Viens no izstādes veidotājiem, kolekcionārs Gunārs Rusiņš, stāsta, ka šajā izstādē skatāma tikai daļa no apjomīgās un unikālās kolekcijas, kas veltīta latviešu karavīriem dažādos laika periodos. Šoreiz galvenais akcents vērsts uz 69 Ogres novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Lielākais ekspozīcijas klāsts atvēlēts Latvijas armijas Zemgales divīzijas komandierim ģenerālim Rūdolfam Bangerskim (1878–1958), kurš dzimis Taurupes pagastā. Stendos apskatāmas viņa personiskās mantas, sākot no akselbantēm un beidzot ar planšetsomu, ģenerāļa diplomi un dažādu valstu apbalvojumi, kuru bijis vairāk nekā 15, kā arī III šķiras Lāčplēša Kara ordenis un II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.
«Izstādes ievadā būs ekspozīcija par Brīvības cīņām, jo Lāčplēša Kara ordeni pasniedza tieši Brīvības cīņu dalībniekiem. Kopumā pasniegti vienpadsmit I šķiras Lāčplēša Kara ordeņi, tajā skaitā arī ārzemju pārstāvjiem. Mūsu kolekcijā ir I šķiras Lāčplēša Kara ordenis, kas 1922. gadā piešķirts Francijas armijas kājnieku karaspēka ģenerālim Mārī Ežēnam Debenē (Debeney). Tas iegūts no viņa ģimenes un atvests uz Latviju. Ordenis franču ģenerālim pasniegts par dalību Brīvības cīņās, kad franči ar kuģiem devās palīgā Latvijai cīņā pret Bermonta karaspēku. Šis ir otrs zināmais I šķiras Lāčplēša Kara ordenis, kas pieejams apskatei Latvijā. Vēl viens šāds ordenis atrodas Latvijas Vēstures muzejā,» stāsta G. Rusiņš, piebilstot, ka izstādē varēs aplūkot autentiskus Latvijas brīvvalsts perioda Latvijas armijas formas tērpus, kā arī daudzas karavīru personiskās mantas. Tiesa gan, šoreiz ekspozīcija būs mazāka, nekā OVMM muzeja telpās notikušajā izstādē pirms pieciem gadiem un Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā šā gada pavasarī.
Izstādē aplūkojamos priekšmetus izdevies saglabāt autentiskus līdz mūsu dienām, jo padomju laika periodā tie bija izvesti ārpus Latvijas uz dažādām valstīm. Kolekcionāri ieguldījuši ne mazums laika, pūļu un finanšu līdzekļu, lai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas atgūtu un atgrieztu Latvijā arī šīs mūsu valsts vēstures liecības un izstādītu tās apskatei. «Te lielu paldies jāsaka arī vēsturniekam Ērikam Priedītim, kurš nu jau ir aizsaulē. Viņš kādreiz bijis Latvijas leģiona 19. divīzijā un devies bēgļu gaitās – sākumā atradies Vācijas filtrācijas nometnēs, tad ASV, līdz atgriezies Vācijā. Būdams ārpus Latvijas, viņš aktīvi nodarbojās ar vēstures liecību krāšanu,» stāsta G. Rusiņš un turpina: «Mēs ar viņu satikāmies 90. gadu sākumā un darbojāmies kopā, kad Latvijas armijā vajadzēja ieviest savas tradīcijas. Daudzas lietas ir pārmantotas no Latvijas brīvvalsts laika. Aizejot mūžībā, savu kolekciju viņš atstāja man, kas kļuva par papildinājumu manai kolekcijai, un tagad kopā ar kolekcionāru Jāni Vigupu to visu vēlamies parādīt cilvēkiem, lai viņi uzzinātu, cik nodrošināta bijusi mūsu armija 30. gados – bija pat liecības, ka tolaik Latvijas armijai bija piešķirti 20 procenti no kopprodukta. Latvijas armijas rīcībā bija gan zemūdenes, gan bruņu tehnika, gan lidmašīnas. Mūsu armija bija spēcīga un nodrošināta. Nevar arī nepieminēt tās krāšņo ekipējumu. Ne velti Anglijas karaliene Elizabete, ieraugot mūsu armijas formas tērpus un apbalvojumus, sacīja, ka tie ir vieni no krāšņākajiem, kādus viņa redzējusi.»
Jautāts, ko pašam nozīmē Lāčplēša diena, G. Rusiņš teic, ka viņam kā armijas cilvēkam šie ir visnozīmīgākie svētki. «Es to uzskatu par karavīru dienu, par kritušo karavīru piemiņas dienu. Brīvības cīņas, kas saistītas ar 11. novembri, kad Latvijas armija guva pārspēku pār Bermonta karaspēku, ir nozīmīga diena, un mums gan jāatceras mirušie karavīri, gan jāsniedz šī vēsturiskā liecība jauniešiem, ko es katru gadu jau vairāk nekā 20 gadu Lāčplēša dienas priekšvakarā arī daru – braucu uz skolām, rīkoju bērniem ierindas skates – ar soļošanu, dziesmām, kas rada sacensību garu, vienlaikus raisot patriotisma sajūtu. Viesojoties skolās, stāstu bērniem arī par mūsu valsts vēsturi, ko daudzi jaunieši nemaz nezin. Kā mēdzu teikt – katrai paaudzei ir savs karš, katrai paaudzei tas jāizcīna un jāaizstāv sava valsts. Vienīgais, ko vēl varētu vēlēties, lai kādreiz 11. novembris, tāpat kā 18. novembris, būtu brīvdiena,» saka Gunārs Rusiņš.
Uzziņa
* OVMM 10. novembrī, pulksten 17 tiek atklāta izstāde – «Lāčplēša ordenis. Ogres novada varoņu stāsti», kur izstādes atklāšanas dienā cita starpā tikai pāris stundas – no pulksten 17 līdz pulksten 19 – būs aplūkojams unikālais I šķiras Lāčplēša Kara ordenis, kas bijis piešķirts 11 personām, un šobrīd zināma tikai divu minēto ordeņu atrašanās vieta.
* Vienlaikus OVMM atklās arī izstādi, kas veltīta ar Ogres novada pašvaldības iniciatīvu atjaunotajai rokoperai «Lāčplēsis», kuras uzvedums norisinājās 28. jūlijā Lielvārdes parkā un 14. oktobrī «Arēnā Rīga». Tajā izstādīti mākslinieces Annas Mūnas radītie kostīmi un tērpu skices.
* Muzejā tiek atklāta arī instalāciju par Latvijas – Krievijas robežas jautājumu «Latvju zeme vaļā stāv!».
