Trešdiena, 24.04.2024 01:47
Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Piektdiena, 3. marts, 2023 12:58

Ogres novads pošas uz Dziesmu un Deju svētkiem

Ogres Vēstis Visiem
Ogres novads pošas uz Dziesmu un Deju svētkiem
Piektdiena, 3. marts, 2023 12:58

Ogres novads pošas uz Dziesmu un Deju svētkiem

Ogres Vēstis Visiem

«Ogres Vēstis Visiem» sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu, nolūkā stiprināt sabiedrības vienotību un Latvijas mīlestības sajūtu, kas it īpaši svarīgi kļuvis Ukrainas kontekstā, turpina rubriku «Ceļā uz Dziesmu un Deju svētkiem».

Ņemot vērā, ka Ogres novads iedzīvotāju skaita ziņā ir lielākais Latvijā, arī XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos tas būs pārstāvēts gana plaši. Dziesmu un Deju svētkiem gatavojas gandrīz 80 kolektīvu no dažādām amatiermākslas nozarēm, tajā skaitā 38 deju kolektīvi, tostarp 16 jauniešu, 15 vidējās paaudzes un 7 senioru deju kolektīvi, kopā gandrīz 850 dejotāju un 15 koru ar aptuveni 450 dziedātājiem. Kopā – teju pusotrs tūkstotis Ogres novada amatierkolektīvu dalībnieku.


«Anima Solla» un «Dūjas» iekļūst Vokālo ansambļu konkursa finālā

Par to, kā Ogres novadā notiek gatavošanās Dziesmu un Deju svētkiem, kādas sekas uz kvalitāti atstājis pandēmijas posms un vai plānota pastiprināta gatavošanās šajā sezonā, vislabāk zina stāstīt Ogres novada Kultūras centra kultūras metodiķe, Dziesmu un Deju svētku koordinatore Ogres novadā Elīna Klāsone: «Ogres novadā kolektīvi aktīvi gatavojas Dziesmu un Deju svētkiem. Kolektīvi apgūst plānoto repertuāru, piedalās gan koncertos, gan kopmēģinājumos, nozarēs, kur tie nepieciešami. Kolektīvu vadītāji piedalās nozares semināros. Tautas lietišķās mākslas studijas gatavo darbus atlasei Tautas lietišķās mākslas izstādei, kas norisināsies Dziesmu un Deju svētku laikā. Pēc pandēmijas posma ir notikušas izmaiņas kolektīvu dalībnieku sastāvā. Diemžēl ir daži kolektīvi, kuri savā darbībā šobrīd ietur pauzi un šiem Dziesmu un Deju svētkiem negatavojas. Pozitīvi vērtējams fakts, ka kolektīvos pievienojas jauni dalībnieki, un šobrīd notiek cītīga gatavošanās skatēm, un tikai pēc tām varēsim saprast, vai un kā pandēmijas posms ir atstājis sekas uz māksliniecisko kvalitāti.»

E. Klāsone vēsta, ka «vokālo ansambļu nozarē ir noritējusi Latvijas Vokālo ansambļu konkursa 1. kārta, kur Ogres novada vokālie ansambļi ieguva ļoti labus rezultātus, un jau ir zināmi finālisti, kas dosies uz Latvijas Vokālo ansambļu konkursa finālu maija beigās Rīgā, to starpā ir arī divi vokālie ansambļi no Ogres novada – Ogres novada Kultūras centra vokālā grupa «Anima Solla» un Ogresgala Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis «Dūjas». Vēlam veiksmi finālā!».

Vārti uz Dziesmu un Deju svētkiem vaļā

Tiklīdz atļāva epidemioloģiskā situācija un tika atcelti Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, visā Latvijā, tostarp Ogres novadā, sākās rosīgs mēģinājumu process un organizēti pasākumi, lai apzinātu amatierkolektīvu gatavību dalībai 2023. gada Dziesmu un Deju svētkos.

19. jūnijā XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Ogres novadā tika ieskandināti Ikšķiles estrādē, kur ap 600 dalībnieku no Ogres, Salaspils un Ropažu novada apliecināja savu vēlmi būt par Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem.

Ogres novada amatierkolektīvi šovasar piedalījušies arī dažādos citu novadu un arī valsts mēroga Dziesmu un Deju svētkiem veltītos pasākumos.

«Pēc divu gadu pārtraukuma, šķiet, ka jebkurš pasākums un mēģinājums, gatavojoties Dziesmu un Deju svētkiem, ir nozīmīgs, jo var notikt bez būtiskiem ierobežojumiem,» pārliecināta ir E. Klāsone.

