmas, gan arī skolvadības sistēmas. Problēma ir kā neuztaisīt vēl vienu e-veselību un kā ar grābekli vēlreiz nedabūt pa sasisto pieri. “
