Egils Helmanis savā “Facebook” kontā raksta: “Putina vārds ir kļuvis par lamuvārdu, un šo lamuvārdu aktīvi pielieto politiskā elite. Mēs izturamies bezatbildīgi pret mūsu valsti. Mums ir nopietni draudi, ka mēs varam zaudēt neatkarību, bet mēs kā bērnudārzā apsaukājamies viens uz otru.

Vaira Vīķe Freiberga, neskatoties uz to, ka jūs ingnorējāt Baltijas valstu vienotību un aizbraucāt svinēt 9.maiju ar putinu, to nedarīja ne Lietuvas, ne Igaunijas prezidenti.

Neskatoties uz to, ka Jūs ar beigta ēzeļa ausīm piedalījāties Abrenes atdošanā. Katram cilvēkam ir savi plusi un mīnusi. Man kā nacionāli domājošam cilvēkam, bija sāpīga šāda Jūsu rīcība.

Bet, neskatoties uz to, Latvijas sabiedrība Jūs cienīja, jo Jūs Latvijas vārdu pasaulē nesāt ar pašcieņu un pasaules līderi Jūs arī cienīja. Jūsu izteicieni un vērtējumi par konservatīviem deputātiem ir latviešu sabiedrībai aizvainojoši, jo aiz katra šī deputāta stāv konservatīvi domājošs vēlētājs.

Es nezinu, uz ko var norakstīt šo Jūsu izteicienu, vai tie ir gadi? Es gribētu Jums lūgt – saglabājam pašrefleksiju un paskatāmies tajās bildēs, Putinam tuvāk atrodaties tieši Jūs ar savu vēlmi nosvinēt 9.maiju kopā ar putinu, Latvijas otrreizējo okupāciju. Šajās bildēs arī redzami vēl 2 prezidenti – Zatlers un Rinkēvičs.

Nacistiskā Vācijā bija daudzi nacisti ebreju asinīm, kuri piedalījās aktīvi ebreju iznīcināšanā. Tādā veidā demonstrējot, ka viņi tādi nav. Līdzīgi kā pie mums – tie, kas ir tikušies un personīgi spieduši roku putinam, apsaukā citus par putinistiem, tas saucās “nespēja novērtēt esošo situāciju”. Cenšanās citam piedēvēt to, kas pašam ir aiz ādas.

Ukraina mums ir devusi laiku, bet šo laiku mēs iztērējam šķeļot sabiedrību, apsaukājoties viens uz otru.

Mums ir jāuzstāda mērķi, jāpalielina zemessardzes skaits līdz 100.000, jāpanāk, ka Latvijā ir amerikāņu bāzes un mūsu sabiedrotie ir gatavi mūs aizstāvēt un mēs paši arī esam gatavi cīnīties.

To nevar panākt mētājot kakas vienam uz otru. Par esošo situāciju ir atbildīga Latvijas valdība un prezidents, kā arī sabiedriskais medijs. Mēs dzīvojam jau tagad hibrīdkara apstākļos, neizniekojam, lūdzu, laiku, kas mums ir dots.”

Kā ziņots iepriekš, 23. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošie ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" un "Progresīvie".

Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.

Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un "Jaunās vienotības" frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.

Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.