Ņemot vērā, ka Dziesmu un Deju svētkos Ogres novads tiks pārstāvēts dažādās amatiermākslas nozarēs, arī pasākumi ir dažādi. Atsevišķi Ogres novada kori piedalījās noslēguma koncerta «Kopā Augšup» un koru lielkoncerta «Tīrums. Dziesmas ceļš» modelēšanas kopmēģinājumos, kas septembrī notika Mežaparka Lielajā estrādē. ONKC senioru deju kolektīvs «Ogrēnietis» dejoja XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzveduma «Mūžīgais dzinējs» ieskaņas koncertā Alūksnē. Kolektīvu dalībnieki atzinīgi novērtēja arī piedalīšanos koncertuzvedumā «Dziesma dejo. Deja skan», kas norisinājās 5. un 6. augustā Mežaparka Lielajā estrādē. Tā bija iespēja pēc ilga laika atkal kolektīviem būt kopā kuplā skaitā un izjust kopības sajūtu, līdzīgu kā Dziesmu un Deju svētkos. Šo iespēju izmantoja arī Ogres novada Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs «Aija». VPDK «Aija» vadītāja Aija Zepa atklāja, ka viņas kolektīvu pasākumā vilinājusi iespēja dejot Mežaparka Lielajā estrādē, kur lielajos svētkos uzstāšanās nav plānota.

Lai kvalitatīvi sagatavotos gaidāmajiem svētkiem, Ogres novada deju kolektīvi piedalās deju precizēšanas semināros. Kā norāda Ogres novada deju kolektīvu virsvadītāja Iluta Mistre, XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku lieluzveduma «Mūžīgais dzinējs» metodiskā semināra – repertuāra pārbaudē Ogres un Pierīgas novada deju kolektīviem, kas 25. maijā norisinājās Lielvārdes Kultūras namā, Ogres novada deju kolektīvi tika ļoti atzinīgi novērtēti.

«Nākamā gada pavasarī Ogres novada Kultūras centrā plānots Ogres novada deju kolektīvu virsvadītājas I. Mistres iedibinātais ilggadējais pasākums «Pa dejas ceļu», kurā piedalīsies visi jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi no Ogres novada un skatītājiem būs iespēja redzēt dejas gan no Dziesmu un Deju svētku lieluzveduma «Mūžīgais dzinējs», gan no koncerta «Balts». Jāpiemin, ka koncerta «Balts» repertuārā, kas būs skatāms 2023. gada 3. jūlijā Dziesmu un Deju svētku laikā «Arēnā Rīga», ir iekļauta arī I. Mistres horeogrāfija «Zeme zeļ, zeme plaukst»,» stāsta E. Klāsone.

Horeogrāfe I. Mistre kopumā radījusi ap 100 jaundeju, daudzas no tām veidotas tieši viņas vadītājiem deju kolektīviem – bērnu deju kolektīvam «Pūpolītis« un vidējās paaudzes deju kolektīvam «Vēji». I. Mistres radītās dejas daudzkārt saņēmušas godalgas jaunrades deju konkursos.

14. oktobrī VEF Kultūras pilī norisinājās gadskārtējais jaunrades deju konkurss «Mēs un deja», kurā piedalījās arī Lielvārdes Kultūras centra deju kolektīvs «Pūpolītis». I. Mistres deja «Kur tad Tu» konkursā izcīnīja III vietu.

I. Mistre bijusi vairāku gan Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku, gan arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja, kā arī neskaitāmu deju lielkoncertu virsvadītāja. «Deja ir mīlestība, un Dziesmu un Deju svētki ir mans dzīvesveids,» – apliecina I. Mistre.

Tautas tērps palīdz apzināties savas saknes

Ogres novada amatierkolektīvi ārkārtējās situācijas laikā ne tikai mēģināja virtuālajās platformās, bet arī izmantoja iespēju piedalīties dažādās aktivitātēs. Viena no šīm aktivitātēm, kurā iesaistījās vairāki kolektīvi, bija Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētais 4. maija virtuālais tautas tērpu gājiens, kas interneta vidē pulcēja gan Latvijā, gan ārzemēs dzīvojošus latviešus.

Piederības sajūta Latvijai, tās kultūrai un tradīcijām nenoliedzami ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc visdažādākā vecuma cilvēki izvēlas kļūt par deju kolektīvu dalībniekiem un dejot latviešu tautas dejas. Nozīmīga loma dejas vēstījuma aiznešanai līdz skatītājam ir arī tautas tērpam.

«Latviešu tautas deja un tautas tērps ir neatdalāmi elementi, un, tiem mijiedarbojoties, rodas lepnuma un goda sajūta par latviešu tautas kultūru gan dejotājiem, gan dejas skatītājiem,» teic E. Klāsone. «Ļoti pozitīvi vērtēju biedrības «Lāčplēsis dejo» un VPDK «Lāčplēsis» 2018. gadā īstenoto projektu «Etnogrāfisku Lielvārdes novada tautas tērpu iegāde kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai». Tas ir nenovērtējams ieguvums. Dziesmu un Deju svētku procesā tautas tērps ir neatņemama sastāvdaļa, tāpēc ir ļoti svarīgi saglabāt un cienīt tos.»

Lielvārdes novada etnogrāfisko tērpu stilizētie varianti sākotnēji radīti valkāšanai Dziesmu svētkos, kā rezultātā ir radies liels skaits sieviešu Lielvārdes tautas tērpu variāciju un šo tērpu nēsāšanas interpretāciju.

«Tā kā mūsdienās tautas tērpi tiek pielietoti arī dažādos sabiedriskos un svinīgos pasākumos, tad ir svarīgi ievērot etnogrāfiski pareizu tērpu komplektāciju un nēsāšanas kultūru, īpaši jau tuvojoties valsts simtgadei un atbalstot valstiskā mēroga pasākumu «Katram savu tautastērpu». Ir svarīgi saglabāt pareizu Lielvārdes novada etnogrāfisko tērpu komplektāciju, lai varētu šo novada kultūrvēsturisko mantojumu nodot nākamajām paaudzēm,» tā savu dalību projektā pamato biedrība «Lāčplēsis dejo», ko izveidoja VPDK «Lāčplēsis» dejotāji. Projekta ietvaros ne tikai izgatavoti un iegādāti sievu un vīru tērpu komplekti, bet arī organizēti vairāki Lielvārdes novada tautas tērpa godināšanas pasākumi, kā arī izdota VPDK «Lāčplēsis» sastādīta brošūra «Lielvārdes apvidus godu tautastērpi 19. gadsimtā».

Ar informāciju, ko dejotāji uzzināja par Lielvārdes etnogrāfiskajiem tautas tērpiem, viņi dalījās ar interesentiem arī pandēmijas laikā, jo uzskata par savu pienākumu nest tautās novada kultūras tradīcijas. «Daudz kas gadu gaitā ir mainījies, bet pamatvērtības – tautas deja un tautas tērps – saglabājušās,» atzīst VPDK «Lāčplēsis» prezidents Ainārs Bajinskis. «Nav vienalga, kādā apģērbā Dziesmu un Deju svētkos dejot latviešu tautas dejas. Tautas tērps motivē atliekt plecus un būt staltākam. Tās ir tādas īpašas sajūtas.»

Ar Aināru Bajinski vienisprātis ir arī Sandra Remese, kura deju kolektīvam «Lāčplēsis» ir uzticīga teju 40 gadu (dejodama dažādās vecuma grupās) un piedalījusies gandrīz visos Dziesmu un Deju svētkos, izņemot vienus, kad gaidīja dēliņu.

«Tu vari nolikt malā ikdienas dzīvi, darbu, nogurumu, uzvilkt tautas tērpu un atdzimt kā pilnīgi cits cilvēks,» Dziesmu un Deju svētkos dominējošās sajūtas atklāj Sandra. «Šķiet, visa pasaule griežas ap šo notikumu. Nav aprakstāms tas gaišums un enerģētika, kas virmo gaisā un cilvēkos. Liekas, ka saule, debesis un koki ir ar tevi. Un tu esi kopā ar tiem. Tajā pašā laikā tu stabili stāvi uz zemes, sajūti savas saknes, apzinies un saproti, kas tu esi un kāpēc tu esi.»

Svētki – visu kopīgi padarītā darba rezultāts

Skatītājs redz un vērtē Dziesmu un Deju svētkus kā krāšņu priekšnesumu, bet aiz tā visa ir pirmajā brīdī grūti pamanāms apjomīgs darbs, kurā iesaistītas kultūras iestādes un to speciālisti. Ko kultūras darbiniekiem nozīmē Dziesmu un Deju svētki, un vai viņi tos izjūt tikpat spilgti kā dalībnieki?

«Kultūras iestādēm un to speciālistiem Dziesmu un Deju svētku sagatavošanās procesā ir nozīmīga loma, bet visas iesaistītās puses ir neatdalāmas sastāvdaļas. Katram kolektīva vadītājam un to dalībniekiem ir svarīgi, lai tiktu sagādāti kolektīvam nepieciešamie tērpi, lai būtu nodrošinātas atbilstošas mēģinājuma telpas, lai būtu nodrošināts transports gan uz koncertiem, gan kopmēģinājumiem, kā arī kolektīvu pasākumu plānošana un realizācija. To visu dara gan kultūras iestāžu darbinieki, gan vadītāji. Darbu spektrs ir ļoti plašs, un ne vienmēr tie tiek pamanīti, jo ne visi darbi ir redzami, biežāk manāms tikai gala rezultāts, vai tas būtu pasākums, skate vai nokļūšana Dziesmu un Deju svētkos, par ko sapņo ikkatrs kolektīvu dalībnieks, bet aiz tā visa ir liels darbs, kuru veic gan kolektīvu dalībnieki, gan to vadītāji un pārējie kultūras iestāžu darbinieki. Ikviens, kas ieguldījis darbu svētku gatavošanās procesā, jūt līdzi dalībniekiem un bauda svētku sajūtas. Lai gan apzināmies, ka ceļš uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem nebūt nebūs viegls, mēs visi ļoti gaidām brīdi, kad tie sāksies. Lai visiem kolektīviem izdodas sevi parādīt, cik labi vien iespējams, un vēlu veiksmi visiem šajā procesā iesaistītajiem!» novēl E. Klāsone.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Ogres Vēstis Visiem“.
#SIF_MAF2022